Tikko parādījās sāpes, Līga gāja pie ģimenes ārstes, kura vispirms iztaujāja par vakardienas fiziskās slodzes aktivitātēm. Kad ārste sāpju iemeslu neatklāja, Līgu nosūtīja pie ginekologa, neirologa un imunologa. "Neviens neko neatrada, izņemot imunologu, kurš lika man pašai šļircēt zāles, kas bija paredzētas imunitātes stiprināšanai, un katru dienu dzert sauju vitamīnu. Pēc kāda laika, kad no daudzajiem dūrieniem biju ieguvusi sāpīgus punus, viss pārgāja vai mazinājās... Īsti neatceros. Tajā laikā biju neapmierināta ar savu dzīvi – gan attiecībās, gan darbā. Tagad vienīgais, ko varu teikt par milzīgajām sāpēm muskuļos un locītavās, ka tās bija radušās galvā! Es to sapratu! Pašlaik esmu pārtraukusi iepriekšējās attiecības, esmu satikusi brīnišķīgu cilvēku, ar kuru kopā jūtos lieliski. Arī no vecā darba aizgāju un atradu citu – tādu, kas iet pie sirds. Šobrīd man darbā nepārtraukti jāpavada 13 stundas kājās, bet man nekas nekur nesāp. Pat mugura nesāp, kas pie šādas slodzes gadās pat veseliem cilvēkiem."

Neregulāra sportošana?

Savukārt Gustava (35 gadi) aizraušanās ir orientēšanās un skriešana. Nedēļā viņš trenējas četras piecas reizes, lai kopā treniņos būtu pavadītas piecas stundas. Nedēļas nogalēs ir sacensības. Gustavs stāsta: "Muskuļu sāpes ir bijušas visiem, un arī man ik pa laikam sāp muskuļi." Viņš trenējas skriešanā, bet kādu reizi uzspēlē futbolu, basketbolu vai pavingro. "Spēks man ir, un es darbojos, bet muskuļu grupas, kuras netiek noslogotas skriešanas laikā, ir vājas un nākamajā dienā sāp. Šādās reizēs neko īpašu nedaru, trenējos tālāk." Taču vasarā viņam ļoti sāka sāpēt kāju augšstilbu priekšējā daļa. "Nevarēju ne paskriet, ne paiet. Aprunājos ar citiem sportistiem, un izdomājām, ka man ir kaulu plēves iekaisums, kas rodas pēc pārslodzes vai neregulāras sportošanas. Tā ir bieži sastopama sportistu kaite." Pie ārsta neesot gājis, vien uz paša galvu lietojis kādus ārstniecības līdzekļus. Sportošanu gan uz trīs mēnešiem pārtraucis. Sarunas laikā Gustavs atklāj, ka nupat viņu piemeklējušas arī muguras sāpes, un viņš nosaka: "Es visu laiku tikai skrienu. Jāsāk arī vingrot, jābūt dažādībai!"

Topa augšgalā

"Jautājumi par sāpēm muskuļos un locītavās ir viens no topa tematiem," atklāj ģimenes ārste Jolanta Adītāja. Vispirms ir jāpajautā, kādas ir sāpes, kad tās parādījās un cik ilgstošas. "Pirmais, ko noskaidroju, kas vakar un aizvakar ir darīts." Viens no biežākajiem sāpju iemesliem ir kāda neparasta slodze iepriekšējās dienās, piemēram, cilvēks ir sācis vingrot, iet uz trenažieru zāli, veicis neierastus vingrinājumus. Līdz ar to var sāpēt ne tikai lielie muskuļi – kājās un rokās, bet arī vēdera preses un citi muskuļi.

Ja ar sportošanu cilvēks nav sācis nodarboties, jāapjautājas, vai nav bijušas traumas, kritieni, kas rada sāpes sasistajās vietās. Var sāpēt muskulis, un mīkstajos audos var būt zilums, bet var sāpēt arī locītava. Ārste stāsta: "Reizēm cilvēkam ir grūti noteikt – vai sāp muskulis, āda vai vēl kaut kas cits. Sasitumu visbiežāk redz kā zilumu, bet mēdz būt arī tā, ka vieta nav redzama, taču, kad cilvēks sāk atcerēties, tad atzīst: jā, gāju un sasitu."

Sāpes var radīt ilgstošas piespiedu pozas. Piemēram, darbs ar datoru, kad ilgstoši sēž noliektu galvu, vai strādājot pie darbgaldiem, kad ir asimetriska poza. Raksturīgas sāpes locītavās un muskuļos. Mēs zinām, lai atbrīvotu saspridzinātos muskuļus, jāvingro, bet ne vienmēr tas iespējams. Sociālās integrācijas valsts aģentūras vecākā ergoterapeite Liene Saukuma šādās reizēs iesaka apgulties uz muguras, zem pleciem nolikt spilvenu un iztaisnot ceļgalus. Tā kādu laiku atpūsties. Tiks atpūtinātas gūžas un ceļgali. Savukārt spranda un plecu sasprindzinājumam zem spranda var palikt sarullētu dvielīti.

Jolanta Adītāja novērojusi, ka vairāk vasaras, nevis ziemas izraisītas muskuļu sāpes veicina dažādu kondicionieru un caurvēju iedarbība. Kad sapūš plecu vai kaklu, īpaši, ja cilvēks ir sasvīdis, rodas tipiskas muskuļu sāpes, jo muskulis tiek apsaldēts. Ārstēšanās var būt mājās ar iekšķīgi un ārīgi lietojamiem pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem. Savukārt vēsajos mēnešos aktuālās ir dažādas vīrusa slimības, kurām raksturīgas muskuļu sāpes un tā saucamā kaulu laušana.

