Spaisa lietotāji draud ārstiem un neārstējas
Vakar LTV raidījumā "Panorāma" žurnāliste Aija Kince veidoja sižetu "Spaisa lietotāji draud ārstiem un neārstējas", lai aktualizētu pusaudžu "legālo" narkotiku problēmu, tā radītās sekas.
Laipni lūgti pasaulē, kur durvīm nav rokturu, bet logiem priekšā ir restes. Tieši šurp uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru atved lielāko daļu pusaudžu, kam no spaisa ir palicis slikti. Vispirms notiek gulēšana pie sistēmām, tā sauktā "skalošana", tad - nodaļā. Mazā istabiņā, kur vienai otrai blakām stāv divas un pat trīs gultas. Mobilo telefonu te atņem. Darīt te nav ko - reāla bezcerība. Pilnīgs pretstats tām sajūtām, ko deva spaiss.
"Galva griežas, un ēstgriba ir liela, dzert gribās, smiekli arī nāk," stāsta spaisa smēķētājs. Šeit viņi saka, ka vairs nepīpēs, tam netic ne paši, ne ārsti. "Tad ar to var tikt galā jeb nē?," jautā Narkoloģiskā palīdzības dienesta stacionāra virsārste Sarmīte Skaida. "Var tikt," atbild jaunietis. "Kāpēc tad tu pīpē, ja vari tikt galā?"
Virsārste atklāj LTV žurnālistei, kā "legālo" narkotiku lietotāji draud ārstiem un slimnīcā neārstējas: "Raud, ka nogalinās savus vecākus, tāpēc, ka, lūk, vecāki ir viņus šeit iespundējuši iekšā. Arī ar pārējiem konfliktē, tas ir, izraisa konfliktus, lai tiktu ārā no slimnīcas. Uzskata, ka labāk tikt policijā, jo tur ir mierīgāk un labāk."
Pusaudžu ārstēšanu apmaksā valsts, taču, lai pēc tam izietu rehabilitāciju un motivācijas programmu, jāgaida ilgi. Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīcā "Ģintermuiža" ir sešas vietas un rinda uz augustu. Ja pusaudzis piekrīt ārstēties labprātīgi, jāpavada divpadsmit dienas, ja nē - piespiedu kārtā ārstē mēnesi.
"Kad pusaudzi no narkoloģijas nodaļas izraksta, viņam noteikti jāvēršas pie pusaudžu narkologa, kas ir tepat, blakus mājā. Ticiet vai nē, pat esot kopā ar vecākiem, viņi līdz šai mājai neaiziet," skaidro žurnāliste Aija Kince.
Kā norāda virsārste Sarmīte Skaida, pirmkārt, ne vienmēr šīs ģimenes ir ieinteresētas vest bērnu pie pusaudžu narkologa, otrkārt, dažreiz tās ir šķirtās ģimenes - pusaudzis ne vienam, ne otram vecākam nav vajadzīgs: "Dzīvo pie vecmammas un manipulē - vēršas pie viena, otra, trešā - kur ir labāk vai vieglāk."
Tas, ko pīpmaņi neapzinās, bet, ko ārsti viņiem labprāt pateiktu - nav nekādas garantijas, ka arī pirmā cigarete nekļūs kā tāda starta podziņa smagai psihiskai saslimšanai. "Ir mums bijuši pacienti, kuriem pēc narkotiku lietošanas sākas šizofrēnija - rādās murgi un halucinācijas. Diemžēl neviens no mums nezina, kā organisms reaģēs. Viens uzpīpēs un jutīs patīkamas vai nepatīkamas sajūtas. Savukārt citam "legālo" narkotiku simptomi izpaudīsies krasāk, tas ir, attīstīsies hroniska, psihiska saslimšana," norāda BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja Laura Ķevere.
"Spaisu" visvairāk pīpējot divu kategoriju jaunieši, kas nāk no labvēlīgām ģimenēm, kur naudas netrūkst un ir viss, ko sirds kāro. Daudzi pacienti ir no tā dēvētām prestižajām Rīgas centra skolām un no nelabvēlīgām, šķirtām ģimenēm, kur jaunieši jūtas lieki, un vienīgie, kas viņus saprot, ir vienaudži uz ielas.
Lai aizliegtu kādu psihoaktīvo vielu, SPKC ir jāsaņem informācija no institūcijas, kas ir tiesīga sniegt tiesu eksperta slēdzienu, vai arī par jaunu psihoaktīvo vielu informācija tiek iegūta no agrīnās brīdinājuma sistēmas. Viena mēneša laikā šī informācija tiek izvērtēta un pieņemts lēmums par vielas aizliegšanu. Ja viela ir jauna, tiek veikts vielas riska novērtējums. Pēc šīs procedūras SPKC rekomendē Veselības ministrijai pakļaut jauno psihoaktīvo vielu pastāvīgai kontrolei. Nepieciešamības gadījumā tiek lūgts arī citu ekspertu viedoklis par jauno vielu un tās pielīdzināmību narkotiskai vai psihotropai vielai.
"Vēlas aizliegt elektroniskās cigaretes, jo tās satur nikotīnu, darvu un citas kaitīgas vielas. Man absolūti nav skaidrs, kāpēc nevar aizliegt "legālos" augu maisījumus. Visiem pusaudžiem atrodu sintētiskos kanabinoīdus un arī jaunās, kas ir minētas narkotisko vielu sarakstā, tādi kā katenoni, kā mezkalīns. Nav skaidrs, kā policija, pārbaudot tirdzniecības vietas, paņemot maisījumu paraudziņus, neatrod tajās neko. Savukārt, kad pie mums slimnīcā iestājas pusaudzis, mēs atrodam šos paraudziņus, nosūtām uz ekspertīzi. Visos maisījumos tiek atrastas šīs vielas! Ja tās atrod, kāpēc to nevar aizliegt," neizpratnē ir Narkoloģiskā palīdzības dienesta stacionāra virsārste Sarmīte Skaida.
