Siltumnīcas efekts sāk nodarīt zaudējumus tautsaimniecībai
Globālās sasilšana pamazām sāk apdraudēt gan pasaules iedzīvotāju veselību, gan valstu ekonomiku. Tā, vācu ekonomisti aprēķinājuši, ka līdz gadsimta beigām šai valstī būtiski palielināsies karstuma rezultātā mirušo personu skaits un samazināsies darbinieku produktivitāte.
Pēc Ķīles Ekonomikas izpētes institūta prognozēm, Vācija, aizvien palielinoties karsto dienu skaitam, ik gadus var zaudēt 0,5 līdz 1 procentu iekšzemes kopprodukta.
Šīs iestādes pagājušonedēļ publiskotais pētījums ir veltīts augošās temperatūras ietekmei uz cilvēku veselību un produktivitāti laika posmā no 2071. līdz 2100. gadam. Saskaņā ar to būtiski pieaugs galēji karsto dienu skaists, kad temperatūra darbavietās pārsniedz 32 grādus. Visvairāk šis fenomens skars valsts zemienēs izvietotos pilsētu konglomerātus: tur sagaidāms līdz pat 23 galēji karstajām dienām gadā vairāk.
Rezultātā karstuma upuru skaits pieaugs no 5 līdz 15 000 cilvēku gadā, bet darbinieku produktivitāte kritīsies par 10-12%, izraisot Vācijas tautsaimniecībai līdz 10 miljardiem eiro lielus zaudējumus ik gadu.