Tamborējam un izšujam

Smalku rokdarbu procesu veikšanas laikā (kā arī ravējot) piekūst pirkstu muskulatūra, jo tā ir ļoti sasprindzināta. Ergoterapeite Liene Saukuma skaidro, ka, adot ar smalkām adatām vai izšujot, pirksti ir ļoti sasprindzināti, lai noturētu smalko adatu. Tāpēc labāk ir adīt ar resnām adatām. Muskuļiem draudzīgāka ir arī tamborēšana, jo šajā gadījumā adatu tur tikai ar vienu roku un ir citādāks satvēriens. Vislabāk, veicot šos smalkos darbus, ļaut pirktiem kādu brīdi atpūsties un tos izstaipīt. Jolanta Adītāja salīdzina: "Tāpat kā, strādājot pie datora, piekūst acis un ir vajadzīgs laiks, lai tās atpūtinātu, arī šajā gadījumā muskuļi ir jāatbrīvo no sasprindzinājuma."

Visu profesiju veicējiem, kuru darbā ir vibrācija, piemēram, ceļu strādnieki, kuri strādā ar vibrējošiem aparātiem, vai šoferi, bieži sūdzas par sāpēm un tirpšanu plaukstās. Iemesls – tiek kairināti nervi un dažos gadījumos tie pat ir bojāti.

Ziemas laikā sniega tīrīšana ar lāpstu rada sāpošu muguru un sānu ne vienam vien. Tas saistīts ar piespiedu pozu, jo sniegu tīra uz vienu pusi. Šādās situācijās reti kad tiek līdzēts ar izstiepšanos.

Soma izkrīt no rokām

"Ir daudz gadījumu, kad sāpēm muskuļos un locītavās nevar noteikt objektīvu iemeslu, un tad ir nepieciešama rūpīgāka izmeklēšana," norāda ģimenes ārste Jolanta Adītāja. "Bieži vien ir muskuļu sāpes un krampjainas sajūtas kājās – ikru muskuļos. Pirmā doma, ka varētu būt kāju asinsvadu patoloģija – paplašinātas vēnas. Ja ir nesimetriskas sāpes vienā kājā un tai ir sāpīgi pieskarties, iespējams, ka paplašinātajā vēnā varētu būt izveidojies trombs. Vēnu trombs mēdz būt arī rokā, kas rada ļoti lielas muskuļu sāpes. Tāpēc šādos gadījumos pacients noteikti jāsūta pie asinsvadu ķirurga jeb flebologa.

Bieži vien pie vainas ir sirds un asinsvadu slimības, kas lielākoties saistītas ar asinsvadu nosprostojumiem vai sašaurinājumiem. Klasika ir klaudikācija – kad asinsvadu sašaurinājumu dēļ pacients nespēj veikt garus attālumus, jo sāk sāpēt kājas. Iemesls – muskuļiem nepietiekami pieplūst asinis un rodas sāpes. Tas saistīts arī ar asinsvadu apkaļķošanos jeb aterosklerozi."

Cilvēki ar kādu reimatoloģisku slimību vairāk sūdzas par sāpēm locītavās, īpaši sīkajās locītavās, piemēram, plaukstās. Šajā gadījumā jāveic specifiski izmeklējumi pie reimatologa. Gados vecāki cilvēki bieži slimo ar osteoartrītu, kad sāpīgas ir lielās locītavas – gūžas un ceļi. Ergoterapeite Liene Saukuma stāsta, ka šādos gadījumos paralēli ārstēšanai cilvēkam ir svarīgi zināt locītavu aizsardzības principus. Artrīta gadījumā svarīgi ievērot, kas var aizkavēt locītavu deformāciju veidošanos un mazina sāpju sindromu locītavās. Tās ir vadlīnijas, kas mudina cilvēku lietot pareizus locītavu stāvokļus, tos regulāri atpūtinot. Lietot noteiktus paņēmienus, kā satvert priekšmetus.

Jolanta Adītāja stāsta: "Liela slimību grupa, kas var radīt sāpes muskuļos, ir saistīta ar neiroloģiju. Sāpēm var pievienoties vājums, turklāt tik spēcīgs, ka cilvēks nevar veikt ikdienišķas slodzes. Piemēram, pēkšņi viņš ļimst, nevar rokās noturēt kādu priekšmetu, soma izkrīt no rokām. Šie ir simptomi, kuriem nepieciešama neiroloģiska izmeklēšana. Tas var notikt gan pēkšņi, gan pamazām. Daudzreiz cilvēki šīm izpausmēm nepievērš uzmanību, jo – kam negadās paklupt?... Ja tas sāk atkārtoties un ir kombinācijā ar citiem simptomiem, piemēram, redzes traucējumiem, vai simptomi ir asimetriski – tikai vienā ķermeņa pusē, tad visdrīzāk nepieciešama neirologa vizīte."

Ir dažādas infekciju slimības, piemēram, malārija, kam arī viens no simptomiem ir muskuļu sāpes. Šādā gadījumā jādodas pie infektologa un jāārstē infekcija.

Informāciju sagatavoja Santa Radziņa, "Aptiekāra žurnāls"