Šoruden īpaši daudz sūdzību par saslimšanām

Ārā vēl ir saulains rudens, dienas ir šķietami skaistas, taču teju katrā kolektīvā, katrā ģimenē kāds slimo, klepo, šķauda un sūdzas par kādām sāpēm. Līdz ar to rodas jautājums, vai aizvadītā patiešām karstā vasara ir nākusi par labu vai par sliktu mūsu imunitātei. Vaicājām vairākiem speciālistiem viņu novērojumus par šīrudens slimošanas specifiku un ārstēšanās ieteikumus.

Imunologs Dr. Lauris Līcītis: Šoruden slimo vairāk un smagāk, cilvēki visvairāk sūdzas par elpceļu saslimšanām, saaukstēšanos, adenotipa vīrusiem. Izteikti raksturīgs ir ieildzis klepus, kas nomoka, un temperatūra, kas ilgstoši turas ap 37 grādiem. Domāju, ka šīsvasaras intensīvais saules starojums ir ieviesis mutācijas vīrusos – tie mainās, un līdz ar to mainās arī mūsu slimošanas tradīcijas. Ultravioletais starojums ir viens no spēcīgākajiem mutagēnajiem faktoriem, tāpēc šāds rezultāts ir tikai loģisks. Protams, savas korekcijas kopējā iedzīvotāju veselībā ir ieviesusi arī vakcinācijas politika, man pat gribas teikt, ka šie vēl ir tikai auglīši pēc intensīvās pēdējo 20 gadu vakcinācijas. Cilvēkiem iesaku vairāk pievērsties uztura bagātinātājiem, sadarboties ar konkrētiem speciālistiem, izmantot preparātus, ar kuriem iespējams sasniegt ļoti labus rezultātus. Jāsāk ar labu vitamīnu lietošanu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ORL klīnikas vadītāja, profesore Ligija Ķīse: Nedomāju, ka šogad sūdzības atšķiras no citiem gadiem – līdzko ir robeža starp apkures un neapkures sezonu, cilvēkiem sākas sūdzības un parādās dažādi vīrusi. Tas ne vienmēr ir atkarīgs no laika apstākļiem, bet pat vairāk no tā, ka cilvēki vairāk pulcējas, atsākas skolas un studiju gaitas, vairāk tiek apmeklēts kino un dažādi publiski pasākumi. Man ir grūti spriest, vai karstā vasara nākusi par labu vai par sliktu mūsu imunitātei. Šogad infekcija viegli izplatās, tāpēc cilvēkus, kuri vēlas no tās pasargāties, aicinu iespējami ilgi uzturēties svaigā gaisā un neapmeklēt publiskas vietas. Pagaidām cilvēki sūdzas par klasiskām lietām – iesnām un klepu, par laimi, komplikācijas praktiski nenovērojam.

Ģimenes ārste "Veselības namā 5" Dr. Jolanta Adītāja: Es nezinu, vai tā ir aizvadītās vasaras vai pēkšņā rudens sākuma vaina, visdrīzāk pie vainas ir 1. septembris un skolas gaitu atsākšanās, bet šogad septembrī tiešām cilvēki slimo vairāk nekā citus gadus. Cilvēki visbiežāk sūdzas par dažādām saaukstēšanās slimībām, ir bronhīti, plaušu karsoņi ar augstām temperatūru un dažādas vīrusu saslimšanas.

Ārste homeopāte Centra Homeopātiskajā klīnikā Dita Maldupa: Uzskatu, ka veselību vairāk ir ietekmējusi ļoti krasā laika maiņa no karsta uz aukstu, kas šoruden bija pēkšņa, un organismam ir grūtāk adaptēties tik pēkšņām izmaiņām. Turklāt nevar noliegt, ka arī vīrusi ir kļuvuši citādi. Nevarētu teikt, ka slimību izpausmes būtu smagākas kā citos gados šajā laikā. Ļaudis sūdzas par iesnām, klepu, galvassāpēm, kakla sāpēm. Kā homeopāte varu ieteikt vispārējos pasākumus – lietot dabīgos vitamīnus, uzturēt možu garu. Var palīdzēt arī aromātiskās eļļas – tējas koka vai eikalipta eļļa. Tā kā homeopātiskie līdzekļi ir ļoti individuāli pielietojami, tad vienas receptes visiem nav. Cilvēkiem, kuri slimo bieži, smagāk nekā citi, ar komplikācijām, es ļoti ieteiktu vērsties pie ārsta homeopāta: gan akūtā situācijā, gan turpmāko saslimšanu profilaksei. Es neieteiktu visiem masveidā vakcinēties, jo imunitāti mēs varam stiprināt, tikai sakārtojot sevi iekšēji, nevis kādiem ārējiem līdzekļiem.

Linda Tunte