Sociālie partneri un ekonomikas ministrs nerod vienprātību jautājumā par nodokļu atlaidēm uzņēmumiem

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (no kreisās) un finanšu ministrs Andris Vilks/ Foto: LETA

Sociālie partneri un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) šodien nerada vienprātību jautājumā par nodokļu atlaidēm uzņēmumiem, kas veic motivējošus pasākumus.

Šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā par nozaru sociālā dialoga attīstības iespējām Latvijā LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji norādīja uz nepieciešamību piešķirt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuri veic zināmus motivējošus pasākumus.

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns uzsvēra, ka valstī ir jābūt nodokļu atlaidēm par konkrētām uzņēmumu motivējošām darbībām, kas motivētu darba devējus nokārtot saistības pret valsti. "Tādējādi tiktu arī iegrožota ēnu ekonomika, kas, pēc rupjām aplēsēm, Latvijā gadā ir aptuveni 1,8 miljardi eiro," sacīja Baldzēns.

Pēc LBAS pārstāvja teiktā, koplīgums ir daļa no darba devēja un darba ņēmēja sociālā dialoga, turklāt koplīgumi, kuros ir paredzēti dažādi motivējoši pasākumi, ceļ darba ņēmēja produktivitāti un vēlmi strādāt.

Šim viedoklim pievienojās arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura uzsvēra, ka tiem uzņēmumiem, kuriem koplīgumi paredz, piemēram, investīcijas darbinieku veselības apdrošināšanā, sporta aktivitātēs, izglītības iespējas, apmācības u.c. motivējošos pasākumus, būtu jāpiešķir nodokļu atlaides. Viņa piebilda, ka it kā politiski šāda ideja tiek atbalstīta, tomēr tā netiek realizēta.

Savukārt ekonomikas ministrs lika noprast, ka šādas iniciatīvas īstenošanu patlaban kavē zemie nodokļu ieņēmumi. Dombrovskis stāstīja, ka drīz nodokļu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) būs aptuveni 25%, kas ir Āzijas valstu līmenī. Tomēr ambīcijas un vēlmes attiecībā uz to, kas valstij ir jādara, ir attīstīto valstu līmenī, kur nodokļu īpatsvars IKP ir ap 40%.

"No valsts nav tikai jāprasa, bet jādomā, kā dot tai pretī. Un šeit nonākam pie ēnu ekonomikas, kas, pēc dažu domām, ir tikai un vienīgi valsts atbildība un Valsts ieņēmumu dienesta neizdarība. Tie, kas maksā aplokšņu algas, ir darba devēji, bet tie, kas tās saņem, ir darba ņēmēji. Uzskatu, ka arī sociālo partneru pienākums ir palīdzēt valstij šīs problēmas risināšanā. Būtu svarīgi saprast, ka tikai prasīt no valsts nav optimāls risinājums, bet gan ir jābūt dialogam starp vairākiem atbildīgiem partneriem," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Baldzēns piebilda, ka bez ēnu ekonomikas otra liela problēma ir ievērojamā ienākumu nevienlīdzība. "Protams nodokļu īpatsvars IKP 25% apmērā ir maz, turpretī, piemēram, Šveicē, kur nav tik liela ienākumu nevienlīdzība kā Latvijā, nodokļu īpatsvars IKP ir 23,8%. Protams, Šveicē ir arī lielāks IKP. Latvijā šīs problēmas ir jārisina, bet ne jau, piemēram, ar pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu, kas, no vienas puses, nedaudz palielinās darba samaksu, bet, no otras puses, veikals šo pielikumu izņems no maciņa," atzina LBAS pārstāvis.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzinis, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%.

Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas - īpaši priekšvēlēšanu laikā - vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

"Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai," uzsver politiķis, "esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas."