Skriemeļu atveseļošana
Foto: Pixabay.com
Vai skriemeļus, kuri lūzuši osteoporozes vai līdzīgu slimību dēļ, VAR ATVESEĻOT? Šis jautājums ir būtisks ļoti lielai cilvēku kopai, it sevišķi Latvijā, jo pusmūža un vecāku personu skaits mūsu valstī ir liels.
Ievadam – nedaudz informācijas par osteoporotiskiem skriemeļu lūzumiem.
Osteoporotiskie skriemeļu lūzumi izraisa stājas traucējumus, kuru rezultātā samazinās krūšu kurvja tilpums. Šādā samazinātā tilpumā plaušas nespēj nodrošināt dzīvībai svarīgos orgānus ar skābekli. Hronisks skābekļa trūkums samazina dzīvildzes prognozi vīriešiem par aptuveni 6 gadiem, bet sievietēm – par 2 gadiem.
Osteoporotiskie skriemeļu lūzumi var rasties bez nozīmīgas traumas, un 90 % pacientu tie atsāpinās 6–8 nedēļu laikā. Neraugoties uz šķietamu komfortu (sāpju nav!), mugurkaulāja deformācija un stājas izmaiņas var pakāpeniski progresēt, novedot pie iepriekšminētajām sekām.
Osteoporotiskie skriemeļu lūzumi (t. sk. bez sāpēm) konstatēti 20 % cilvēku, kuri ir vecāki par 70 gadiem. Atsevišķu osteoporotisko skriemeļu lūzumu riska grupā ir sievietes pēc menopauzes iestāšanās, pacienti, kuri spiesti ilgstoši lietot glikokortikoīdus (hormonus), kā arī reimatoīdā artrīta, diabēta un citu grupu pacienti. Apkopojot šo informāciju jāsecina, ka skriemeļu lūzumu savlaicīga ārstēšana ir ne tikai pretsāpju procedūra, bet galvenokārt – tai ir dzīves kvalitātes uzlabošanas un dzīvildzes pagarināšanas funkcija.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika radīta vertebroplastijas metode. Tās būtība ir ģeniāli vienkārša: lauztajā skriemelī caur īpašu adatu tika ievadīta polimēra masa (kaulu cements), kura sacietējot atjaunoja lauztā skriemeļa atbalsta spējas un būtiski mazināja vai pat pilnībā likvidēja sāpes.
Analizējot skriemeļu cementēšans pieredzi ar polimēru cementu, atklājās arī šī materiāla negatīvās puses. Sacietējot cements uzkarst līdz 60°–80°C. Šī īslaicīgā temperatūras paaugstināšanās var izprovocēt reflektorus sirds darbības traucējumus. Cements saglabājas skriemelī uz mūžu, tas neieaug apkārtējos kaulaudos, respektīvi – ir svešķermenis. Tāpēc, izmantojot vertebroplastijai polimēru cementu, mēs nespējam atveseļot bojātos kaulaudus, kā arī nespējam veicināt kaulaudu vairošanos lūzuma zonā.
Minēto trūkumu novēršana kļuvusi iespējama līdz ar principiāli jauna kaulu cementa ieviešanu vertebroloģijas praksē. Tas ir biokeramiskais kaulu cements "CERAMENT SPINE SUPPORT", kas 2015. gadā Berlīnē notikušajā kongresā "BIOSPINE 2015" (Biologic Technologies in Spine Surgery) ticis nosaukt par visprogresīvāko materiālu. Tas, pretēji polimēram, neuzkarst, aizpilda kaulaudu bojājuma zonu, sekmē veselu kaulaudu veidošanos lūzuma zonā. Biokeramiskā cementa struktūrā ietilpst vairākas ķīmiskas vielas, kuras pilnībā uzsūcas laika posmā līdz 1 gadam.
Latvijā ir uzkrāta biokeramiskā kaulu cementa izmantošanas pieredze osteoporotisko skriemeļu lūzumu ārstēšanā. Latvijas ārstu ziņojums par osteoporotisko skriemeļu lūzumu ārstēšanu, izmantojot vertebroplastijai biokeramisko cementu, atzinīgi novērtēts Izraēlas ortopēdu kongresā 2016. gadā.
Katrs pacients, viņa veselība un slimība ir unikālas kategorijas, tāpēc lēmumu par konkrētās metodes izmantošanu konkrēta pacienta ārstēšanai, pieņem speciālists.
Svarīgi ir apzināties, ka medicīnas zinātnes un prakses progress padara ārstēšanu arvien individuālāku, tātad – pacientam draudzīgāku.
Viktors Vestermanis,
traumatologs-ortopēds, algologs
Tālrunis 28626910
