Slimnīcu biedrības vadītājs ģimenes ārstu streiku pagaidām vērtē kā nerezultatīvu
Rīga, 3.aug., LETA. Tas, ka līdz ar ģimenes ārstu streiku valdības koalīcija sarosījās, vēl nenozīmē, ka šī protesta akcija ir nesusi rezultātu, jo oficiālais algu līmenis medicīnas darbiniekiem aizvien ir zemāks nekā pirmskrīzes gados, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Jautāts, vai streikiem mūsu valstī vispār ir jēga, Kalējs atzina, ka ģimenes ārstu protesta akcijas laikā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome ir uzdevusi sagatavot Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, valdības koalīcija ir sarosījusies un "sākusi domāt, ko tagad darīt". "Bet mūs jau interesē, kāds būs tas iznākums! Mūs tomēr interesē finansējuma pieaugums, kas ir diezgan strikti jānodefinē šajos likumprojektos, lai mediķi nebrauktu vairāk prom un neietu uz citām specialitātēm, kur viņi var nopelnīt divreiz un trīsreiz vairāk," uzsvēra Kalējs.
"Ja tas izdosies, tad mēs varam teikt, ka tam [streikam] bija panākumi. Līdz šim brīdim - nē, tāpēc ka mūsu oficiālais algu līmenis medicīnā vēl joprojām ir zemāks, nekā tas bija pirms krīzes," skaidroja Kalējs.
Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide LNT "900 sekundēs" pauda viedokli, ka šādas protesta akcijas ir efektīvas, jo rada neērtības sajūtu gan pacientiem, gan valdībai. "Es domāju, ka agri vai vēlu viņi aptvers to, kas notiek valstī, un būs spiesti kaut ko mainīt."
Vaicāta, vai ģimenes ārsti vēl ir gatavi uz kompromisiem ar valsti, Veide sacīja, ka labprāt tiktos ar Ministru prezidentu, taču viņš esot pateicis, ka tikšanās vairs nebūs. LĢĀA uzsvēra, ka ģimenes ārsti jau ir piekāpušies vairumā jautājumu, bet vienīgais, uz ko tie patlaban uzstāj, ir prasītā papildu finansējuma iekļaušana pamatmaksājumā, nevis par kvalitātes kritēriju izpildi.
"Lai nodrošinātu visiem mums normālu darbību nākamgad, ir vajadzīgs pamatfinansējums. Šie kvalitātes kritēriji atkal ir kaut kāda birokrātija, kas mums būs jāuzskaita. Pēc būtības tie pieci kritēriji, ko mums liek izpildīt, ir vairāk statistiskie rādītāji, bet nevis īsti darba kvalitāte. Lai mēs nodrošinātu darba kvalitāti, mums ir vajadzīga kapitācijas naudas palielināšana," skaidroja Veide.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām. Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta - kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
Akciju rīko LĢĀA. Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
