SPERMA
sekrēts, kas sastāv no sēklas šķidruma un spermatozoīdiem; duļķains, lipīgs recekļveida šķidrums ar specifisku smaku un vāji sārmainu reakciju. Vienā reizē izdalīto spermas daudzumu (2-6 ml) sauc par ejakulātu. Sēklas šķidrumu veido sēklinieku, to piedēkļu, sēklas pūslīšu, priekšdziedzera un urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzeru sekrēts - aizsargvide, kas uztur spermatozoīdu bioloģiski aktīvās īpašības. Spermatozoīdu skaits 1 ml ejakulāta svārstās no 25 līdz 100 miljoniem. Spermas sastāvā ir nātrijs, kālijs, kalcijs, hlors, fosfors, bikarbonāti, citrāts; olbaltumvielu nukleīnskābju, proteāžu, brīvo aminoskābju, fibrinogēna veidā; glikoze, fruktoze, spermīns, lipīdi, kā arī fosfatāze, fibrinolizīns, fibrinogenāze, amilāze, proteolītiskie fermenti un to inhibitori. 1 ml spermas ir 20-30 vienību bioloģiski aktīvas vielas - prostaglandīna, kas palielina gludās muskulatūras saraušanās spējas, paplašina zarnu un olvadu peristaltikas amplitūdu, tā atvieglinot spermatozoīdu migrāciju sievietes dzimumorgānos. Spermas kvalitāti un kvantitāti var ietekmēt sēklinieku un priekšdziedzera funkcionālās pārmaiņas, iekaisums, kā arī cilvēka vecums. Spermas veidošanās sākas ar dzimumgatavības iestāšanos un maksimumu sasniedz 20-30 gadu vecumā; pēc 40 mūža gadiem tās daudzums samazinās.
