Sarkoma: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Sarkoma ir ļaundabīgs saistaudu audzējs, kas var rasties dažādās ķermeņa vietās kaulos un mīkstajos audos jeb saistaudos. Mīksto audu sarkoma veidojas audos, kas savieno, atbalsta un ieskauj citas ķermeņa struktūras: muskuļos, taukaudus, asinsvadus, nervus, dziļās ādas audus, skrimšļus, cīpslas un locītavas. Pastāv vairāk nekā 70 sarkomas veidu, un arī tās ārstēšana atšķiras atkarībā no konkrētā veida, atrašanās vietas un citiem faktoriem.
Cēloņi
Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa lielāko daļu sarkomu. Parasti audzējs veidojas, kad šūnās notiek kādas nevēlamas izmaiņas (mutācijas). Šūnas iekšpusē esošie gēni katrs satur instrukciju kopu, kas šūnai norāda, kādas funkcijas tai jāveic, kā arī to, kā augt un sadalīties. Nevēlamas mutācijas var likt šūnām nekontrolēti augt un sadalīties un turpināt dzīvot, kad normālas šūnas mirst. Ja tas notiek, patoloģiskās šūnas, kas uzkrājas, var veidot audzēju. Šūnas var atdalīties un “aizceļot” (metastāze) uz citām ķermeņa daļām.
Faktori, kas var palielināt sarkomas risku, ir: pārmantojamība (dažas saslimšanas, kas palielina audzēja risku, var tikt nodotas no vecākiem bērniem); staru terapija vēža ārstēšana; limfātiskā tūska jeb limfedēma (pietūkums, ko izraisa limfas uzkrāšanās, kas rodas, ja limfātiskajā sistēmā ir traucējumi); ķīmisko vielu iedarbība (dažas ķīmiskās vielas, piemēram, herbicīdi, var palielināt sarkomas risku); vīrusi (vīruss, ko sauc par cilvēka herpesvīrusu-8, var palielināt sarkomas, ko sauc par Kapoši sarkomu, risku cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu).
Sarkomas veidošanos var veicināt arī traumas, hroniski iekaisumi, embrionālie aizmetņi, kas palikuši audos organisma attīstības traucējumu rezultātā. Nereti slimo jauni cilvēki, sievietes retāk nekā vīrieši. Plašāk izplatīta ir kaulu sarkoma, kamēr mīksto audu sarkoma sastopama retāk, un tā biežāk veidojas muskuļaudos.
Simptomi
Mīksto audu sarkoma parasti skar augšstilba muskulatūru, retāk iegurņa un plecu joslas vai muguras muskulatūru. Šī sarkoma ātri progresē, un var sasniegt lielus apmērus. Tās raksturīga īpašība ir atkārtota augšana iepriekšējā vietā pēc operācijas. Šos audzējus grūti laikā pamanīt, jo tie bieži vien nerada nekādus jūtamus traucējumus. Viena no mīksto audu sarkomām – fibrosarkoma – satur samērā daudz saistaudu, tomēr nav tik ļaundabīga, kā arī aug un izplatās lēni.
Vēdera dobuma sarkoma skar vēdera dobuma aizmugures daļas (retroperitoneālās telpas) audus. Īpašu vietu ļaundabīgo audzēju vidū ieņem asinsrades orgānu sarkoma, kas biežāk skar limfmezglus.
Sarkomas pazīmes un simptomi var būt veidojums, ko var sajust caur ādu un kas var būt vai arī nebūt sāpīgs; kaulu sāpes; kaulu lūzums, kas notiek negaidīti, piemēram, neliela ievainojuma dēļ vai pat bez redzama iemesla; sāpes vēderā; svara zudums.
Ārstēšana
Lai izvairītos no sarkomas riska, laikus jāārstē dažādi sasitumi, asinsizplūdumi audos, kā arī jebkurš iekaisuma process kaulos, muskuļos vai limfātiskajā sistēmā.
Sarkomas ārstēšanas veidu pamatā nosaka tās raksturs. Staru terapiju lieto samērā reti, izņēmums ir limfosarkoma, kā arī acs dobuma sarkoma. Pēdējās pāris desmitgadēs plašāk lieto ķīmiskos preparātus, pievadot tos tieši audzējam. Galvenā nozīme ir ķirurģiskām metodēm. Citkārt ārstēšanas metodes kombinē, veicot plašas operācijas un papildus lietojot ķīmiju un staru terapiju.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
