Slinga terapijas pielietošana pie skoliozēm pusaudžiem

Stāsta Veselības centra - 4fizioterapeits Jānis Bartusevičs

Kādās vecuma un dzimuma grupās biežāk sastopam skoliozi?

Ir iedzimtās un iegūtās skoliozes. Iedzimtās pavada cilvēku no dzimšanas, iegūtās sastopamas visās vecuma grupās. Pie pēdējām pieder, piemēram, reflektorās skoliozes – muskuļu kontraktūra veidojas veselajā pusē stipru sāpju dēļ, kas var izraisīt vienkāršo, jeb C-veida skoliozi.

Statistika liecina, ka skoliozes pazīmes parādās jau agrā bērnībā, visbiežāk – skolas gados, meitenēm 4–6 reizes biežāk nekā zēniem. Tā ir nopietna saslimšana, kas ārstējama lielā speciālistu komandā – jāpiedalās ergoterapeitiem, fizioterapeitiem, ortopēdiem, jāveic podometrija, smagākos gadījumos jāiesaistās ķirurgiem.

Nenoliedzami, liela nozīme ir skolas un ģimenes atbalstam un palīdzībai. Pirmkārt, speciālistiem jāuzstāda precīza diagnoze, kāds tieši ir slimības iemesls. Slinga speciālistu darbu atvieglo maksimāli agrīna diagnoze, jo kauli aug līdz 21-25 gadu vecumam, un pēc tam skolioze kā kaulu deformācija jau uzskatāma par neatgriezenisku.

Bieži vien nespeciālisti jauc skoliozi ar asimetrisku stāju – sarotējušuiegurni, muskuļu disbalansu, problēmām, kas rodas no nepiemērotu apavu valkāšanas vai aplamas sēdēšanas. Šādos gadījumos, atšķirībā no skoliozes, problēmas risināšanu var uzticēt slinga terapijas speciālistiem vien. Jāatzīmē, ka asimetriska stāja, ja tā laicīgi netiek koriģēta, ātri vien var pārvērstiespar skoliozi.

Pie skoliozes slings nenoliedzami var būt viena no galvenajām ārstēšanas sastāvdaļām, taču jāvadās no tā, cik liela ir skoliozes pakāpe. Pieeja tās ārstēšanā būtiski atšķirsies gadījumos, kad tā ir mazāka par desmit grādiem, un tajos, kad tā sasniedz 25-30 grādus. Jo mazāka deformācija, jo vairāk spēs palīdzēt slings un citas fizioterapijas metodes. Te jāņem vērā arī tas, ka virknei skoliozes pacientu tā ir sāpīga saslimšana, atšķirībā no citiem, kuri mierīgi sadzīvo ar to. Taču arī pēdējiem, lai saslimšana neattīstītos tālāk un kādreiz tikpat kā neizbēgami neizraisītu lielākas problēmas, ieteicams noskaidrot precīzu skoliozes cēloni un veikt terapiju.

Strādājot ar slingu, mēs stabilizējam un aktivizējam pacienta muskuļus, mēģinām novērst muskuļu disbalansu, veicot simetriskus vingrinājumus gan slēgtā, gan atvērtā kinētiskā ķēdē. Lielu uzmanību pievēršam vingrinājumiem uz nestabilas virsmas slēgtā kinētiskā ķēdē, tādā veidā maksimāli stimulējot sensori-motoro aparātu. Nereti papildus izmantojam dažādus līdzsvara spilvenus vai balansa diskus. Sastādām arī vingrojumu kopas, ar kurām pacients nodarbojas individuāli mājās.

Pie skoliozes, kas pārsniedz 40 grādus, kā likums, palīdzēt var tikai operatīvā terapīja.

Vai skoliozi iespējams izārstēt pilnībā?

Nopietnu skoliozi gan ir iespējams apturēt – mazliet iztaisnot muguru, uzlabot pacienta stāju – bet ne pilnībā izārstēt. Taču ar to ir saistīts cits svarīgs aspekts – mēs apturam pārējos nelabvēlīgos procesus, kas var attīstīties organismā. Tās var būt ar iekšējiem orgāniem saistītas problēmas: piemēram, ar elpošanas sistēmu krūšu kurvja skoliozes gadījumā, vai ar iegurņa orgāniem tā nepareiza novietojuma dēļ. Iespējama arī dažādu citu patoloģiju attīstība, tāpēc mums jāmēģina likvidēt iesīkstējušos aplamos kustību stereotipus un veikt tādas korekcijas, lai iespēju robežās tuvinātu balsta aparātu normālam stāvoklim. Metodika pie stājas korekcijas un pie skoliozes terapijas ir līdzīga, ar to atšķirību, ka pie nopietnām skoliozēm kategoriski nedrīkst veikt trakcijas. Taču vingrinājumi – simetriskie, vēdera presesun pārējo muskuļu spēka, līdzsvara – ir tādi paši.

