{IMAGE NR=1}Ultravioletais starojums

Runājot par saules iedarbību uz acīm, mēs veselības kontekstā parasti domājam UV starojumu. UV stari iedalās trīs daļās – UV–C (100-290 nm), UV-B (290-320 nm) un UV-A (320-400 nm). UV-C parasti nenonāk līdz zemes virsmai, jo tos absorbē ozona slānis stratosfērā. Šo starojumu izmanto baktericīdajās UV lampās un metināšanai. UV-A iedarbojoties uz ādā esošo melanīnu, rada iedegumu, un tos izmanto solārijos. UV-B ir atbildīgs par ādas apdegumu un ādas vēža rašanos. Jo mazāks viļņa garums, jo lielāka tā enerģija.

Runājot par aci – ir jāzina, kuras acs daļas absorbē UV starojumu. Radzene absorbē 100% UV-C starojumu, bet transmisija cauri radzenei strauji pieaug, palielinoties viļņu garumam. Normāla jauna cilvēka lēca absorbē lielāko daļu UV starojumu ap 370 nm. Ar gadiem, cilvēka lēcai kļūstot dzeltenākai, tā absorbē vēl vairāk un īsāka viļņu garuma UV starus. Un tikai 1% UV starus no 320-340 nm un 2% 360 nm absorbē tīklene.

Cilvēka acs aizsargmehānisms

Cilvēka acij ir anatomisks un fizioloģisks aizsargmehānisms pret UV starojumu:

1) Plaksti un skropstas - spilgtā saulē acs sprauga sašaurinās.
2) Radzene filtrē UV-B virs 320nm.
3) Acs šķidrums ir bagāts ar C vitamīnu, kas ir antioksidants.
4) Zīlīte regulē ienākošās gaismas daudzumu.
5) Varavīksnenes pigments bloķē gaismu - cilvēkiem ar gaišiem matiem un gaišām acīm pigmenta ir mazāk kā cilvēkiem ar tumšām acīm.
6) Kristāliskā lēca filtrē UV starojumu.
7) Tīklenē luteīns un zeaksantīns aizsargā makulu, melanīns – pārējo tīkleni.

Acu bojājumi UV starojuma ietekmē

Akūtu radzenes bojājumu visbiežāk iegūst metinātāji un solāriju apmeklētāji, kas izmanto aplamas vai defektīvas aizsargbrilles, un kalnu slēpotāji - tā saucamais sniega aklums. Šajos gadījumos sūdzības sākas pēc 6 stundām un ir raksturīgas radzenes bojājumam - sāpes, apsarkums, asarošana, nepatika pret gaismu.

Ilgstoši atrodoties saulē un vējā, rodas hroniski acu bojājumi - pinguecula vai pterygium. Tie ir dzeltenīgi acs gļotādas un arī radzenes sabiezējumi, kas rodas kolagēno un elastīgo šķiedru bojājumu rezultātā, bieži jūrniekiem.

Pastāv saikne starp saules stiprumu un lēcas apduļķošanos jeb kataraktu. Katarakta daudz biežāk un agrākā vecumā sastopama dienvidu zemēs.

Daudz mazāk ir zināms par UV starojuma ietekmi uz tīkleni, bet pastāv iespēja, ka ir saistība starp UV starojumu un makulas deģenerāciju.

Kad nepieciešamas saulesbrilles

Valkāt vai nevalkāt saulesbrilles? Mūsu klimata joslā saulesbrillēm nav jābūt uz acīm nepārtraukti, taču ir situācijas, kad saulesbrilles tomēr ir nepieciešamas:

• esot pludmalē vai uz ūdeņiem, kalnos;
• esot dienvidu zemēs;
• ja pēc acu vai galvas traumas zīlīte ir kļuvusi plata un nereaģē uz gaismu;
• pēc acu operācijām atveseļošanās periodā;
• pēc kataraktas operācijas, ja nav implantēta lēca vai lēcai nav UV staru filtra;
• izteikts sausās acs sindroms;
• lietojot medikamentus, kuru iedarbībā palielinās fotosensibilitāte. 

Iveta Mežatuča
Acu ārste – ķirurģe
SIA Latvijas – Amerikas Acu Centrs