Slinga terapijas pielietošana pie gūžu un kāju problēmām
Stāsta Veselības centra - 4 fizioterapeits Jānis Bartusevičs
Pie kādām gūžu locītavu patoloģijām ieteicama slinga terapija?
Faktiski pie visām tām pašām, pie kurām ārstnieciskā vingrošana. Ne indikācijas, ne kontrindikācijas tur būtiski neatšķiras. Tikai, izpildot parastos vingrinājumus, īpaši gados vecāki cilvēki var sajust sāpes un diskomfortu slimajā locītavā vai ekstremitātē. Locītava nav gatava veikt darbu ar lielu amplitūdu, vai, izpildot spēka vingrinājumus, pārvarēt gravitācijas ietekmi. Tādā gadījumā mēs ar slinga paņēmienu palīdzību izslēdzam gravitācijas ietekmi un locītavu mobilizējam. Varam veikt kustības ceļa vai gūžas locītavā, varam ar elastīgajām saitēm palīdzēt muskuļu spēka treniņam, vajadzības gadījumā – veikt gūžas locītavas trakciju. Parastas vingrošanas gadījumā pie lielākām problēmām šādas iespējas ir ierobežotas
Kurā vecuma grupā biežāk sastopami cilvēki ar gūžu locītavu problēmām?
Pusmūžā un vēlāk. Gadi taču iet, cilvēks strādā, rodas traumas – un bieži vien to ārstēšana pilnvērtīgi veikta netiek. Pēc piecdesmit gadu vecuma locītavu problēmas sāk īpaši saasināties, jo jau izmainās arī organisma fizioloģija kā tāda. Kaulos ir vairāk neorganisko savienojumu, organisko vielu daudzums samazinās; ja cilvēks nav piekopis aktīvu dzīvesveidu, tad šādas problēmas, visdrīzāk, parādīsies – tas attiecināms gan uz sēdoša, gan vienveidīga darba strādniekiem. Piemēram, pēc ilgas stāvēšanas kājās tikpat kā bez kustībām ir tikai loģiski, ka gūžas vai ceļa locītavās sāk attīstīties dažādas problēmas.
Reizēm saskaramies arī ar muguras sāpēm jostas daļā. Protams, arī tur jau ir kaut kādas izmaiņas, taču tās nav galvenais šo sāpju iemesls. Tad mēs sākam pētīt, un konstatējam, ka kādreiz ir bijusi problēma potītes vai ceļa locītavā, neizārstēta trauma: rezultātā izveidojušās kompensējošās kustības, muskuļu disbalanss. Arī tad mēs vispirms liekam slingā kāju un darbojamies ar to.
Pie kurām indikācijām slings cilvēkiem ar gūžu locītavu problēmām var palīdzēt mērķtiecīgas terapijas ietvaros?
Principā pie visām. Atkarībā no konkrētās problēmas tikai jāizvēlas vispiemērotākie paņēmieni no slinga terapijas piedāvātā plašā klāsta. Viena no diagnozēm, ar ko visbiežāk nākas sastapties, ir deformējošie artrīti, koksartrozes apmēram 60 gadiem veciem cilvēkiem, kam bijušas gūžas problēmas ciešā saistībā ar jostas daļas problēmām. Veikt operāciju un endoprotezēšanu gūžas locītavā ir diezgan dārgs pasākums, bet rindas uz valsts pasūtījumu ir vairāku gadu garumā. Tāpēc mēs mēģinām palīdzēt ar slingu – stabilizēt un atbrīvot locītavas, gan ļoti saudzīgi veicot trakciju, gan pielietojot citus fiziskus un biomehāniskus paņēmienus. Jāteic, ka reizēm tas izdodas diezgan labi, kaut arī notikušās izmaiņas mēs pilnībā likvidēt nevaram. Mazinām aplamās slodzes stresu, veicam muskuļu relaksāciju, palielinām kustību amplitūdu...
Profilaktiski: kurām iedzīvotāju vai profesionālajām grupām visvairāk būtu iesakāma slinga terapija, domājot par iespējamām gūžu un kāju problēmām?
Visiem sēdoša darba strādniekiem. Lieta tāda, ka kakla un plecu daļas problēmas parādās ātrāk un izteiktāk, arī gados relatīvi jauniem cilvēkiem. Taču sēdēšana – atrašanās visu laiku vienā gūžas locītavas fleksijā – var radīt problēmas arī šajā ķermeņa daļā, tikai tas prasa ilgāku laiku.
