Smēķētāju skaits Latvijā pieaudzis: Kā to samazināt?

Samazināt smēķētāju skaitu par savu mērķi nākotnē ir izvirzījušas vairākas pasaules valstis. Arī Latvija ir īstenojusi vairākas aktivitātes, lai mazinātu smēķētāju skaitu, sevišķi jauniešu vidū, taču saskaņā ar "Eurostat" [1] datiem par smēķēšanas izplatību Eiropas valstīs Latvija ierindojas ceturtajā vietā, smēķētāju skaitam pērn palielinoties un sasniedzot 32% no kopējā iedzīvotāju skaita salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kā mazumtirgotāji var ietekmēt tabakas izstrādājumu iegādi, izmantojot jaunus iepirkšanās tehnoloģiju risinājumus?

Aizliegumi tabakas izstrādājumu tirdzniecībā ne vienmēr ir efektīvi

Jaunzēlande ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2025. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz nullei. Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots pieņemt likumu, kas aizliegtu personām, kuras dzimušas pēc 2004. gada, iegādāties tabakas izstrādājumus, tādējādi pilnībā aizliedzot smēķēt jaunākajai paaudzei. Arī Anglija ir izvirzījusi līdzīgu mērķi līdz 2030. gadam. Savukārt Eiropā nesen aizliedza tirgot mentola cigaretes, lai samazinātu interesi par tabakas izstrādājumiem jauniešu vidū. No 2020. gada oktobra tabakas izstrādājumus pie kasēm  Latvijā drīkst izvietot tikai slēgtos skapjos.

“Ne vienmēr aizliegumi iegādāties kādu preci un jauni likumi ir efektīvi, lai cīnītos ar kaitīgo ieradumu cienītājiem, jo pirmie rezultāti reizēm var būt pamanāmi tikai ilgtermiņā. Tādas ikdienas situācijas, kad pircēja izskats sniedz mānīgu priekšstatu par viņa vecumu, ļauj jauniešiem viegli iegādāties savai veselībai un vecumam nepiemērotas preces. Taču no šādām situācijām var izvairīties ar jaunu iepirkšanās tehnoloģiju risinājumu ieviešanu,” stāsta Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.

Tehnoloģiskie risinājumi pašapkalpošanās kasēs preču ar vecuma ierobežojumu iegādē

Kaimiņvalstī Igaunijā, kas "Eurostat" smēķēšanas izplatības statistikā ierindojas 22. vietā no 27 valstīm, pirms diviem gadiem ieviesa sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas automātiski nosaka pircēja vecumu, lai iegādātos preces ar vecuma ierobežojumu. Tādā veidā, ja jaunietis vēlētos “apiet sistēmu”, iegādājoties konkrētās preces pašapkalpošanās kasēs, tehnoloģija ātri nosaka pircēja vecumu ar mākslīgā intelekta kontroles sistēmu, kas ar kameras palīdzību nolasa pircēja sejas vaibstus.

Turklāt ar tehnoloģiju palīdzību tiek novērstas cilvēkfaktora radītās kļūmes – bieži vien jauniešu vecumu ir grūti noteikt vai arī cilvēks kopš pases fotogrāfijas uzņemšanas ir stipri mainījies, kas pārdevējam liek apšaubīt dokumentu patieso īpašnieku. Igaunijas piemērs pierāda, ka jaunu risinājumu ieviešana veikalos spēj apgrūtināt tabakas izstrādājumu iegādi, tādējādi samazinot smēķētāju skaitu iedzīvotāju vidū. 

“Domājot par to vai Latvijā šāda veida iepirkšanās tehnoloģija pašapkalpošanās kasēs būtu efektīva, aprīļa izskaņā mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veiktās aptaujas dati norāda [2], ka tieši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir galvenā mērķa grupa kaitīgo ieradumu mainīšanai, labprāt vēlētos automātisku vecuma pārbaudi. Tam par iemeslu var būt tas, ka šī vecuma grupa ir tā, kurai visbiežāk nākas uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un gaidīt, kamēr konsultants pienāks apstiprināt vecuma atbilstību pašapkalpošanās kasēs,” skaidro U. Začs.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem [3], katru gadu no tabakas izstrādājumu radītās ietekmes uz veselību mirst aptuveni astoņi miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni ir pasīvie smēķētāji. Pārdomātu likumu ieviešana un jēgpilnu risinājumu īstenošana var samazināt smēķētāju skaitu un uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli.