"Kad pēc vidusskolas Ieva pateica, ka nestāsies Mūzikas akadēmijā, bet Lauksaimniecības universitātē, lai studētu veterinārmedicīnu, māti ar mikroinfarktu ar ātrajiem aizrāva uz slimnīcu. Kā par brīnumu, tiklīdz Ieva iestājās Mūzikas akadēmijā, mātes sirds turpināja strādāt kā pulkstentiņš," šādi pieredzē dalās kāda portāla Delfi lasītāja. Vai tiešām tā var būt? Kādas sekas turpmākajā dzīvē var atstāt pārdzīvots infarkts? Konsultē medicīnas sabiedrības ARS kardioloģe Vita Zitmane.

Sirds un asinsvadu slimības mēdz dēvēt par 21. gadsimta slepkavu, un īpaši tas attiecas uz Latviju – pie mums tās ir galvenais nāves iemesls. Cilvēkam ar nepatīkamām sajūtām vai sāpēm sirds apvidū, kas var izstaroties ar sāpēm uz rokām, pleciem muguru vai žokli, sevišķi, ja tas ar saistīts ar fizisku slodzi, ir jādodas pie ģimenes ārsta. Viņš izvērtēs, kādas pārbaudes ir nepieciešamas. Ja norīkos izdarīt kardiogrammu, pēc tās zinās – vai nepieciešami papildizmeklējumi, var sākt ārstēšanu vai uzreiz jādodas uz slimnīcu. Par kardiologa konsultācijas nepieciešamību ģimenes ārsts var izlemt, kad ir ieguvis kardiogrammas izrakstu.

Iepriekš aprakstītie simptomi var būt ļoti bīstami, jo, uz tiem nereaģējot un neliekoties ne zinis par savu veselību, var attīstīties infarkts. Sajūtot pirmās nevēlamās pazīmes, vissliktākais ir ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā. Diagnoze ir jānosaka, un palīdzība jāsniedz pēc iespējas ātrāk.

Infarkts ir infarkts

Cilvēkam, kurš nav saistīts ar medicīnu, galvu jauc iepriekš lietotie termini sīkperēkļains un lielperēkļains infarkts jeb mikroinfarkts un infarkts. Par sīkperēkļaino sauca infarktu, ja bija skarts virsējais sirds slānis, bet par lielperēkļainu infarktu – ja bija skarti visi trīs sirds slāņi. Pēdējos gadus šādu klasifikāciju neizmanto un diagnozi izvērtē pēc citiem kritērijiem, jo infarkts ir infarkts!

Kas ir infarkts?

Vienkāršiem vārdiem – trombs nosprostojis asinsvadu, tāpēc sirds muskulis netiek pietiekami apgādāts ar skābekli, līdz ar to daļa sirds muskuļa var atmirt. Cilvēks to izjūt ar stiprām, smeldzošām, dedzinošām, žņaudzošām sāpēm krūškurvī, kas var ilgt pat 30 minūtes un ilgāk. Šiem simptomiem var pievienoties sirds ritma traucējumi un akūta sirds nepietiekamība. Pašlaik infarktu ārstē, trombu angiogrāfijas laikā izņemot no sirds asinsvada. Pēc šīs manipulācijas asinsvads sadzīst praktiski bez rētas, un tiek novērsta sirds muskuļa atmiršana, tāpēc ir svarīgi iespējami agri to diagnosticēt.

Trombs var veidoties vairāku iemeslu dēļ, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir infarkta risks, laikus vajadzētu lietot medikamentus, kas mazina trombu veidošanās iespējamību un nodrošina labu sirds un asinsvadu darbību, vienlaikus rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu.

Izmaiņas elektrokardiogrammā reizēm nenozīmē, ka pārciests infarkts. Ārstam pacients jāskata kopsakarībās – visi viņa riska faktori (vecums, dzimums un kaitīgie ieradumi), slimību priekšvēsture, citas analīzes, kardiogramma.

