Sāpēs visā ķermenī – fibromialģija. Riska faktori un ārstēšana

Fibromialģijas slimnieki cieš no sāpēm visā ķermenī – neatkarīgi no tā, vai ir gadījies savainoties. Tas ir saistīts ar veidu, kā galvas un muguras smadzenes uztver un apstrādā sāpju signālus. Fibromialģijas gadījumā šajos procesos ir radušās kļūmes, un ķermenī ir vairāk šūnu, kas vada sāpju signālus nekā tas ir parasti. Slimniekiem ir arī mazāk to šūnu, kas samazina sāpju signālus. Rezultātā sāpes ir izjūtamas ļoti bieži – tās parādās gan no mazākajām traumām, gan vispār bez iemesla. Ārsti nav nonākuši pie viena secinājuma, kādēļ rodas šī slimība, taču tai ir vairāki riska faktori.

Gēni

Ja tavā dzimtā kādam ir bijusi fibromialģija, pastāv diezgan liela iespēja, ka tā tiks nodota arī turpmākajām paaudzēm. Tie ir gēni, kas cilvēku padara jutīgāku pret sāpēm, bet daži no tiem padara lielāku iespēju, ka cilvēks jutīsies depresīvs vai trauksmains.

Citas slimības

Citas slimības, kas rada sāpes, piemēram, artrīts vai infekcija, palielina iespēju saslimt ar fibromialģiju.

Emocionālā vai fiziskā vardarbība

Bērni, kuri cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības, ir vairāk pakļauti saslimšanas riskam pieaugot, jo vardarbība izmaina veidu, kā smadzenes tiek galā ar sāpēm un stresu.

Posttraumatiskā stresa sindroms

Šis sindroms mēdz rasties pēc traģiskiem notikumiem, piemēram, izvarošanas vai autoavārijas. Dažreiz tas izraisa arī fibromialģijas attīstību.

Dzimums

Fibromialģija daudz biežāk skar sievietes nekā vīriešus. Ārsti uzskata, ka tas saistīts ar to, ka pastāv atšķirības starp to, kā abi dzimumi uztver sāpes, kā arī tas, kādi uzskati par to pastāv sabiedrībā.

Trauksme un depresija

Garīgās slimības palielina arī jutīgumu pret sāpēm.

Nepietiekamas fiziskās aktivitātes

Fibromialģija visbiežāk rodas cilvēkiem, kas nepietiekami daudz kustas. Fiziskas aktivitātes ir viena no labākajām slimības ārstēšanas metodēm, tāpēc labāk sāc sportot jau tagad – profilaksei.

Ārstēšana

Ārstējot fibromialģiju, nepieciešami gan medikamenti, gan rūpes pašam par sevi. Uzsvars ir uz simptomu mazināšanu un vispārējās veselības uzlabošanu.

Medikamenti

Medikamenti var samazināt sāpes un uzlabot miegu. Visbiežāk ārstēšanā izmanto pretsāpju līdzekļus – gan bezrecepšu zāles (piemēram, ibuprofēnu), gan recepšu zāles (tramadolu), antidepresantus un pretkrapmju līdzekļus.

Terapija

Dažādu veidu terapijas var samazināt fibromialģijas simptomus, piemēram, fizioterapija, darba terapija un psihoterapija.

Dzīvesveida izmaiņas

Rūpes pašam par sevi ir ļoti būtiskas fibromialģijas ārstēšanā. Centies samazināt stresu savā ikdienā. Izmēģini meditēt vai veikt dziļās elpošanas vingrinājumus. Celies un ej gulēt vienādā laikā katru dienu, lai nodrošinātu labu miega kvalitāti. Regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, jogu, peldēšanu vai riteņbraukšanu. Seko līdzi savam uzturam, samazina kofeīna patēriņu. Centies katru dienu darīt ko tādu, kas tev iet pie sirds un liek justies piepildītam.