Otra grupa – tie, kas daudz stāv, daudz staigā, valkā neērtus apavus. Arī ilgstoši nēsātas augstpapēžu kurpes izraisa iegurņa rotāciju uz priekšu, un līdz ar to uzreiz veidojas biomehāniskas izmaiņas, parādās aplamas slodzes gūžas un ceļa locītavās.
Faktiski var teikt, ka ikvienam, kurš darbā saistīts ar ilgstošām vienveidīgām kustībām vai pārslodzēm, viens no akcentiem slinga profilaktisko vingrojumu kompleksā liekams arī uz vingrinājumiem iegurnim un apakšējām ekstremitātēm.
Profilakses ietvaros mēs individuālā darbā ar pacientu bieži tikai apgūstam nepieciešamos vingrinājumus, pēc tam ar īpašas datorprogrammas palīdzību sastādām individuālo vingrojumu kopu, izdrukājam un dodam pacientam līdzi uz mājām. Turpmāk pacienti patstāvīgi veic šo vingrinājumu kopu, kurā ir gan muskuļu spēka, gan sensori-motoriskās sistēmas trenēšanas vingrinājumi - domāti locītavu stabilizācijas uzlabošanai.
Profilaksei jūs cilvēku, kā parasti, sākumā intervējat...
Jā – aprunājamies, ievācam darba un ģimenes anamnēzi un citu informāciju par dzīvesveidu, pēc tam sastādām slinga vingrojumu kopu, kompleksā iekļaujot vingrojumus gan kājām, gan jostas daļai.
Gan profilaksei, gan mērķtiecīgai ārstēšanai mēs izmantojam arī sensorās motorikas treniņu. Šie vingrojumi ir ļoti līdzīgi cits citam, vai nu runa būtu par potītes, ceļa vai gūžas locītavu. Izpilda tos uz TerapiMaster balansa spilveniem, augstākajā sarežģītības līmenī – slinga aprīkojumā. Tie ir pietupieni, dažādas speciālas kustības attiecīgajās locītavās. Pie šiem vingrojumiem darbojas sensorā motorika, slodzes laikā liekot atbalsta kājai maksimāli strādāt tā veicinot locītavas stabilitāti. Lai vingrinājumus varētu izpildīt kvalitatīvi, izmantojam elastīgās saites, ar kuru palīdzību tiek samazināta slodze locītavai, bet vingrinājuma uzdevums – izpildīts. Tas ir labs paņēmiens arī rehabilitācijai pēc traumām.
Lai kāda būtu terapijas specifika, strādājot ar gūžas locītavas problēmām, mēs obligāti pievēršam uzmanību arī jostas daļas lokālo muskuļu nostiprināšanai. Citādi: kāda jēga remontēt māju, ja vispirms nav nostiprināti pamati? Stūri drīz sēdīsies, un visas aizšpaktelētās plaisas parādīsies no jauna...
Jūs veicat arī rehabilitācijas darbu?
Jā. Tā, viena no pacientēm, kurai veikta ceļa locītavas meniska operācija, pirmajā nodarbības reizē varēja pietupties tikai nedaudz, citādi nespēja kāju vairs iztaisnot. Jau otrajā reizē, pēc tam, kad bija veikta locītavas relaksācija, mobilizācijas vingrinājumi u.c., parādījās ievērojamas pozitīvas izmaiņas. Slinga aprīkojums palīdz viņai atgūt pilnas amplitūdas kustības bez diskomforta un sāpēm. Protams, lai varētu runāt par paliekošiem rezultātiem, ir jāiziet pilns slinga kurss.
Tāpēc ģimenes ārsti droši var rakstīt saviem pacientiem rehabilitācijas norīkojumus pie slinga speciālistiem. Protams, var vingrot arī ar tradicionālajām metodēm, taču, kā jau minēts, tas bieži vien ir sarežģīti, turklāt darbs ar slimo kāju var būt grūts ne tikai pacientam, bet arī fizioterapeitam. Viens no principiem slinga koncepcijā ir tā sauktais palīdzīgās rokas princips, saskaņā ar kuru arī fizioterapeits tiek pasargāts no sarežģītām slodzēm un pārslodzēm – tās uzņemas slinga aprīkojums, un terapeitam ir tikai jāseko pareizai kustību izpildei. Tā kā, ja neskaitām jebkādas ārstnieciskās vingrošanas kontrindikāciju gadījumus, tad vieglāk un vienkāršāk ir strādāt ar slingu.
