Stāsta Veselības centra 4 fizioterapeits Jānis Bartusevičs 

- Kas raksturīgs tieši migrēnas tipa galvassāpēm?

- Migrēnai kā tādai ir grūti pateikt sākuma cēloni. Migrēnas tipa galvassāpes ir lēkmjveida. Dažus pacientus lēkme piemeklē divas reizes mēnesī, citus – katru nedēļas nogali. Raksturīgs ir tas, ka šīs sāpes ir ilgstošas, līdz 2-3 dienām, un tad lēkme pakāpeniski izbeidzas. Nereti tās pavada reiboņi, slikta dūša un līdzīgas sūdzības.

Literatūrā esmu saskāries ar apgalvojumu, ka migrēnveida galvassāpes esot vīriešu kaite. Paradoksāli, taču manā fizioterapeita pieredzē ir bijis viens, vai augstākais – divi vīrieši, kas par tām sūdzas, izteikts vairākums ir sievietes. Ir vairāki iemesli, kas varētu to provocēt...

- Esmu pamanījis, ka pēc 40 gadu vecuma migrēnveida galvassāpes mēdz pazust. Runājot ar pacientiem, ievācot anamnēzi, esmu novērojis, ka ir saslimšanas vai vainas, kas regulāri iet roku rokā ar tām. Tās ir vairogdziedzera problēmas; reproduktīvās sistēmas, īpaši menstruālā cikla, traucējumi; un problēmas, kas saistītas ar kakla daļas asinsvadiem un ar mugurkaula artēriju. Pēdējai var būt vai nu iedzimtas, vai iegūtas izmaiņas.

Taču visām šīm sievietēm viennozīmīgi ir problēmas ar kaklu, precīzāk, izmaiņas kakla skriemeļos. Gandrīz visām ir spondiloze, daudzām – iztaisnota lordoze. Reizēm nākas dzirdēt pat, ka pēc slodzes neesot spēka noturēt galvu...

- Tas droši vien saistīts arī ar darba veidu?

- Jā. Pārsvarā tas ir sēdošs darbs, piemēram, grāmatvedēm. Tagad gan pie datora jāsēž arī daudzās citās profesijās. Piedzīvotas arī pacientes, kas nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, taču galvassāpes tik un tā ir. Palpējot plecu daļa viņām varbūt izrādīsies mazāk savilkta, nekā tām, kas vispār nevingro; taču problēmas sakne ir tur, ka kakls netiek nodarbināts pareizi: netiek strādāts ar lokālajiem, dziļajiem muskuļiem. Gan aerobika, gan peldēšana ir OK, tomēr minēto sūdzību pamatā ir neiromuskulārās darbības traucējumi kakla dziļajos muskuļos, kas ir kakla skriemeļu stabilizatori. Veidojas mugurkaula kakla daļas muskuļu disbalanss, biomehāniski traucējumi, iztaisnota lordoze, skriemeļu nestabilitāte. Līdz ar to, iespējams, tiek kairinātas mugurkaula artērijas sieniņas vai nervu saknītes, kas izraisa nepatīkamas sajūtas apkakles zonā, galvassāpes utt.

-Apmēram cik pacientu ar migrēnveida galvassāpēm mēnesī iziet caur jūsu rokām?

- Es strādāju ar dažādiem pacientiem, ar dažādu problemātiku. Migrēnveida galvassāpju pacientu daļa to vidū ir 6-8 cilvēki ik mēnesi. Vidēji – jo, kā jau bieži mēdz būt jebkurā jomā, vairākas nedēļas var valdīt pilnīgs klusums, bet pēc tam dienas vai divu laikā ierasties 4-5 pacienti ar vienu un to pašu problemātiku.

Tāpat kā pie citām vainām, arī pie migrēnveida galvassāpēm slinga terapijas metodes sāls ir darbā ar dziļajiem jeb lokālajiem muskuļiem, šai gadījumā – mugurkaula kakla daļā Lokālie muskuļi sastāv lielākoties no toniskajām muskuļu šķiedrām, un atbild par segmentu stabilitāti. Globālajos muskuļos lielākā daļa šķiedru ir fāziskās, un tie veic kustības. Pēkšņu kustību gadījumā tiek aktivizēts mugurkaula aizsardzības mehānisms, un lokālie muskuļi saņem referentos signālus un kontrahējas, pirms aktivējas globālie muskuļi

Ikdienā aktīvāk tiek darbināti globālie, ārpusē redzamie muskuļi, kas savieno galvu ar rumpi. Taču, pirms tie seko no nervu sistēmas saņemtai pavēlei veikt kādu kustību, savu darbu jau ir paveikuši lokālie muskuļi, kuri stabilizē un sagatavo šai kustībai kaklu. Ja tos skāruši neiromuskulāri traucējumi, lokālie muskuļi pie zināmām kustībām nav pietiekami aktīvi, lai spētu skriemeļus stabili turēt.

