Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar
Bērnu infektoloģi Daci Zavadsku,
BKUS Bērnu vakcinācijas centrs
BKUS Bērnu slimību klīnika
RSU Pediatrijas katedra
LR Veselības ministrijas Imunizācijas valsts padome

Publiskajā telpā arvien biežāk dzirdam nepatiesus mītus par jaunatklātām un vairāku gadu laikā pētītām vakcīnām. Vecāki bieži vien atsaka pat valsts apmaksātas vakcinācijas, nemaz nenojaušot šādu lēmumu sekas sava bērna un kopējās sabiedrības veselības kontekstā. Viena no pēdējā laikā sabiedriskajā telpā apspriestākajām vakcīnām ir pret cilvēka papilomas vīrusu jeb CPV, kuras efektivitāte un drošums, kaut arī vairākkārt zinātniski pierādīti, joprojām tiek apšaubīti, veidojot dezinformāciju kā medicīnas speciālistu vidū, tā kopējā sabiedriskajā telpā.

Vakcīnu efektivitāte

Nedaudz atskatīsimies pagātnē. 20. gadsimtā no dažādiem cēloņiem pasaulē bojā gāja aptuveni 5,2 miljardi (1) cilvēku, ieskaitot kara apstākļos bojā gājušos, tomēr 1,7 miljardi (konstatētie gadījumi) aizgāja bojā infekcijas slimību dēļ. Tādas infekciju slimības kā, piemēram, bakas laupīja 400 miljonus dzīvību, masalas – 96 miljonus un garais klepus - 38 miljonus. Līdz 20. gadsimta pirmajai pusei vienīgā iespēja iegūt imunitāti pret turpmāku saslimšanu bija izslimot infekciju, bet lielākajai daļai mazu bērnu šīs infekcijas neizdevās pārciest. Mūsdienās pret visām šīm infekcijas slimībām ir izstrādātas vakcīnas. Dažas ir labāk pazīstamas, jo tika izstrādātas pirms vairāk nekā 60 gadiem, piemēram, vakcīna pret masalām, difteriju vai poliomielītu. Baku izskaušanai, gandrīz visas pasaules atbrīvošanai no poliomielīta, ievērojamai saslimstības samazināšanai ar difteriju, garo klepu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu it kā vajadzētu kliedēt cilvēku šaubas par šo vakcīnu efektivitāti un pozitīvo ieguldījumu cilvēces veselībā. Un tomēr – kāpēc, laikam ejot, sabiedrībā arvien biežāk diskutē par vakcinācijas nepieciešamību?

Zinātnei attīstoties, tiek atklātas un izstrādātas arvien jaunas vakcīnas, piemēram, vakcīna pret pneimokoku infekciju, kuras mūsdienīgākā versija tika izstrādāta 2000. gadā, vai vakcīna pret CPV, kura sabiedrības lietošanā pēc vairāk nekā 10 gadu izstrādes un drošības pārbaudes, nonāca 2006. gadā. Jau vairāk nekā četrpadsmit gadus šīs vakcīnas ietekme ir tikusi uzraudzīta, un Pasaules Veselības organizācija atzinusi vakcīnu par ārkārtīgi drošu (2), izslēdzot tādus mītus kā – vakcīna izraisa neauglību, vakcīna nav pārbaudīta, vakcīna var izraisīt vēzi. Taču dezinformācijas dēļ sabiedrībā radušās šaubas par vakcīnu drošumu, kaut nav konstatēts neviens nopietnu blakusparādību gadījums.

CPV vīruss un tā izraisītās sekas

Cilvēka papilomas vīruss pasaulē ir plaši sastopams, un tam ir vairāk nekā 150 paveidu. Ar to var inficēties gan sievietes, gan vīrieši. Pasaules Veselības organizācijas pētījumi liecina, ka aptuveni 50-80% sieviešu inficējas ar papilomas vīrusu, taču ne visi CPV tipi rada ļaundabīgas sekas. Cilvēka papilomas vīruss izraisa dažādas slimības - ārējo dzimumorgānu vēzi un maksts audzēju, kolorektālās daļas (resnās zarnas, taisnās zarnas) vēzi, mutes dobuma, lūpu, rīkles mutes daļas vēzi, kā arī smailās kondilomas jeb dažāda izmēra dzimumorgānu kārpiņas. Tomēr biežāk sastopamākā CPV izraisītā slimība ir dzemdes kakla vēzis. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā dzemdes kakla vēzis ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, un vidēji gadā no jauna tiek reģistrētas 244 dzemdes kakla vēža pacientes un 177 nāves gadījumi. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no dzemdes kakla vēža, ir vakcinēšanās pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu.

Pasaules Veselības organizācija seko līdzi datiem, kuri nepārtraukti tiek ievākti Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā un Austrālijā pēc vakcīnas licencēšanas. Jauna un uz zinātniskiem faktiem balstīta informācija par vakcīnas drošumu tiek publicēta vairākas reizes gadā, un ievērojams skaits ārstu un profesionāļu pasaulē un Latvijā ir apstiprinājuši vakcīnas drošumu un efektivitāti (3), tomēr zinātniskos faktus nomāc internetā atrodamā maldinošā informācija.

