Slinga terapija - rehabilitācijas metode pacientiem ar kakla skriemeļu nestabilitāti, kakla starpskriemeļu disku protrūzijām un trūcēm

Stāsta Veselības centra - 4 fizioterapeits Jānis Bartusevičs

Kas raksturo kakla skriemeļu nestabilitāti, kas to veicina?

Kakla daļas hipermobilitāte vai nestabilitāte ir nespēja izturēt slodzi pie fizioloģiski atļautām darbībām. Pie nestabilitātes sāpes ir pastāvīgas, nav iesaistīti nervi, muguras smadzenes, kā arī nav deformācijas un sāpju pieauguma dinamikas. Pacienti parasti sūdzas par sāpēm sprandā, kas ir pieaugošas pie kakla kustībām. Sāpes var izstarot uz galvu, krūšu daļu, plecu daļu, kā rezultātā pieaug plecu joslas muskuļu tonuss un veidojas muskuļu disbalanss.

Nereti šī problēma kombinējas ar a. vertebralis sindromu. Kakla skriemeļu nestabilitāte pārsvarā sastopama astēniskiem cilvēkiem ar garu kaklu, biežāk vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Visbiežāk to veicina trauma vai pārmērīgas slodzes kakla daļā.

Kā slinga terapija var palīdzēt pie kakla skriemeļu nestabilitātes?

Slinga terapijas priekšrocība ir iespēja ar katru pacientu strādāt individuāli, ņemot vērā katra pacienta fizioloģisko stāvokli, īpatnības un specifiku. Slinga terapijas koncepcijas ietvaros ir izveidota īpaša vingrinājumu programma, kas galvenokārt vērsta uz stabilizējošās muskulatūras pakāpenisku aktivizēšanu un trenēšanu. Veiktie pētījumi liecina, ka t.s. lokālajiem muskuļiem piemīt īpaša stabilizējoša funkcija. Šie muskuļi atrodas locītavu tuvumā, un tiem raksturīgs liels tonizējošo muskuļu šķiedru kopums, tāpēc lokālie muskuļi ir atbildīgi par segmentu stabilitāti. Slinga terapijā ir iespēja globālo muskuļu darbu samazināt līdz minimumam, tādā veidā liekot lokālajiem muskuļiem darboties uz visiem 200%.

Vēl viens būtisks slinga terapijas koncepcijas elements ir sensomotorie vingrinājumi. Arī šim nolūkam ir sastādīts plašs vingrinājumu loks. Uzsvars tiek likts uz slēgtas kinētiskās ķēdes vingrinājumiem uz nestabilas virsmas, tādā veidā sasniedzot optimālo sensomotorā aparāta stimulāciju.

Kāda ir slinga terapijas metodika pie kakla skriemeļu nestabilitātes?

Pirmkārt, aktivizēt dziļos jeb lokālos kakla muskuļus. Nākošais solis ir tonizēto muskuļu relaksācija. Pamatā tie ir plecu joslas muskuļi, tā saucamie plecu augšējie fiksatori. Ja nepieciešams, tad tiem skriemeļiem, kuru locītavās ir izveidojušies funkcionāli bloki, veikt mobilizācijas vingrinājumus. Pakāpeniski tiek likti klāt vingrinājumi plecu apakšējo fiksatoru un kakla globālo muskuļu spēka treniņam. Paralēli muskuļu spēka treniņam tiek veikts sensomotorais treniņš. Bet, kā jau teicu, katrs gadījums ir unikāls, tāpēc šeit jāstrādā radoši.

Vai slinga terapiju var izmantot arī kā profilakses pasākumu?

Jā, protams! Tas ir ieteicams, jo vairākumā gadījumu pacients pie mums ierodas meklēt palīdzību tad, kad problēma jau kļuvusi diezgan nopietna – sāp kakls vai mugura, vai sūdzības par kakla skriemeļu nestabilitāti ir ievērojamas. Norvēģijā, Korejā, Japānā lielākie uzņēmumi iekārto speciālas atpūtas telpas ar TerapiMaster aprīkojumu, un tad darbinieki, kuri jau zina savus relaksācijas vingrojumus, profilakses nolūkā periodiski dodas uz šo telpu pavingrot. Tas ieekonomē darba devēja izdevumus uz slimības lapu rēķina. Arī pie mums darba devējiem vajadzētu par to padomāt. Esam ar viņiem par šo tēmu runājuši un izteikuši piedāvājumus, taču pagaidām reakcija ir diezgan kūtra. Droši vien tāpēc, ka pie mums darba devēji vēl nav pieraduši tādā aspektā domāt. Tāpēc cilvēkiem jādomā par sevi pašiem. Viņi var nākt pie mums runāt individuālā kārtā, tad mēs noteiksim vajadzīgo profilakses pakāpi un, ņemot vērā viņu darba un fizisko aktivitāšu īpatnības, sastādīsim atbilstošu vingrojumu kopumu. To tad pacients var pildīt vai nu mūsu veselības centrā, vai iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu un mājās vingrojot pats. Pēdējā gadījumā viņam vēlams periodiski ierasties pie mums uz apsekošanu un vajadzības gadījumā – vingrojumu korekciju.