- Slinga terapeits strādā ar lokālajiem muskuļiem, nostiprinot pacienta kakla skriemeļus?

- Jā. Iekarot pacienta galvu elastīgajās saitēs, vispirms tiek izslēgta gravitācijas ietekme, kakls un galva atbrīvojas, un tiek maksimāli relaksēti visi muskuļi. Mēs samazinām tonusu tonizētajiem globālajiem muskuļiem, un tad, ar saišu palīdzību veicot minimālas kustības, strādājam ar lokālajiem. Ar attiecīgu vingrinājumu palīdzību tiem tiek izpildīta izometriskā slodze, un tie sasprindzinās. Tā arī galvenā atšķirība – izpildot parastos kakla muskuļiem paredzētos vingrojumus, cilvēks strādā ar globālajiem, bet dziļie muskuļi netiek kontrolēti.

Pirmajā nodarbībā pacients mācās sajust, kā tas ir, kad strādā dziļie muskuļi. Mēģina iemācīties noturēt šo stāvokli, kas saistīts ar pavisam minimālu kustību. Nākošais solis ir noturēt lokālos muskuļus saspringtus kustībā, liecot galvu uz vienu un otru pusi. Tad, piepalīdzot elastīgajām saitēm, jau sākam veikt galvas atliekšanu. Progress atkarīgs no tā, cik labi cilvēks saprot notiekošo, cik cītīgi trenējas un cik lielu slodzi spēj izturēt – bez sāpēm, bez liela noguruma, jūtoties komfortabli. Pēc pareizi izpildītiem vingrinājumiem pacientam no pleciem pazūd ierastā smaguma sajūta. Tālākais atkarīgs no tā, cik liela ir konkrētā cilvēka problēma.

Paralēli mēs aktivizējam plecu apakšējos fiksatorus, muguras plato muskuli, trapeces apakšējās šķiedras un priekšējo zobaino muskuli – tās muskuļu grupas, kas pie sēdoša darba netiek harmoniski noslogotas. Izpildot slinga vingrinājumus, tiek izmantots stabila atbalsta trūkums, kas liek tiem aktivizēties līdz pat 200% - salīdzinājumā ar ierastajiem 120-150%. Tiek veikts muskuļu darbs slēgtā kinemātiskā ķēdē, notiek ļoti spēcīgs sensorās motorikas treniņš, kura rezultātā tiek novērsts muskuļu disbalanss un vienlaicīgi notiek arī stājas korekcija.

- Cik ilgs ir viens slinga terapijas kurss pie migrēnas tipa galvassāpēm, un cik tas maksā?

- Bieži pietiek ar desmit nodarbību reizēm pa 30 minūtēm, 2-3 x nedēļā. Citā variantā tā ikreiz ir stunda: tad pusi no šī laika veicam masāžu, relaksāciju, skriemeļu mobilizāciju, un otras trīsdesmit minūtes vingrojam. Vēl citā: pirmās 10 nodarbības pa 30 minūtēm veltām muskuļu atbrīvošanai, un turpmākās 10 – vingrojumiem. Viena 30 minūšu slinga nodarbība maksā Ls 4,40.

Migrēnas tipa galvassāpes pacientam, kā likums, izbeidzas jau pirmā terapijas kursa vidū. Daudzi pacienti arī pēc kursa beigām nāk regulāri vingrot divas reizes nedēļā. Tas ir apsveicami, taču galvenais ir kursa laikā aktivizēt lokālos muskuļus, lai tie sāktu strādāt, un iemācīt pacientu tos kontrolēt.

Tiem pacientiem, kas pēc kursa beigām neturpina regulāras slinga nodarbības, es noteikti ieteiktu veikt muskuļus stiprinošus vingrojumus patstāvīgi, reizi pusgadā atnākt uz pārbaudi un nepieciešamības gadījumā kursu atkārtot. Labus rezultātus dod arī Veselības centra 4 fizioterapeitu izstrādātās individuālās vingrojumu programmas, kuras pacients var pildīt mājas apstākļos.

Zigurds Skābardis