Saules dūriena pazīmes un pirmā palīdzība

Līdz ar vasaras iestāšanos arvien vairāk cilvēku nokļūst slimnīcās ar saules vai siltuma dūriena pazīmēm. Tas var atgadīties ar katru no mums, tāpēc ikvienam būtu svarīgi zināt galvenos simptomus un mācēt sniegt pirmo palīdzību cietušajam.

Kā atšķirt siltuma dūrienu no saules dūriena?

Bieži siltuma dūrienu jauc ar saules dūrienu to kopīgo simptomu dēļ, taču saules dūriena gadījumā organismam varētu būt nepieciešams ilgāks atveseļošanās laiks.

Siltuma dūriens biežāk notiek, ķermenim pārkarstot, kā arī ilgstoši uzturoties karstās, slikti kondicionētās telpās un augstā gaisa temperatūrā. Ķermenis saņem vairāk siltuma nekā organisms ir spējīgs to atdot ar sviedru izdalīšanos. Organisma termoregulācijas traucējumus īpaši veicina aktīva fiziskā slodze sintētiskā un pieguļošā apģērbā. 

Saules dūriens ir siltuma dūriena paveids, kura laikā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, rodas asins sastrēgums, kas var negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu darbību. Šādu stāvokli izraisa tiešu saules staru ietekme uz neapsegtu galvu. 

Saules un siltuma dūriena sekas var būt ļoti bīstamas veselībai – līdz pat letālam iznākumam, tāpēc, novērojot kādu no zemāk uzskaitītajiem simptomiem, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un līdz tā ierašanās brīdim jāsniedz pirmā palīdzība.

Saules un siltuma dūriena simptomi

• Sejas un ķermeņa ādas apsārtums;
• Pēkšņs vājums;
• Aukstu sviedru izdalīšanās;
• Acu zīlīšu paplašināšanās;
• Elpas trūkums;
• Miegainība;
• Stipras galvas sāpes vai reiboņi;
• Redzes aptumšojums;
• Deguna asiņošana;
• Paātrināts un vājš pulss;
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra (līdz pat 40 grādiem);
• Smagākos gadījumos iespējami krampji un samaņas zudums;
• Slikta dūša un vemšana;
• Āda kļūst auksta, reizēm iegūst zilganu nokrāsu.

Vājas organisma dabiskās termoregulācijas dēļ pārkaršanu sliktāk pārdzīvo vecāka gada gājuma cilvēki un bērni. Riska grupā ir arī cilvēki, kas cieš no hroniskām saslimšanām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds muskuļa asinsrites mazspēju, kā arī cilvēki ar lieko svaru un tie, kas, atrodoties saulē, lieto alkoholiskus dzērienus un smēķē.

Kā sniegt pirmo palīdzību?

Ja tiek novēroti augstāk minētie simptomi, nekavējoties jāizsauc ārsts. Tāpat līdz ārsta ierašanās brīdim ir svarīgi sniegt pirmo palīdzību cietušajam. Ievērojot šos vienkāršos soļus, tu, iespējams, izglābsi kāda dzīvību.

1.    Nogādā cilvēku kādā vēsākā, ēnainā vietā un zem galvas, kā arī uz pieres pieliec mitru, salocītu dvieli;
2.    Cietušajam lielā daudzumā jānodrošina vēss ūdens vai kāds cits negāzēts dzēriens;
3.    Maksimāli atpogā cietušā apģērbu krūškurvja un kakla rajonā vai novelc to;
4.    Pieliec pie ādas aukstas kompreses. Svarīgi atvēsināt tās ķermeņa vietas, kurās atrodas vislielākie asinsvadi – cirkšņu rajonā, padusēs un uz kakla;
5.    Papildus atvēsini cietušā ķermeni, piemēram, vēdinot ar dvieli vai avīzi;
6.    Neatstāj cietušo, kamēr nav ieradies ārsts.