Skarlatīna: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Skarlatīna jeb šarlaks ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna izdalījumos. Pēc izslimošanas organismā izveidojas antitoksīns un rodas imunitāte. Vislielākā skarlatīna izplatība novērojama rudenī un ziemā meteoroloģisko faktoru, organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma, kā arī biežu elpceļu iekaisumu rezultātā.
Ar skarlatīnu visbiežāk slimo bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem, bet var slimot arī pieaugušie. Lai gan skarlatīnu savulaik uzskatīja par nopietnu bērnības perioda slimību, ārstēšana ar antibiotikām padarīja to mazāk bīstamu. Neārstēta, skarlatīna var izraisīt nopietnas komplikācijas, kas ietekmē sirdi, nieres un citas ķermeņa daļas.
Cēloņi
Skarlatīnu izraisa hemolītiskais streptokoks. Baktērijas izdala toksīnu, kas rada izsitumus uz ādas un sarkanu mēli. Galvenais infekcijas avots ir skarlatīnas slimnieks. Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā, galvenokārt tiešā saskarē ar slimnieku, piemēram, tam klepojot vai šķaudot; retāk ar slimnieka lietotajiem priekšmetiem. Skarlatīnas inkubācijas periods parasti ir divas līdz septiņas dienas.
Skarlatīnas miokardīta, nieru iekaisuma, reimatisma uzliesmojuma pamatā ir alerģisks iekaisums. Biežākās streptokoka ierosinātās strutainās komplikācijas ir limfmezglu iekaisums, kas var rasties kā skarlatīnas sākumā, tā arī atveseļošanās periodā.
Simptomi
Slimība sākas akūti, ar pēkšņu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drebuļiem un sāpēm kaklā. Biežs simptoms – vienu vai vairākas reizes – ir vemšana. Pēc kāda laika parādās punktveida izsitumi, kas vislabāk redzami cirkšņos, vēdera lejasdaļā, padusēs. Uz sejas atsevišķi izsitumi nav redzami, bet vaigi ir intensīvi sārti, ap muti un degunu āda ir bāla. Pēc izsitumu pazušanas slimības trešajā līdz septītajā dienā sākās ādas lobīšanās, visbiežāk lielu lēveru veidā.
Raksturīga skarlatīnas izpausme ir angīna: uz mīkstajām aukslējām var parādīties spilgti sārti punktveida izsitumi, uz mandelēm – strutaini aplikumi. Pirmajās divās līdz trijās slimības dienās mēle pārklāta ar baltu aplikumu, kas pamazām izzūd; mēles kārpiņas ir stipri izteiktas, savukārt mēle iegūst spilgtu sārtu nokrāsu. Zemžokļa limfmezgli pietūkuši un sāpīgi. Parasti slimība noris vieglā formā pie nosacīti normālas ķermeņa temperatūras un vieglas intoksikācijas.
Ārstēšana
Vieglas formas gadījumā skarlatīnu ir iespējams ārstēt mājas apstākļos, izolējot slimnieku atsevišķā gaišā, labi vēdināmā istabā. Gultas režīms arī vieglos skarlatīnas gadījumos jāievēro vismaz septiņas dienas. Vairākas reizes dienā jāskalo mute un kakls ar vāji dezinficējošu šķīdumu – 1% borskābes šķīdumu, furacilīna šķīdumu (1:5000), kumelīšu tēju. Maziem bērniem, kas skalot neprot, bieži jādod dzert. Seja, rokas, kājas katru dienu jāmazgā ar ziepēm un siltu ūdeni.
Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanā galvenā nozīme ir agrai un pietiekami ilgai antibiotiku lietošanai, ko izvēlas ārsts, kā arī sanitāri higiēniskajam režīmam.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
