Skolas laikā nepatika sports? Sāc to iemīlēt!
"Ļoti daudz negatīvu atmiņu saistībā ar sportošanu kā tādu, daudzām no mums zemapziņā ir saglabājies no skolas gadiem, kad visām bez izņēmuma vajadzēja darīt vienu un to pašu.
Tieši skolas gados uzspiestās normas, kas bieži vien bijušas neadekvātas, neapzināti radījušas pretreakciju kādām noteiktām sportiskajām aktivitātēm. Zemapziņa to uzglabā visas dzīves laikā," skaidro fizioterapeite.
Lai no šīs pretreakcijas atbrīvotos, pašai jāmēģina saprast, vai tu – pieaugusi sieviete – joprojām jūties kā tā pati mazā meitene, kurai skolā nepatika trenēt vēderpresi, kas šķita uzspiesta un nevajadzīga, vai arī no šī vecuma jau esi izaugusi un šos treniņus tomēr gribi atsākt!
Nereti, mūsu zemapziņā tik ļoti dziļi iesakņojusies pārliecība, ka vingrot būs grūti un ķermenim tas sagādās mocības, ka rodas reāli šķēršļi, lai uzsāktu sportiskās aktivitātes.
"Dažkārt cilvēks ar domām un visu gribasspēku jau ir sapucējies nodarbībai, bet tad, kad viņam uz to jādodas, pēkšņi kļūst slikti – parādās iesnas vai sāk sāpēt galva.
Tas noteikti nav saistīts ar to, ka nodarbībā sagaidāms, kas briesmīgs un slikts, bet tā ir reakcija uz dziļi apziņā iesakņojušos stereotipu, ka tas būs grūti," skaidro Kristīne Stalīdzāne.
Fizioterapeite uzskata, ka ar to nav ne jācīnās, nedz šo stereotipu jācenšas pārvarēt – tas ir jāsajūt! Viņa iesaka pavērot, kas notiek, kad vēlies uzsākt treniņus. Šim nolūkam vislabāk noderēs dienasgrāmata, kurā pieraksti būtiskāko, kas dienas laikā noticis. Iespējams, šādi novērosi sakritību, ka ikreiz, kad sagatavojies vingrošanai, tu nokavē autobusu vai tev sāk sāpēt galva! Tas jau liks aizdomāties.
"Ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī sajūtas. Tātad tev ne tikai jāzina, ka ir jāvingro, bet tev to ir jājūt! Tikai izjūtas padara cilvēku dzīvīgāku un palīdz viņam visus procesus, arī sportiskās aktivitātes, harmoniski baudīt," pārliecināta Kristīne Stalīdzāne.
Foto: Stock.XCHNG
Raksts publicēts sadarbība ar www.sieviesuklubs.lv