Diezgan bieži dzirdam, ka vīrietis pēkšņi aizgājis ar infarktu… Kāpēc tā notiek? Atbildes nav. Bet pēdējo gadu statistika rāda, ka arī sievietes šajos rādītājos neatpaliek. Iespējams, tas saistīts ar to, ka daiļā dzimuma pārstāves arvien vairāk veic vīriešu darbus, uzņemas vairāk atbildības, cenšas it visā būt līdzvērtīgas. Arī dzīvesveids kļuvis vīrišķīgāks, un par aktīvo atpūtu ļoti daudzi aizmirst.

Katrs gads no svara

Visiem cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un cilvēkiem ar kādu no riska faktoriem pēc 30 gadu vecuma reizi gadā vajadzētu veikt kardiogrammu. Regulārs sirds izmeklējums ļauj konstatēt esošo situāciju un novērtēt, kāda ir sirds veselība salīdzinot ar situāciju pirms, piemēram, pieciem gadiem. Sirds kardiogramma ir gluži kā cilvēka rokraksts – katram tas ir citādāks, tāpēc, ja pirmajā reizē novēro novirzes no normas, tas neliecina, ka ir kāda sirds kaite. Varbūt konkrētajam cilvēkam šāda elektrokardiogramma ir normāla. To var izvērtēt tikai tad, ja kardiogrammas var salīdzināt ilgākā laika periodā, tāpēc ir svarīga regulāra izmeklēšana.

Infarktam līdzīgās kardiogrammas

Ir arī citas slimības, kas rada sirdsklauves, sāpes sirdī, elpas trūkumu un citas pazīmes, tāpēc pirmajā brīdī var šķist kā sirds kaite, bet, veicot kardiogrammu, tiek noskaidrots, ka ar sirsniņu viss ir kārtībā. Šāda situācija var gadīties, piemēram, veģetatīvās distonijas slimniekiem.

Taču ir vairākas slimības, kuru ietekmē rodas izmaiņas kardiogrammā, kas ir līdzīgas kā infarkta gadījumā. Tās var radīt hormonālās izmaiņas, piemēram, sievietēm klimaksa periodā, vairogdziedzera izmaiņas, žultsakmeņu slimības un augsts asinsspiediens. Šādā gadījumā vispirms vajag ārstēt pamatslimību, kas rada izmaiņas kardiogrammā, un paralēli vērot kardiogrammu dinamikā – vai pēc laika tā uzlabojas vai saglabājas tāda pati.

Slimību provocē

Ilgstošs stress strauji tērē organisma rezerves – vitamīnus un minerālvielas, ietekmē fizisko pašsajūtu. No milzīgās spriedzes organisms dod pretī, radot virkni ķibeļu, piemēram, sasprindzinās muskulatūra krūšu rajonā, traucējot asins plūsmu pašā sirdī, līdz ar to sirdij tiek piegādāts mazāk skābekļa, nekā būtu nepieciešams. Ja sirds asinsvados ir kaut neliels trombs, stresa situācijā tas var radīt infarktu.

Smēķēšana. Nikotīns sašaurina asinsvadus. Savukārt citas vielas, ko cilvēks ieelpo, vistiešākajā veidā iedarbojas uz sirds darbību un elpošanu. Pētījumos atklāts, ka cilvēki, kuri smēķēt sākuši pusaudža gados un turpina vēl vismaz 20 gadus, mirst par 20–25 gadiem agrāk nekā nesmēķētāji. Turklāt sirds veselībai kaitē pat trīs dienā izsmēķētas cigaretes, kas dažiem šķiet nieks. Ir pierādīts – ja atbrīvojas no nikotīna atkarības, vīriešiem par 60% tiek samazināts infarkta risks, bet sievietēm par 75%. Diemžēl veselībai kaitē arī uzturēšanās piesmēķētās telpās.

Mazkustīgs dzīvesveids. Kustības trenē sirds muskuli, īpaši tas attiecas uz kardiotreniņiem – riteņbraukšanu, skriešanu, nūjošanu. Lai kustībām būtu efekts, tām jābūt regulārām, citādi organismam pēkšņa sportošana ir kā papildu stress trauksmainajai ikdienai.