Būtiski atšķiras bērniem līdz pusaudža vecumam paredzētie vingrojumi, kuros ir daudz rotaļu elementu. Savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem slinga vingrojumi gan pie skoliozes, gan citām saslimšanām ir ļoti līdzīgi – tiek izmantots tas pats aprīkojums un vienādas kustību shēmas. Slodzes dozējums: atbilstoši vecumam. Sastādot vingrinājumu programmu, lielu nozīmi piešķiram pusaudžu attīstības sensitīvajiem periodiem.

Kā pusaugu vecuma pacienti nonāk pie jums; vai vecāku spiesti?

Dažādi... Mēdz būt tā, ka pusaudzis ar kādu sūdzību aiziet pie ģimenes ārsta, kurš tad, veicot apskati, atklāj skoliozi. Citiem šķībumumugurā pamana vecāki; bieži vien tēvi, kuriem rūp meitas izskats un fiziskā forma, kad tā 12-13 gadu vecumā sāk veidoties par jaunu sievieti, jūtas satraukti jau pie niecīgākajām auguma asimetrijas pazīmēm un atved bērnu pie mums. Tad, atkarībā no situācijas nopietnības, vai nu uzreiz strādājam ar masāžu un slinga vingrojumiem, vai sūtām uz pārbaudi pie speciālistiem un gaidām viņu uzstādīto diagnozi un norīkojumu.

Retāk sastopami ir strukturālo skoliožu gadījumi, kad saslimšanas pamatā ir piemēram, minerālvielu vai vitamīnu trūkuma izraisītas kaulu patoloģijas. Lielākā daļa šo patoloģiju tiek konstatētas jau agrā bērnībā. Tādās reizēs, protams, principiāli atšķiras arī ārstēšanas plāns.

Ko jūs varētu ieteikt iegūto skoliožu profilaksei?

Ļoti svarīgi ir būt acīgiem un sekot cilvēka balsta un kustību aparāta stāvoklim jau no visagrākās bērnības. Mazuļiem bieži vien par agru liek staigāt, neļaujot šim aparātam pienācīgi nostabilizēties – nereti mazā Anniņa par to, ka māte, sacensību gara dzīta, sākusi viņu sēdināt vai celt kājāsātrāk, nekā mazulīte tam gatava, maksā par to visu atlikušo mūžu. Liela nozīme ir pilnvērtīgam uzturam, personiskajai higiēnai, fiziskajām aktivitātēm.

Skolēniem ļoti būtiska problēma ir pārmērīgi smagās skolas somas, vai nu tās nēsā uz viena, vai abiem pleciem. Šķiet, Igaunijā pat īpašs likums aizliedz bērniem nest šīs smagās mācību grāmatas... man ļoti patika, ka tur šī problēma tiek risināta valstiskā līmenī. Šeit reizēm redzam, kā kāds otrklasnieks ar lielu somu plecos, kurā noteikti salicis visu skolai nepieciešamo, cenšas paskriet, lai noķertu savu sabiedriskā transporta līdzekli, un uz priekšu it kā gan kustas, taču somas milzīgā smaguma dēļ faktiski skrien uz vietas. Vēl cits jautājums – vai soma ir pareizi noregulēta, vai, atkarājoties atpakaļ, nespiež uz iegurni? Protams, gaužām kaitīgi ir nēsāt skolas somu uz viena pleca.

Arī mēnešiem ilgai greizai sēdēšanai skolas solā nav paliekošu seku tikai tad, ja to līdzsvaro skolēna pietiekama fiziskā aktivitāte, un ja viņam sporta nodarbībās ir labi, uzmanīgi treneri, kuri pievērš uzmanību ne tikai panākumiem, bet arī pareizai stājai un vispārējai fiziskai attīstībai. Taču, pusaudzim stundām ilgi sēžot pie datora vien, ar vienu kāju zem dibena, slīpi atgāžoties sāņus vai atpakaļ, pietiek ar gadu, lai tiktu pie paliekošas balsta aparāta deformācijas – patoloģiskiem mugurkaula izliekumiem vai skriemeļu rotācijas. Tas bieži gadās arī, ja nepareizi ir iekārtota darbavieta un cilvēkam nākas sēdēt, vēršot ķermeņa augšdaļu citā virzienā nekā kājas.

Pareizi iekārtot darbavietu, pusaudžu gadījumā – mācību vietu būtu ergoterapeitu uzdevums. Jāņem vērā arī tas, ka lielāka vai mazāka dispozīcija uz skoliozi var pavadīt cilvēku jau no piedzimšanas, tāpēc pie vienādiem apstākļiem kādam šī mugurkaula deformācija attīstīsies, bet kādam citam ies secen.

Zigurds Skābardis