Kādas ir biežākās situācijas, kurās veidojas kakla skriemeļu disku protrūzijas un trūces?

Protrūzija ir starpskriemeļu diska izvelvējums. Izvelvējuma vietā fibrozā gredzena šķiedras ir daļēji saglabātas, bet to pretestība recekļainā kodola audu spiedienam ir samazināta. Pilnīgi pārtrūkstot fibrozā gredzena šķiedrām, plīsuma vietā iespiežas recekļainā kodola audi un izveidojas diska trūce. Iemeslu tam nosaka vairāki faktori: 1) recekļainā kodola audiem ir labs turgors, tāpēc diska iekšējās daļas audu spiediens ir augsts un tas arī ir par iemeslu diska trūcei; 2) starpskriemeļu diska fibrozā gredzena audu lokālu distrofisku izmaiņu dēļ gredzenā veidojas plaisas un plīsumi. Šīs izmaiņas veicina mugurkaula kakla daļas ilgstoša slodze, atkārtotas traumas un biežas audu temperatūras maiņas. Pacienti sūdzas par sāpēm sprandā. Sāpes izstaro uz plecu, roku, plaukstu; var izstarot uz galvu, starplāpstiņu zonu. Trūces mēdz būt vecumā no 25-50 gadiem. Biežāk sastopamās trūces ir c4-c5,c5-c6 segmentos.

Pie kādiem speciālistiem šie pacienti visbiežāk ārstējas?

Šie pacienti visbiežāk ārstējas pie mugurkaula ķirurgiem vai vertebrologiem. Šie speciālisti veic izmeklēšanu, uzstāda precīzu diagnozi un nosaka, kāda ārstēšana šim konkrētajam pacientam būs nepieciešama. Ja vertebrologs izlemj, ka operācija nav nepieciešama, tad pacients tiek nosūtīts pie fizioterapeita.

- Ar kādām rehabilitācijas kļūdām nākas saskarties ikdienā pie šīm patoloģijām?

- Visizplatītākā kļūda ir uzreiz dot spēka vingrojumus kakla muskuļiem. Rezultātā atkal strādā globālie muskuļi, kas savieno galvu ar pleciem, taču dziļākajā muskuļu slānī nekāda stabilitāte neveidojas. Tā, reizēm tiek ieteikti vingrinājumi ar plašu galvas kustību amplitūdu, kā apļot, ar degunu zīmēt gaisā alfabēta burtus; vingrinājumi ar strauju stāvokļa maiņu utt., taču pozitīvs rezultāts šajos gadījumos izpaliek. Ja pacienta problēma kombinējas ar a. vertebralis sindromu, tad nedrīkst veikt vispār nekādas rotējošas kustības: tas var būt pat bīstami, un, šādi aplami strādājot ar kakla skriemeļu nestabilitāti, iespējamas dažādas komplikācijas.

Esmu arī bieži dzirdējis, ka šiem pacientiem iesaka apmeklēt ārstniecisko vingrošanu grupās. Taču tur nav individuālas pieejas, un pēc grupas vingrojumos veiktām straujām kustībām cilvēks nereti ierodas pie mums ar sūdzībām: es, redz, darīju tāpat kā visi, bet man pēkšņi izcēlās tāda un tāda problēma.

Kāda ir slinga terapijas metodika pie kakla skriemeļu disku protrūzijas un trūcēm?

Praktiski tāda pati ka pie nestabilitātēm. Vienīgi pie trūcēm noteikti tiek veikta kakla daļas trakcija. Taču arī šeit katram gadījumam ir nepieciešama individuāla paņēmienu izvēle, atkarībā no trūces veida, pacienta vecuma utt.