"Zāļu pret aptaukošanos nav! Ir tikai viens veids, kā risināt šo jautājumu – mācīties ēst pareizi un savienot pareizu ēšanu ar fiziskām aktivitātēm. Pirmais un svarīgākais solis ir – attiekties no daudzajām kilokalorijām un ogļhidrātiem. Vienkāršiem vārdiem sakot – mazāk jāēd", tā, tiekoties ar zema ogļhidrātu satura Norvēģijas un Zviedrijas produktu ražotāju oficiālo pārstāvi Baltijā Juriju Jeremejevu teica  P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns. "Latvijā cilvēki nemāk pareizi ēst, tāpēc daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, aptaukošanās un kā sekas – to izraisītās saslimšanas – diabēts, sirds asinsvadu saslimšanas, augsts spiediens", atzīst profesors A. Danilāns.

Viegli pateikt – jāēd mazāk. Bet, ja tomēr gribas ēst vairāk?

Ar ko sākt?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no katra cilvēka paša – cik stingri ir doma pievērsties LOW CARB sistēmai, kāds ir cilvēka sākotnējais svars un cik ātri un daudz kilogramu plānots zaudēt. Pats sistēmas pārstāvis Jurijs Jeremejevs pievērsies šai sistēmai nopietnāk pēc tam, kad salīdzinoši neilgā laikā – vairāku mēnešu garumā – bez mocībām, neatsakoties no dzīvnieku, putnu un zivju produktiem, bez smagiem treniņiem, bet tikai balstoties uz šīs sistēmas principiem, pašam ir izdevies savu svaru samazināt par 32 kilogramiem. Viņš sācis lietot zema ogļhidrātu satura produktus. Labo rezultātu iedvesmots un redzot ka "tas strādā", Jurijs  izlēma pārvērst savu veiksmes stāstu par dzīvotspējīgu biznesu, stāstot un piedāvājot arī citiem Baltijā izmēģināt LOW CARB sistēmas produktus un kļūt veselākiem, slaidākiem un laimīgākiem.

Visa pamatā ir princips: liedzot vai ļoti būtiski samazinot organismā ogļhidrātu padevi, organismam "jāsāk domāt" – no kurienes tad gūt enerģiju? Atbilde ir vienkārša – ķermenis sāk ņemt enerģiju no rezervēm – uzkrātajiem taukiem. Ilgstoši samazinot "slikto" ogļhidrātu patēriņu, kuru pārliekā lietojuma daudzums ir galvenais aptaukošanās un liekā svara iemesls, ķermenis sāk pierast, ka ātro enerģētiķu padeve vairs nebūs un jāsāk tērēt uzkrātais. Uzkrāto lieko tauku rezerves iztērējas jo īpaši ātri, ja cilvēkam ir aktīvs un kustīgs dzīvesveids.

Zema ogļhidrātu patēriņa koncepcijai ir jau 20 gadu veiksmīga pieredze Skandināvijā

2000. gadu vidū Zviedrijā radās zema ogļhidrātu patēriņa koncepcija. Tā bija pirmā valsts, kurā dietologi atteicās no idejas, ka beztauku produkti ir veselīgi, bet tauki ir bīstamāki par ogļūdeņražiem. Zviedrijā izveidojās sistēma Low Carb High Fat ("ierobežots ogļhidrātu daudzums un augsts tauku saturs"), kuras pamatā ir viens vienkāršs princips: jāēd pēc iespējas mazāk cukura un cietes, bet pēc iespējas vairāk – veselīgas ar taukvielām, olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātas pārtikas. Tā nav diēta, bet gan dzīves stils.

Pieaug zinātnisko pierādījumu apjoms par to, ka dabiskie tauki (arī dzīvnieku tauki!) nav kaitīgi. Pēdējo desmit gadu laikā apgalvojumi par tauku kaitīgumu bija ļoti pārspīlēti, turpretim, cukura un cietes kaitīgums netika līdz galam novērtēts. Visā pasaulē ārsti un zinātnieki, bioķīmiķi, fiziologi un dietologi pārskata savus priekšstatus par to, kas ēdienā ir labs un kas – slikts.

