Sākas sarunas par Vidzemes pašvaldību ātro palīdzību iekļaušanos vienotā valsts NMP dienestā

Otrdien, 17.martā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele Valmierā aicina uz sarunām Vidzemes pašvaldību vadītājus un pašvaldību pārziņā esošo NMP iestāžu (brigāžu) vadītājus. Sarunās tiek apspriesta Vidzemes neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu (brigāžu) iekļaušanās vienotajā valsts NMP dienestā un Valmieras NMP stacijas gatavība kļūt par Vidzemes reģionālo centru.

Kā jau ziņots, 2009.gada 27.janvārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Šobrīd valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcu etapā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, t.sk. NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kuras pakāpeniski līdz 2010.gada beigām jāiekļauj vienotajā valsts NMP dienestā.

Ar 16.aprīli NMP dienestam pievienojas Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, kas nodrošina gandrīz pusi no visiem izsaukumiem valstī, aptverot Rīgas pilsētu, Pierīgu un Siguldu. NMP dienesta direktore Renāte Pupele uz sarunām martā un aprīlī aicinās arī pārējo reģionu – Kurzemes, Zemgales un Latgales – pašvaldību un NMP iestāžu (brigāžu) vadītājus.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem visā Latvijā vienlīdzīgas iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo palīdzību, neatkarīgi no vietas, kur dzīvo vai atrodas pacients (cietušais). Mērķis ir mazināt augsto mirstību no novēršamiem nāves cēloņiem, invaliditātes gadījumus un pagarināt kvalitatīvu dzīves ilgumu pacientiem, kam bijusi vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Vidzemē gada laikā neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas posmā sniedz 42 tūkstošiem pacientu. To nodrošina 30 brigādes, izsaukumus pieņem 7 dispečercentros. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju apvienošanās Valmieras NMP stacija kļūs par NMP dienesta Vidzemes reģionālo centru. Tajā atradīsies vienotais reģiona dispečerdienests, kas pieņems iedzīvotāju zvanus uz izsaukumiem un vadīs brigādes visā reģionā.

!! Atgādinām, ka šobrīd Vidzemes reģiona iedzīvotajiem neatliekamas palīdzības saņemšanā un ātrās palīdzības izsaukšanā nekas nemainās. Tiklīdz būs panākta vienošanās un sāksies reāla pašvaldību pārziņā esošo NMP sniedzēju iekļaušanās valsts dienestā un mainīsies ātrās palīdzības izsaukšanas kārtība, par to jau savlaicīgi tiks informēti masu mediji un iedzīvotāji.    

Kur esam šobrīd?
Analizējot situāciju valstī, redzams, ka iedzīvotājiem nav vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību. Šobrīd daudzviet Latvijā, jo īpaši lauku teritorijās, cilvēki ātrās palīdzības brigādi gaida krietni ilgāk nekā pilsētās. Ne vienmēr atbraukusī brigāde spēj pietiekami palīdzēt pacientam, jo trūkst atbilstošas kvalifikācijas speciālista vai vajadzīgā aprīkojuma. Bieži pacients nonāk tuvākajā, bet nebūt ne atbilstošākajā slimnīcā, kur viņu varētu uzreiz izmeklēt un sākt ārstēšanu. Tāpēc liels laiks un resursi jātērē pēc tam, lai pacientu aizgādātu uz attiecīgo slimnīcu un nodrošinātu viņam vajadzīgo palīdzību. Taču pacienta veselība un pat dzīvība nereti ir atkarīga no sniegtās palīdzības tieši pirmo stundu laikā.

Mediķu brigāžu skaits ir nepietiekams, tās izvietotas nevienmērīgi un dienesti darbojas ar atšķirīgu dispečerdienestu kapacitāti. Vienotas datorizētas sistēmas trūkums neļauj operatīvi izvērtēt izsaukumu pieņemšanu un nodošanu, izsaukumu izpildi, darba kvalitāti. Operatīvo transportlīdzekļu medicīniskais aprīkojums ir atšķirīgs ne tikai dažādās pašvaldībās, bet pat vienas institūcijas ietvaros – nepietiekoši nodrošināta medicīniskā aparatūra, kas vajadzīga pacienta dzīvības funkciju novērtēšanai un stabilizācijai jau notikuma vietā vai pa ceļam uz slimnīcu. Operatīvie transportlīdzekļi daudzviet ir novecojuši. 

Iedzīvotājiem joprojām nav iespējas no jebkuras vietas valstī bez maksas izsaukt ātro palīdzību, zvanot uz vienotu telefona numuru no fiksētā vai mobilā tālruņa. Arī zvanītāja vietas noteikšana ir ierobežota. Rezultātā iedzīvotāji daudzviet Latvijā, jo īpaši lauku rajonos, ne vienmēr saņem savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Tā kā pašreiz NMP sniedzēji valstī nav materiāltehniski un strukturāli vienoti, iespēja ārkārtas situācijās apvienot dažādu institūciju resursus vai tos kopēji vadīt ir ierobežota. Tā ir tikai daļa problēmu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbā, kuras grūti novērst šībrīža sadrumstalotajā, decentralizētajā sistēmā, bet kuras būs iespējams veiksmīgi risināt vienotā dienestā. 

