Saules aizsargkrēms – ādas vēža profilakse
Vairāki pētījumi, starptautiskas publikācijas un eksperti apliecina, ka, izvērtējot kopējo veselības ieguvumu, sauļošanās bez aizsargkrēma ar mērķi saņemt vairāk D vitamīna nav attaisnojama – īpaši tāpēc, ka mūsu platuma grādos tikai ar sauli pietiekama D vitamīna deva nav iegūstama, turpretī ādas vēždraude, atrodoties ultravioleto (UV) staru ietekmē bez aizsargkrēma, būtiski palielinās. [1-3] Šos veselību ietekmējošos faktorus un to savstarpējo saistību analizēja starptautiskā konferencē “UV starojums –profilakses nozīme ādas vēža incidences mazināšanā" pulcētie eksperti no Latvijas, Igaunijas un Vācijas.
Ādas vēža epidemioloģija un UV indekss
Gan Igaunijas, gan Latvijas vēža reģistra dati rāda būtisku ādas vēža incidences pieaugumu pēdējos 20 gados. Konferencē par epidemioloģisko situāciju ziņoja dr. Kristīne Azarjana no Latvijas un dr. Ave Valberga (Ave Vahlberg) no Igaunijas. Problēma aktuāla arī citās valstīs, tostarp Vācijā. Latvijā ādas vēža gadījumu skaits kopš 1989. gada pieaudzis 2,3 reizes. Ādas vēzi biežāk diagnosticē sievietēm (Latvijā incidence 6,87 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) nekā vīriešiem (incidence 4,43), biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem (60–79 g. v.). Sievietēm biežāk sastopamā lokalizācija ir kājas, vīriešiem – ķermeņa augšdaļa.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem ādas vēža incidences pieaugumam ir UV starojuma intensitātes palielināšanās, savukārt UV starojuma intensitāte palielinās, jo globālā pesārņojuma dēļ mazinās ozona slāņa biezums.
Prof. Arnolds Ūbelis, Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks, UV starojumu pavasara/vasaras sezonā Baltijas valstīs raksturo kā stipru (UV indekss (IUV) = 7–8). Prof. Ūbelis skaidroja, ka, aprēķinot UV staru stipruma indeksu, ņem vērā trīs būtiskākos aspektus: spīdēšanas leņķi, ozona slāņa biezumu un piesārņojumu. Saules spīdēšanas leņķis vasarā un īpaši dienas vidū rada spēcīgu UV starojumu, tāpēc saule šajās stundās var nodarīt vislielāko kaitējumu ādai (skat. tabulu).
D vitamīna loma
Saules UV starojums ir galvenais ādas vēža izraisītājs, taču tas ir arī dabiskais D vitamīna avots cilvēkiem. Šīs duālās darbības dēļ gan pacientu, gan ārstu vidū ir visai pretrunīgi viedokļi, spriedumi, nereti kļūdīgi pieņēmumi.
Endokrinologa, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās klīnikas vadītāja prof. Valda Pīrāga uzstāšanās sniedza jaunu skatījumu uz D vitamīna lomu organismā. Prof. Pīrāgs sacīja, ka pasaulē tiek lēsts: vienam miljardam iedzīvotāju ir D vitamīna nepietiekamība vai deficīts. Vispārzināms, ka D vitamīns saistīts ar kalcija metabolismu, taču jaunākās atziņas pasaules literatūrā liecina, ka D vitamīna deficīts varētu būt iesaistīts arī metabolā sindroma, 2. tipa cukura diabēta, insulīnrezistences, dislipidēmijas, arteriālās hipertensijas patoģenēzē. [4]
Pēc prof. Pīrāga uzstāšanās auditorijā raisījās diskusija.
Dermatologs, VC4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītājs dr. Raimonds Karls: “Vai ar sauli iespējams uzņemt pietiekami D vitamīna? Nereti gan dermatologi, gan ģimenes ārsti, arī endokrinologi saviem pacientiem iesaka nelietot saules aizsargkrēmu, lai nodrošinātu D vitamīna sintēzi. Kā jūs to komentētu?"
