Medības, smags darbs un savstarpējo attiecību skaidrošana ar ieročiem – vēsturiski vīrieši biežāk nekā sievietes guvuši dažādas traumas. Izaicināt uz divkaujām mūsdienās vairs nav pieņemts, taču galvas un muguras traumas, ribu lūzumus, deguna un žokļa savainojumus, kā arī traumētas rokas un kājas vīrieši gūst gluži ikdienišķās situācijās.

"Vīriešu traumatismam ir vairāki cēloņi: vīrieši biežāk strādā bīstamās profesijās, vīriešiem biežāk nekā sievietēm raksturīga pārgalvīga rīcība, un viņi nereti ir nevērīgāki pret drošības prasībām. Arī traumu klāsts, ko gūst vīrieši, mēdz būt krietni plašāks. Viņi vēlas būt drosmīgi un nepārspējami, taču nevērība pret drošības prasībām un nevajadzīga riskēšana nav drosmes pazīme. Viebiežāk tas ir taisnākais ceļš pie ārsta," pauž "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga.

Bīstamākās traumas – pārgalvības dēļ

Sacensības gars motivē un attīsta, taču autosatiksmē, ūdenstilpnēs un aktīvajā atpūtā tas ir lieks. Cenšoties pierādīt savu pārākumu, bet nenovērtējot spēkus, prasmes un situāciju, tiek gūtas ļoti bīstamas traumas. Lekšana uz galvas ūdenī, nevērība ūdenssportā, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā, drošības jostu nelietošana noved pie smagām traumām, invaliditātes un visai liela mirstības riska. Vasarā, sarosoties aktīvās atpūtas mīļotājiem, ik dienu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pēc medicīniskās palīdzības ar dažādām traumām vēršas desmitiem cilvēku. Liels skaits traumu tiek gūts, krītot no velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda dēļiem, ar kuriem daudzi, galvenokārt vīrieši, brauc bez aizsargekipējuma.

Neuzmanība darbā

Viens no izplatītākajiem vīriešu traumatisma cēloņiem ir nevērīga attieksme pret darba drošības noteikumiem. Darbu ar bīstamām iekārtām vīrieši veic piecas reizes biežāk nekā sievietes, tāpēc paviršība ir papildu riska faktors. Pēc Valsts darba inspekcijas datiem smagos un letālos nelaimes gadījumos darbavietās 2017. gadā cietuši 84 vīrieši un 14 sievietes. Starp biežāk minētajiem negadījumu cēloņiem ir darba drošības noteikumu neievērošana, darbs bez drošības aprīkojuma un darbs alkohola reibumā. Metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā galvenokārt tiek gūti apdegumi, celtniecībā – traumas, krītot no augstuma, vieglajā rūpniecībā un mašīnbūvē – roku un acu ievainojumi.

Līdzīgas traumas iespējams gūt arī darbā ar lauksaimniecības tehniku, turklāt gada siltajos mēnešos šīs traumas atgadās biežāk, jo lauksaimniecības darbiem ir sezonāls raksturs. Eksperte atgādina: "Visās darbavietās un lauksaimniecības transportā obligāti jābūt pirmās palīdzības aptieciņai. Bet galvenais profilakses pasākums ir stingra drošības tehnikas ievērošana un individuālo aizsarglīdzekļu lietošana."

Traumatiskie rekordi

Līdz pat 7% no kopējā traumu skaita veido sporta traumas. Vīrieši sportojot gūst traumas apmēram trīs reizes biežāk nekā sievietes. Visbiežāk cieš rokas un kājas, retāk galva un mugura – tas atkarīgs no sporta veida. Galvenie sporta traumatisma cēloņi ir nepietiekama iesildīšanās, nepareiza treniņu metodika, nepiemērota nodarbību vieta, zemas kvalitātes inventārs, disciplīnas un noteikumu neievērošana. "Ar sporta traumu ārstēšanu kavēties nedrīkst, lai neiedzīvotos paliekošās sekās," uzsver speciāliste. "Gūstot traumas sportā, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, bet līdz vizītei iespējams veikt pirmos palīdzības pasākumus – nodrošināt miera stāvokli traumētajai ķermeņa daļai, ņemt talkā aukstuma preparātus un vieglu spiedošu pārsēju, lai mazinātu tūsku, nepieciešamības gadījumā arī pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus."

Zāģis – koku zariem, nevis pirkstiem

Vīrieši nav pasargāti arī no sadzīves traumām, vairumu šādu savainojumu gūstot mājas darbos. Vasara ir remontdarbu un aktīvu dārza darbu laiks, kad tiek plaši lietoti elektriskie instrumenti, zāģi, grils un citas ierīces, ar kurām jāapietas sevišķi uzmanīgi. Sadzīves traumas gan lielākoties nav smagas, tomēr pietiekami nepatīkamas – brūces, sasitumi un apdegumi. Bieži vien tās nenonāk ārstu redzeslokā, tomēr reti kuram izdodas pavadīt vasaru bez zilumiem vai skrāpējumiem. Tāpēc diezgan droši var apgalvot – sadzīves traumas ir visbiežāk sastopamie savainojumu cēloņi.

Ko glabāt mājas aptieciņā?

Vieglāku traumu – sasitumu un nobrāzumu – gadījumos pirmā palīdzība meklējama mājas aptieciņā. Ieteicams turēt pa tvērienam plāksterus, elastīgās saites, pārsējus, pretsāpju līdzekļus, kādu dezinfekcijas līdzekli, aukstuma un pretapdegumu preparātus. Lai apturētu asiņošanu, nobrāzuma vieta viegli jānoskalo un jādezinficē brūces malas (bet ne pati brūce). Uz vaļējas brūces jāliek tīrs ciešs pārsējs. Ja brūcē iekļuvuši netīrumi, tā noteikti jāparāda ārstam, kurš brūci pienācīgi iztīrīs un dezinficēs. Ja gadījies sasisties, svarīgi mazināt tūsku, izmantojot aukstuma kompreses. Derēs gan maisiņi ar ledus gabaliņiem vai aukstu ūdeni, gan aptiekās nopērkamie aukstuma geli un aerosoli. Tomēr, gūstot nopietnākus sasitumus un savainojot galvu vai mīkstos audus, vēlams doties pie ārsta, jo nopietnas problēmas var parādīties vairākas stundas pēc traumas gūšanas. Ja cilvēks zaudē samaņu, obligāti jāsauc ātrā palīdzība. Arī sastiepumu un izmežģījumu ārstēšanu labāk uzticēt profesionāļiem.

"Vairumam vīriešu nepatīk apmeklēt ārstu, arī nelieliem savainojumiem netiek pievērsta īpaša uzmanība. Tomēr svarīgi atcerēties – tava veselība ir pats galvenais. Ja gadījies gūt traumu, vēlams tomēr objektīvi izvērtēt tās potenciālo nopietnību – ne vienmēr bīstami savainojumi ir ārēji redzami. Taču pats galvenais ir rūpēties par savu drošību, bez vajadzības neriskēt un izvērtēt savus spēkus!" aicina speciāliste.