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Reizēm cilvēki maldīgi domā, ka paaugstināts holesterīns var būt tikai apaļīgajiem. Holesterīns ir lipīds jeb taukviela, kas lielākoties vielmaiņas procesā tiek saražota aknās un pavisam nedaudz arī zarnās, bet daļu cilvēki uzņem ar pārtiku. Jo zemāks holesterīna līmenis, jo mazāks risks saslimt ar kādu sirds un asinsvadu slimību. Izšķir augsta blīvuma lipoproteīnu jeb labo holesterīnu un zema blīvuma lipoproteīnu jeb slikto holesterīnu. Labais veic labos darbus – piedalās taukvielu vielmaiņas procesā, savukārt sliktais pieķeras asinsvadu sieniņām un tur nogulsnējas, sašaurinot asinsvadus un radot aterosklerozes izraisītas slimības, piemēram, stenokardiju, miokarda infarktu un insultu.

Neveselīga diēta. No ēdienkartes jāsvītro šādi produkti: desas, pārāk sacepta gaļa, pārāk grilēta gaļa (grilēta gaļa normas robežās ir ieteicama), gaļas konservi, pastētes, speķis, trekna gaļa (cūka, jērs, pīle, zoss), dzīvnieku aknas, smadzenes, nieres, kaviārs, pilnpiens, sviests, saldais krējums, trekns siers, margarīns, majonēze, buljona kubiņi, piesātinātas eļļas (kokosriekstu un palmu), baltā un piena šokolāde, konditorejas izstrādājumi, stiprie alkoholiskie dzērieni, saldi gāzēti dzērieni. Jāizvairās no pastiprinātas sāls lietošanas, to var aizstāt ar zaļumiem un garšaugiem. Vairāk jāēd dārzeņi, augļi, zivis, olīveļļa, graudaugi un pākšaugi. Dienā jāizdzer divi litri šķidruma. Jācenšas pēc iespējas vairāk gatavot mājās.

Uzreiz pēc infarkta

Visos gadījumos galvenais ir miers. Taču, cik ilgi miera periods jāievēro, lielā mērā atkarīgs no infarkta smaguma jeb – vai tas ir bijis sīkperēkļains, tātad mikroinfarkts, vai lielperēkļains – infarkts. Pirmajā gadījumā divas trīs dienas vēlams pavadīt gultas režīmā. Ja infarkts noris smagi, gultas režīms nepieciešams 4–5 dienas. Šādā gadījumā ļoti mierīgā ritmā jādzīvo mēnesi. Kad cilvēks drīkst atgriezties darbā, katrā gadījumā individuātli nosaka ārsts, bet tas var būt pat pēc 3–4 mēnešiem.

Pārējie ieteikumi – kustības, veselīgs uzturs, pilnvērtīga atpūta un tiešām jāaizmirst par smēķēšanu un alkohola lietošanu – ir tie paši, kādi jāievēro infarkta profilaksē.

Izmeklē sirds veselību

Elektrokardiogrāfija (EKG) – pārbaudes laikā iegūst informāciju par sirds stāvokli. Reģistrē un grafiski attēlo sirds elektronisko potenciālu, kas rodas sirds darbības laikā.

Ehokardiogrāfija – sirds tiek izmeklēta ar ultraskaņas palīdzību, nosakot sirds kambaru un priekškambaru izmērus, saraušanās spēju, sirds sieniņu biezumu, rētu vai trombu esamību, sirds vārstuļu stāvokli un funkciju.

Veloergometrija – elektrokardiogrāfijas ieraksts uz fiziskās slodzes fona. To veic uz veloergometra. Metode ļauj novērtēt sirds un asinsvadu sistēmas reakciju fiziskas slodzes laikā, organisma izturības līmeni slodzes laikā, noteikt miokarda išēmijas epizodes, tajā skaitā bezsāpju. Izmanto sirds išēmisko slimību diagnostikai.


Rakstu sagatavoja