Latvijā cilvēki vēl nav psiholoģiski gatavi Skandināvu sistēmas otrai pusei, HIGH FAT, tāpēc uzsvars tiek likts uz principu – mazāk ogļhidrātu. Šai psiholoģiskajai barjerai ir pamatots iemesls. Cilvēki vēlas atbrīvoties no liekajiem taukiem, un te pēkšņi kāds apgalvo, ka ir jāēd taukus saturoši produkti un ka tas var palīdzēt samazināt gan pašu tauku daudzumu, gan svaru! Tieši šajā apstāklī, kas šķiet absurds, tomēr ir atrodama pareizā atbilde.

Pilnvērtīga, dabīgiem taukiem un šķiedrvielām bagāta pārtika nenodara ļaunumu aknām. Roberts Lastigs (Dr. Robert Lustig), ārsts endokrinologs un profesors Kalifornijas universitātē Sanfrancisko, populāro lekciju "Tauku iespēja: fruktoze 2.0" autors, norāda, ka aptaukošanās un taukaina pārtika nav viens un tas pats. Pirmkārt, tauki no pārtikas tiešā veidā nenonāk aknās – tie vispirms tiek organismā pārstrādāti tā saucamajos hilomikronos – lipoproteīnos – t.i. īpašos olbaltumos, kas transportē taukus pa mūsu organismu. Aknās nonāk visi tie tauki, kas rodas no šiem hilomikroniem – taukskābes, glicerīns, holesterīns, un taukos šķīstošie vitamīni – tie visi ir nepieciešami aknām, lai uzturētu organismu veselu. Otrkārt, tauki ir dažādi. Piemēram, olīveļļa satur olienskābi un linolēnskābi, kas pat samazina tauku uzkrāšanos aknās! Savukārt transtauki, kas, piemēram, rodas rūpnieciski ražojot margarīnu, patiešām rada iekaisumus aknās. 

Pastāv daudz zinātnisku datu, kas apstiprina, ka ierobežots ogļhidrātu daudzums uzturā palīdz zaudēt un nekad vairs neuzņemt lieko svaru, uzturēt normālu cukura līmeni asinīs, saglabāt sirds un asinsvadu veselību, jaunavīgu un tīru ādu. Turklāt arvien vairāk nāk klajā dati, kas atspēko veco mītu par cukura lietderīgumu smadzenēm. Eksistē pētījumi, kas apliecina, ka cukurs smadzenēm ir toksisks un veicina vecuma plānprātības rašanos. Šobrīd ārsti ļoti nopietni pēta cukura un onkoloģijas saikni, jo uzturs, kurā ir ierobežots ogļhidrātu daudzums, veicina vēža ārstēšanu. Tie nav tikai skaļi paziņojumi – katrs no tiem tiek apliecināts ar plaša mēroga laboratoriskajiem un klīniskajiem pētījumiem.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns apliecina: "Kā rāda statistika – visbiežāk ar gastroeneteroloģiskajām onkoloģiskajām saslimšanām slimo tieši tie, kas par daudz ēd".

Ko un cik daudz ēst?

Pieņemts uzskatīt, ka ne vairāk kā 10% enerģijas jāgūst no ogļhidrātiem. Pie vidējās statistiskās 2000 kaloriju uzņemšanas dienā, tas nozīmē, ka tie ir vidēji 50 g ogļhidrātu. Tomēr cilvēku dienas uztura devas un patērētā enerģija ievērojami atšķiras atkarībā gan no ķermeņa uzbūves, gan fiziskajām aktivitātēm, ģenētikas un daudziem citiem faktoriem, tāpēc nav ieteicams skaitīt gramus. Vienkārši jāizmanto veselo saprātu un jāieklausās savā ķermenī. Kādam labāk derēs stingrais variants (sevišķi tiem, kas cieš no liela liekā svara vai otrā tipa diabēta), citus pilnībā apmierinās vieglāks variants.

