Sāpēs visā ķermenī – fibromialģija. Riska faktori un ārstēšana
Fibromialģijas slimnieki cieš no sāpēm visā ķermenī – neatkarīgi no tā, vai ir gadījies savainoties. Tas ir saistīts ar veidu, kā galvas un muguras smadzenes uztver un apstrādā sāpju signālus. Fibromialģijas gadījumā šajos procesos ir radušās kļūmes, un ķermenī ir vairāk šūnu, kas vada sāpju signālus nekā tas ir parasti. Slimniekiem ir arī mazāk to šūnu, kas samazina sāpju signālus. Rezultātā sāpes ir izjūtamas ļoti bieži – tās parādās gan no mazākajām traumām, gan vispār bez iemesla. Ārsti nav nonākuši pie viena secinājuma, kādēļ rodas šī slimība, taču tai ir vairāki riska faktori.
Gēni
Ja tavā dzimtā kādam ir bijusi fibromialģija, pastāv diezgan liela iespēja, ka tā tiks nodota arī turpmākajām paaudzēm. Tie ir gēni, kas cilvēku padara jutīgāku pret sāpēm, bet daži no tiem padara lielāku iespēju, ka cilvēks jutīsies depresīvs vai trauksmains.
Citas slimības
Citas slimības, kas rada sāpes, piemēram, artrīts vai infekcija, palielina iespēju saslimt ar fibromialģiju.
Emocionālā vai fiziskā vardarbība
Bērni, kuri cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības, ir vairāk pakļauti saslimšanas riskam pieaugot, jo vardarbība izmaina veidu, kā smadzenes tiek galā ar sāpēm un stresu.
Posttraumatiskā stresa sindroms
Šis sindroms mēdz rasties pēc traģiskiem notikumiem, piemēram, izvarošanas vai autoavārijas. Dažreiz tas izraisa arī fibromialģijas attīstību.
Dzimums
Fibromialģija daudz biežāk skar sievietes nekā vīriešus. Ārsti uzskata, ka tas saistīts ar to, ka pastāv atšķirības starp to, kā abi dzimumi uztver sāpes, kā arī tas, kādi uzskati par to pastāv sabiedrībā.
Trauksme un depresija
Garīgās slimības palielina arī jutīgumu pret sāpēm.
Nepietiekamas fiziskās aktivitātes
Fibromialģija visbiežāk rodas cilvēkiem, kas nepietiekami daudz kustas. Fiziskas aktivitātes ir viena no labākajām slimības ārstēšanas metodēm, tāpēc labāk sāc sportot jau tagad – profilaksei.
Ārstēšana
Ārstējot fibromialģiju, nepieciešami gan medikamenti, gan rūpes pašam par sevi. Uzsvars ir uz simptomu mazināšanu un vispārējās veselības uzlabošanu.
Medikamenti
Medikamenti var samazināt sāpes un uzlabot miegu. Visbiežāk ārstēšanā izmanto pretsāpju līdzekļus – gan bezrecepšu zāles (piemēram, ibuprofēnu), gan recepšu zāles (tramadolu), antidepresantus un pretkrapmju līdzekļus.
Terapija
Dažādu veidu terapijas var samazināt fibromialģijas simptomus, piemēram, fizioterapija, darba terapija un psihoterapija.
Dzīvesveida izmaiņas
Rūpes pašam par sevi ir ļoti būtiskas fibromialģijas ārstēšanā. Centies samazināt stresu savā ikdienā. Izmēģini meditēt vai veikt dziļās elpošanas vingrinājumus. Celies un ej gulēt vienādā laikā katru dienu, lai nodrošinātu labu miega kvalitāti. Regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, jogu, peldēšanu vai riteņbraukšanu. Seko līdzi savam uzturam, samazina kofeīna patēriņu. Centies katru dienu darīt ko tādu, kas tev iet pie sirds un liek justies piepildītam.
Komentāri
-
Nez 07.01.2025 20:48 Lasiju šo rakstu un apjuku par neaktīvo dzīves veida. Muľķības, nepiekrītu, jo es ļoti sekoju savai veselibai. Nodarbojos ar sportu, aktivs fiziskais darbs 7/12. + ğimene, un te vienu dienu es vairs nevarēju piecelties no sāpēm. Jā, tagad esmu neaktīva jo nespēju. Ne jau visiem der tas kas der vienam. Un par zālēm vispār neko neteikšu, jo viņas nelīdz -
Liena 06.12.2023 18:53 Tramadolu gan neiesaku lietot muskuļu sāpju gadījumā. Tas ir briesmīgi toksisks līdzeklis. Mans tuvs cilvēks no vienas devas ļoti cieta tieši no tramadola.