Medicīnas vēsture rāda, ka skepse pret vakcīnām ir pastāvējusi kopš to atklāšanas. Edvarda Džennera 1776. gadā uzsākto vakcināciju pret bakām izsmēja karikatūras, kurās vakcinētie bija attēloti līdzīgi govīm, jo vakcīnu angļu ārsts bija ieguvis no pūslīšiem, kas atrodas uz govs tesmeņa. Mūsdienās pret bakām vairs nepotē, jo vakcinācijas rezultātā bakas tika izskaustas.

Informācijas laikmetā, kad katram ir pieeja internetā publicētajai informācijai, kā arī iespēja pašam publicēt rakstus, neesot medicīnas aprūpes speciālistam, maldinošas informācijas izplatīšanai var būt ļoti nopietnas sekas. Bieži cilvēki izlemj netērēt laiku zinātnisku rakstu izprašanai, kam nav sagatavoti, un uzticēties nepārbaudītai sociālo tīklu ierakstos un izklaides interneta portālos atrastai informācijai, jo tā pasniegta vienkāršāk, nav pārsātināta ar sausiem zinātniskajiem faktiem un pētījumu rezultātiem, bet ir emocionāli ekspresīva un spēlē uz jūtām. Ir zināms, ka kopumā cilvēka viedokli un rīcību vairāk ietekmē emocijas nekā zināšanas. Turklāt negatīvai informācijai (piemēram, "vakcīna sadragāja šīs sievietes dzīvi") uzticas vairāk nekā speciālistu apgalvojumiem par pierādītu vakcīnu drošumu. Tā rezultātā arvien vairāk vecāku izvēlas atteikties no valsts apmaksātās vakcinācijas pret CPV.

Visbiežākais dezinformācijas iemesls ir informācijas avotu un rakstu patiesuma neizvērtēšana. Dažādos forumos ierakstīti it kā negatīvās pieredzes stāsti tiek vērtēti augstāk par zinātniskiem pierādījumiem, jo tie ir vieglāk izprotami un daudz vairāk pieejami nekā pētnieku secinājumi. Ārstniecības personām, nonākot diskusijā ar pacientu vai tā vecākiem, ir jālūdz norādīt, kur tas ir saņēmis informāciju, un kopīgi jāizvērtē iegūtās informācijas patiesums. Vērtīgi ir izklāstīt arī blakusparādību reģistrēšanas kārtību – pēc vakcinācijas tiek reģistrēta katra sūdzība, un šie dati parādās arī vakcīnas anotācijā, kaut arī patiesībā sūdzības cēlonis nav bijis saistīts ar vakcīnu.

Lai kliedētu dezinformāciju sabiedrības vidū, ārstiem, medicīnas māsām un citiem veselības aprūpes speciālistiem būtu jāskaidro par pašu infekciju, vakcīnas sastāvu, iedarbības mehānismu, efektivitāti un drošumu.

Ārstniecības personu loma sabiedrības informēšanā

Kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra aptaujas rezultāti (4), arī pašiem primārās veselības aprūpes speciālistiem nav pilnīgas pārliecības par vakcinācijas izmantošanu bērniem. 31% aptaujāto veselības aprūpes speciālistu šaubās par vakcināciju pret CPV, jo neuzskata šo vakcīnu par svarīgu, bet 18% no šiem speciālistiem nav spējuši pamatot savu izvēli. Dati liecina, ka šaubas pārsvarā ir par pēdējos desmit gados ieviestām vakcīnām. Jo bieži pamatota un uz zinātniskiem faktiem balstīta informācija nenonāk pie visiem veselības aprūpes speciālistiem, vai viņiem nav laika padziļināti iepazīties ar to. Rezultātā rodas diskusijas, šaubas un nepārliecinātība, atbildot uz pacientu un vecāku jautājumiem. Ja pat ārstniecības personāls vecākiem nevar pārliecinoši izklāstīt vakcinācijas nepieciešamību, vecāki izvēlēsies atteikties no vakcīnas.

Veselības aprūpes speciālistiem ir unikāla loma cilvēku pasargāšanā no CPV izraisītajām sekām, jo uz faktiem un pierādījumiem balstīti argumenti vislabāk var palīdzēt vecākiem izdarīt pareizo izvēli un vakcinēt savu meitu vai dēlu. Bieži vecāku izvēli par vakcinēšanos ietekmē finansiāli apstākļi, bet vakcinēšanās pret CPV meitenēm Latvijā ir valsts apmaksāta, līdz ar to vienīgais šķērslis vakcinēto un izglābto meiteņu skaita palielināšanai ir informācijas trūkums, ko var kliedēt profesionālas un labi informētas ārstniecības personas. Lai gan vakcīna pret CPV globāli stingri tiek rekomendēta jebkuram neatkarīgi no dzimuma, CPV imunizācijas mērķis Latvijā ir nodrošināt jaunām meitenēm profilaktisko vakcināciju ar vakcīnu, kas pasargās viņas no nopietnām onkoloģiskām slimībām turpmākajā dzīvē.

[1] https://www.informationisbeautiful.net/visualizations/20th-century-death/

[2] Pēdējais drošības ziņojums - 14 JULY 2017, 92th YEAR / 14 JUILLET 2017, 92e ANNÉE

No 28, 2017, 92, 393–404; https://www.who.int/wer

[3] Ziņojums par efektivitāti - 12 MAY 2017, 92th YEAR / 12 MAI 2017, 92^e ANNÉE

No 19, 2017, 92, 241–268; https://www.who.int/wer

[4] SPKC "Bērnu imunizācijas rādītāju pārraudzības un vakcinācijas kavējošo iemeslu apzināšanas pētījums Latvijā 2015. gadā.