Ikdienas ogļhidrātu devu ieteicams gūt no augstas kvalitātes produktiem ar vidēju vai zemu glikēmisko indeksu (t.i., tiem produktiem, kas neveicina strauju cukura līmeņa palielināšanos asinīs): šķiedrvielām bagātiem dārzeņiem, pilnpiena un skābpiena produktiem, riekstiem, nelielā daudzumā arī augļiem, ogām utt. Ir jāizvairās no kviešiem un tamlīdzīgas labības miltiem, maizes, miltu izstrādājumiem, rafinētā cukura un saldinātiem dzērieniem.

LOW CARB produkti ir īpaši – tajos ogļhidrātu daudzums ir reducēts līdz minimumam. Piemēram, maizē, ko parasti pērkam lielveikalā ir vidēji 50 - 80 g ogļhidrātu uz 100 g, savukārt maizē ar samazinātu ogļhidrātu saturu ir tikai ap 2 g uz 100g izstrādājuma!

Pareizs uzturs palīdz mazināt iekaisumu, sāpes un aizkavē "vecuma kaites"

Zema ogļhidrātu satura pārtika ne tikai palīdz zaudēt svaru, bet arī uzlabo atmiņu, attīra asinis un samazina holesterīna līmeni, tai piemīt arī pretiekaisuma efekts.

Organismā cilvēkam ir inflammazoma NLRP3, kas veicina aptaukošanos, diabētu un daudzas vecuma slimības – demenci, osteoporozi, metabolisko sindromu, dziedzeru iekaisumu u.c. Šīs slimības ir saistītas ar hronisku infekciju, kas rodas līdz ar vecumu un pakāpeniski aptver visas sistēmas organismā. Tāpēc nepieciešams šo inflammazomu deaktivēt.

Žurnālā "Journal of Immunology" publicētajā pētījumā atklāts, ka beta-hidroksibutirāts – viens no ketonķermeņiem, kas rodas zema ogļhidrātu satura jeb keto diētas laikā, neitralizē NLRP3.

Pēc pētnieku domām, šāda diēta var arī būt glābējs visiem, kuri piedzīvo hronisku sāpju sindromu, īpaši bērniem ar neirodeģeneratīvām slimībām.

Latvijā  pieaug to cilvēku skaits, kas izvēlas speciālu uzturu

Dažādu motīvu vadīti, Latvijas iedzīvotāji atsakās no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktiem, saldumiem. Tie ir gan diētu un citu moderno uztura sistēmu piekritēji, piemēram, tie, kas seko Low Carb High Fat,  Dikāna (Dukan) diētai, Atkinsa diētai, keto, paleo diētai utt.; cilvēki, kuri cieš no cukura diabēta; veselīga dzīvesveida piekritēji, sportisti un fitnesa cienītāji; cilvēki, kuru mērķis ir samazināt svaru; veģetārieši un vegāni; gastronomiskās modes sekotāji.

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētajs Andis Brēmanis, viņa vietnieks Atis Tupiņš un LOW CARB sistēmas pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka pieaug pieprasījums pēc veselīgiem un dabīgiem produktiem, kuros sabalansēts veselīgums, ražošanas izmaksas un labas garšas īpašības. To apstiprina arī starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas «Nielsen» veiktais pētījums par iedzīvotāju veselības paradumiem pasaulē «Global Health and Wellness Survey" – 77% Baltijas valstu iedzīvotāju ir gatavi ievērot veselīgu uzturu, bet pievērsties sportošanai gatavi gan ir tikai 59%.

Latvijā ir ap 689 085 cilvēku, kam nepieciešama specializētā pārtika:

•    Latvijas veselības aprūpes gada grāmatā apkopotajā statistikā fiksēts, ka cukura diabēta slimnieku skaits ir ap 80 000, un katru gadu no jauna konstatē vidēji 7000 jaunu slimnieku.
•    Pieaug vegānu un veģetāriešu skaits. No 1,953 miljoniem Latvijas iedzīvotāju pēc SKDS datiem 4% jeb 78 120 ir veģetārieši.
•    Latvijā ir 595 sporta klubu ar 120 000 aktīviem apmeklētājiem.
•    Latvijā ir 7 Fitnesa biedrības ar 965 biedriem.
•    Latvijā 21,3% jeb 410 000 iedzīvotāju skar aptaukošanās problēma un ir liekais svars.