Prof. Pīrāgs: “Domāju, ka D vitamīna deficīta jautājumu ar saules starojuma uzņemšanu nevar atrisināt. D vitamīns ir jāuzņem papildus, to vajag parakstīt visiem. Noteikti tas būtu lietojams no septembra līdz martam. Ja mēs dzīvotu Āfrikā, tad varbūt saule mums spētu nodrošināt pietiekamu D vitamīna daudzumu, taču mūsdienās mūsu platuma grādos saule vien to nodrošināt nevar!"
Dr. Karls: “Vasaras mēnešos Latvijā UV indekss ir pat 8, kas ir ļoti augsts, redzam, ka pasaulē un arī Latvijā būtiski pieaug saslimstība ar ādas vēzi, tāpēc aizsargkrēma lietošana ir svarīga ādas vēža profilaksē."
Aizsardzība pret UV starojumu
Dr. Klāss Ulrihs (Claas Ulrich) no Berlīnes Medicīnas universitātes Charité Dermatoloģijas departamenta, konferencē iepazīstināja ar vairāku zinātnisko pētījumu rezultātiem. Viņš uzsvēra: placebo kontrolēts pētījums apstiprinājis, ka saules aizsargkrēmu lietošana mazina aktīniskās keratozes veidošanos, kas ādā attīstās UV staru ietekmē; aktīnisko keratozi uzskata par pirmsvēža izmaiņām, kas 10% gadījumu var transformēties ļaundabīgā ādas audzējā –plakanšūnu karcinomā. [5]
Austrālijā veikts pētījums parādījis saules aizsargkrēmu ekonomisko efektivitāti plakanšūnu vēža un bazālo šūnu vēža prevencijā. Pētnieki secinājuši, ka, veicinot regulāru saules aizsargkrēma lietošanu, varētu ietaupīt nozīmīgu apjomu veselības aprūpes līdzekļu, kas pretējā gadījumā tiktu tērēti ādas vēža ārstēšanai. [6]
Vēl kāds dubultakls nejaušināts pētījums skaidrojis galvenos iemeslus, kāpēc saules aizsargkrēmu nelieto: tas prasa pārāk daudz laika (29,4%), ir taukains (24,3%), aizmirstas (14%), rada siltu un saldu sajūtu (14%), bet tikai 3,7% atbild – tāpēc, ka dārgi. [7] Uz ko Vācijas eksperts dr. Ulrihs atbild ar komiksa jautājumu: “Kas tavā aizņemtajā dienas plānojumā ir labāk – veltīt vienu stundu laika mācībām vai būt mirušam 24 stundas diennaktī?"
Ko piedāvā BIODERMA?
Konferences noslēgumā Francijas ārstnieciskās kosmētikas BIODERMA produktu līnijas Photoderm pārstāvis Latvijā dr. Uldis Veits iezīmēja efektīvas saules aizsardzības trīs būtiskākos aspektus.
- Saules aizsargkrēms jālieto pietiekamā daudzumā (2 mg/cm2, kas būtu aptuveni 6 tējkarotes vidēja auguma pieaugušajam), pārlieku plāna kārtiņa nenodrošina pietiekamu aizsardzību (lietojot pusi devas, aizsardzība mazinās par 2/3).
- Virsmas aizsardzība nevar mazināt ilgstošo risku, ko ādai rada UV starojums, tāpēc nepieciešama papildu aizsardzība šūnu līmenī (Photoderm aizsargā ne tikai ādas virsmu ar UVB un UVA aizsargfiltriem, bet arī ādas dziļākos slāņus (Cellular BIOprotection® komplekss par 83% samazina šūnu bojājumus, aizsargājot Langerhansa šūnas (skat. attēlu), epidermālo šūnu DNS, kā arī veicina karstuma šoka proteīna (HSP) sintēzi un neitralizē brīvos radikāļus). [8]
- Svarīgi, lai saules aizsargkrēma lietošana radītu patīkamu sajūtu. Photoderm saules aizsarglīdzekļiem ir vēl viena būtiska priekšrocība –jaunās paaudzes galēniskā forma. Saskaroties ar ādu, krēms kļūst plūstošs, tas klājas vienmērīgi un viegli, neaizsprostojot ādas poras. Pēc uzklāšanas krēms nav redzams, bet āda kļūst maigi zīdaina un aizsargāta.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
