SĒKLINIEKS
vīrieša pāra dzimumdziedzeris; izstrādā vīrišķās dzimumšūnasas - spermatozoīdus un hormonu testosteronu, kas nosaka sekundāro dzimumpazīmju attīstību. Embrionālajā periodā sēklinieks attīstās no indiferenta aizmetņa vēdera dobumā un īsi pirms dzimšanas kopā ar piedēkli un sēklvada sākumdaļu noslīd sēklinieku maisiņā. Ja sēklinieka attīstība traucēta, noslīdēšana var aizkavēties un viens vai abi sēklinieki paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālos (skatīt sēklinieka aizture).
Sēklinieks pilnīgi nobriest 14-16 gada vecumā. Tie ir olveidīgi, garums 4-4,5 cm, platums 2,5- 3,5 cm, biezums 2-3 cm, masa 20- 30 g. Sēklinieka mugurējai malai pieguļ tā piedēklis (epididymis). No ārpuses sēklinieks un tā piedēkli klāj zilgani bāls, blīvs, šķiedrains saistaudu apvalks, kas mugurējā malā kļūst biezāks un izveido videni. No tās iet plānas starpsienas, kas sēklinieku sadala 250-300 daiviņās, kurās atrodas līkumoti sēklas kanāliņi. Katra kanāliņa garums ir 70-80 cm, visu kanāliņu kopgarums apmēram 200-300 m. Kanāliņus no iekšpuses klāj spermatogēnais epitēlijs, no kura attīstās spermatozoīdi. Līkumotie sēklas kanāliņi galā iztaisnojas un, ieejot videnē, izveido tīklu. No šā tīkla tālāk sākas 12-18 sēklinieku izvadkanāliņi. Tie ieiet sēklinieka piedēkļa galvā un tur saplūst vienā kopējā 5-6 m garā sēklinieka piedēkļa izvadā, kas pāriet sēklvadā. Tādējādi spermatozoīdi no rašanās vietas - līkumotiem sēklas kanāliņiem - līdz sēklvadam noiet garu ceļu, pa kuru tie pārvietojas pasīvi, jo jaunie, tikko attīstījušies spermatozoīdi bīda uz priekšu vecākos, agrāk radušos. Hormonu testosteronu izstrādā īpašas intersticiālas šūnas, kas atrodas saistaudos starp līkumotiem sēklas kanāliņiem. Ja šūnu funkcija traucēta vai sēklinieki izoperēti (kastrācija), sekundārās dzimumpazīmes samazinās vai izzūd: balss kļūst augstāka - līdzīga sievietes balsij, pārstāj augt bārda un ūsas, taukaudi nogulsnējas pēc sieviešu tipa, mainās psihe. Att.
