Spilvens pret sasitumiem

Senču receptes
Noskaņojums krietni uzlabojās, tāpēc nu jau varējām sākt dzīt jokus par sasistās kājas tēmu. Smējāmies, ka senajiem latviešiem, protams, nebija iespējas tik veikli aizcilpot uz aptieku pēc zālēm un atrisināt problēmu, tāpēc viņiem nācās izgudrot sarežģītus, mistikas apdvestus rituālus, kurus veicot, nāktos visu uzmanību koncentrēt uz precīzu priekšrakstu ievērošanu, līdz aizmirstos sāpes. Amizants ir Latgalē 18.gadsimtā praktizētais dziedināšanas paņēmiens - ja sasista kāja, roka vai moka locītavu sāpes, tad jāņem resns koka miets un, velkot ar to pa sētu, jāskaita pie sevis deviņas reizes Nu varu staigāt, nu varu strādāt, nu esmu vesels!" Kad tas paveikts, mietu sadedzina, bet pelnus aprok.

Zemgalē par mieta lietošanu ziņu nav, toties pierakstīts ticējums, ka dedzināšanai ņem vājinieka matu sprogu, to iemet ugunī, bet iegūtos pelnus ieber ūdenī, ar kuru mazgā sasisto vietu, tad vaina ātri pārejot. Kurzemē pierakstīts īpatnējs līdzeklis – vecā mēnesī dētu saberztu olu čaumalu pulveri sajauc ar medu un iesmērē ziluma vietu, tad pārklāj un cieši piespiež ceļmallapu. Vidzemnieki likuši pie sāpošajām vietām svaigi no koka nokasītas vītolu vai bērzu mizas, kā arī gatavojuši uzlējumu no ceriņu ziediem, kas vismaz divas nedēļas noturēti spirtā. Klasiskās medicīnas piekritēji gan apgalvo, ka tieši grādīgais dzēriens ir tā galvenā un neatņemamā komponente, kas līdzēs sasitumam ātrāk dzīt, bet tautas medicīnā savs pozitīvais ārstēšanas funktieris noteikti esot atrodams.

Eksotiskā aptieka
Pārceļoties uz tālākiem reģioniem, atklājas fakti, kā sasitumus dakterējuši Senajā Ēģiptē. Āfrikas kontinentā lietoja preparātus, kas tika pagatavoti no augiem un dabā sastopamajiem minerāliem, palīgā ņemot arī no faunas pārstāvjiem iegūtas vielas. Izmantotajām zālēm parasti bija pietiekami sarežģītas receptes un tās veidoja no vairākiem komponentiem, kuru savienošana jau bija īpaša māksla, tuklāt nācās veikt arī dažādus maģiskus rituālus, lai piešķirtu drogai vēlamo iedarbību. Sāpju ārstēšanai izmantoja, piemēram, ēteriskajās eļļās mērcētu, ugunī apsvilinātu, visbeidzot pulverī saberztu zivs asaku. Savukārt Āzijā sasitumu, sastiepumu un citu ar locekļiem saistītu ligu novēršanā absolūts līderis bija ingvers. Augs, kurš raisa brīnišķīgi skaistus ziedus, nebūt nav tikai dekoratīvs - to sapratuši gan ķīnieši, gan indieši un sākuši ingveru kultivēt galvenokārt vērtīgās saknes dēļ, kas satur specifisku ēterisko eļļu.

Eiropā ingvers tika ievests viduslaiku periodā, bet Amerikā nonāca kopā ar spāņu konkistadoriem. Krietni vēlāk ingvers iekarojis pat Āfriku, kur to šobrīd audzē lielās platībās. Ingvers visās minētajās teritorijās ticis un joprojām tiek izmantots medicīnā un arī kulinārijā. Tradicionālajā ķīniešu medicīnā šo īpašo sakni lieto reimatisma, artrīta, muskuļu sāpju, sasitumu un dažādu citu traumu radītu sāpju remdēšanai. Dziednieki iesaka sāpes atvieglot ar siltām ingvera eļļas kompresēm un masāžu. Taču ar eļļu jārīkojas uzmanīgi - to klāj tikai uz pilnīgi veselas ādas, raugoties, lai eļļa nenonāktu vaļējās brūcēs. Un pēc ieziešanas rokas rūpīgi jānomazgā. Tieši tāpat jārīkojas, kad lietots mūsu aptiekās nopērkamais pretsāpju gels.

Pelēkā kardināla labie darbi
Ir vēl pāris pelēko kardinālu, kuri braši, neraugoties uz savu necilo ārieni un plašo pieejamību, spēj konkurēt ar augu valsts pārstāvjiem, par maģiskajiem rituāliem nemaz nerunājot. Tie ir māli, kuru dziednieciskās īpašības atzīst gan tautas, gan klasiskā medicīna. Jau senatnē cilvēki zināja, ka māli nesatur baktērijas. Tie uzsūc apkārt esošos šķidros un gāzveida toksīnus, smakas, gāzes un neitralizē mikrobus. Mālu sastāvā esošās aktīvās vielas spēj iekļūt ne tikai ādas virskārtas audu šūnās, bet arī dziļākos slāņos. Māli audus baro, uzsūc tajos sakrājušās organismam kaitīgās vielas un slimību izraisītājus.

Tomēr jārēķinās, ka mālu iedarbība ir ļoti lēna, pakāpeniska, turklāt vienas procedūras ilgums, ņemot vērā katra cilvēka individuālās īpatnības, ir no divām līdz trim stundām. Parasti mālu siltās kompreses izmanto, lai uzveiktu sasitumus, izmežģījumus, kaulu lūzumus, artrītu, radikulītu. Ārstnieciskais efekts izskaidrojams ar to, ka māli paātrina audu reģenerācijas procesu. Aukstās mālu kompreses tautas medicīnā lieto asinsizplūdumu, tūsku, mīksto audu segto traumu gadījumos, kā arī sāpju remdēšanai locītavās un pēc sastiepumiem.

Sāls efekts
Savukārt sāls patēriņš iekšķīgi pavisam noteikti ir jāsamazina līdz minimumam, bet palielās dozās vēlams ārīgai lietošanai, ja gadījusies kāda trauma, bet āda palikusi vesela. Sasitumu ārstēšanai lieliski palīdz sāls un etiķa kompreses. Sāls un sagrūstu linsēklu aplikumus izmantoja jau mūsu vecvecmāmiņas, ja kādam no saimes sāpēja kauli vai locītavas, gadījās dažādu saišu sastiepumi.

Šīs receptes nav aizmirstas arī šodien un nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsti tās mēdz ieteikt pacientiem. Var sildīties sāls vannās locītavu, mugurkaula saslimšanu gadījumā, var pat ļoti racionāli izmantot miega stundas, ļaujot sālij darboties tad, ja ir stīva mugura – liekoties gulēt, jānovieto uz sāpošās vietas ar iepriekš krāsnī vai uz pannas sasildītu sāli pildīti maisiņi. Sāls maisiņā pakāpeniski izlīdzināsies, veicot fizioloģisku masāžu.

Tomēr akūtu sāpju gadījumos visiedarbīgākie un visvienkāršāk lietojamie ir aptiekās atrodamie preparāti, kurus novērtētu arī senatnē, ja vien tolaik ļaudīm tie būtu pieejami.

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Foto: Stock.XCHNG