Vienota dienesta izveide paaugstinās ātrās palīdzības darba kvalitāti un ļaus piesaistīt papildu naudu nozarei
NMP sniedzēju apvienošanās ļaus visā valstī pēc vienotiem principiem attīstīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu, ieviest vienotu personāla apmācības un kvalitātes sistēmu, labāk plānot materiāltehnisko nodrošinājumu un cilvēkresursu attīstību, tai skaitā risināt NMP dienesta darbinieku sociālā nodrošinājuma jautājumus. Jāatzīmē, ka līdzīgi centralizēti jau strādā Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Latvijā, kā arī vairākums Eiropas valstu ātrās palīdzības dienesti.

NMP dienesta pamatstruktūru veidos vadības centrs un pieci reģionālie centri (Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Jelgavā un Daugavpilī vai Rēzeknē). Reģionālie centri tiks veidoti ņemot vērā katra reģiona specifiku.

NMP dienestam neatkarīgi no pacienta atrašanās vietas valstī, izvirzīti trīs svarīgi nosacījumi – 1) ātra ierašanās notikuma vietā, 2) ātra un kvalitatīva pacienta dzīvībai svarīgo funkciju stabilizācija jau notikuma vietā, 3) ātra pacienta nogādāšana uz atbilstošāko ārstniecības iestādi, kur viņam nekavējoties var nodrošināt kvalitatīvu izmeklēšanu un ārstēšanu. 

Iedzīvotāji neatliekamo palīdzību saņems ātrāk
Vienota NMP dienesta izveidošana ļaus veiksmīgāk plānot brigāžu izvietojumu visā Vidzemes un citu Latvijas reģionu teritorijā. Savās līdzšinējās vietās paliks brigādes, kas jau šodien darbojas. Iespējams, vairākās vietās būs jāizvieto vēl papildu brigādes, lai nodrošinātu iedzīvotājiem savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā ir plānots ieviest vienotu informācijas sistēmu un brigāžu vadību neatliekamās palīdzības darbā, šim mērķim paredzēts vairāk nekā 7 miljoni latu. Tas nozīmē, ka reģionālā centra dispečerdienests un visa reģiona brigādes strādās vienotā informācijas tīklā. Saņemot izsaukumu, dispečercentrā speciālās datorkartēs būs redzama katras mašīnas atrašanās vieta un pie pacienta nosūtīs tuvāko brigādi. Ar moderno tehnoloģiju palīdzību dispečerdienests un mediķu brigāde mašīnā redzēs precīzu pacienta atrašanās vietu, un brigāde pie pacienta nonāks ātrāk nekā tas ir iespējams šobrīd. Šāda informācijas sistēmas un tehnoloģiju pilnveidošana dos iespēju brigādes vadīt no viena dispečercentra daudz lielākā teritorijā nekā līdz šim. Valmieras NMP jau patlaban testē šādu sistēmu, nodrošinot Valmieras un Valkas rajonu izsaukumus, taču straujāka ieviešana iespējama ar vienotā dienesta izveidošanos.

Ātrās palīdzības izsaukšanu iedzīvotājiem atvieglos arī viena tiešā 3 ciparu telefona numura ieviešana, uz kuru bez maksas varēs zvanīt gan no fiksētā, gan mobilā tālruņa no jebkuras pilsētas vai lauku teritorijas. Plānots, ka šāds vienots tālruņa numurs sāks darboties jau tuvākajos gados.

Lielākas iespējas palīdzēt pacientam jau izsaukuma vietā
Šobrīd reģionos trūkst ārstu un augstākas kvalifikācijas speciālistu, kuru palīdzība vajadzīga sarežģītākos gadījumos. Līdz ar vienotā dienesta izveidi Vidzemes reģionālajā centrā pastāvīgi būs nodrošinātas ārstu dežūras. Izbraukušajām brigādēm sarežģītākos gadījumos būs iespēja pa tiešo no ātrās palīdzības mašīnas sazināties ar dežurējošo ārstu, nosūtīt viņam papildu informāciju par pacientu (arī izmeklējumu datus u.c.), lai ārsts varētu izvērtēt situāciju un konsultēt brigāžu mediķus.

NMP dienestam būs jāplāno materiāltehniskais nodrošinājums. Viens no uzdevumiem – izveidot operatīvo transportlīdzekļu atjaunošanas sistēmu, paredzot, ka operatīvais transports nav vecāks par 5-7 gadiem. Atjaunojot transportlīdzekļu fondu, tiks ņemtas vērā specifiskās prasības operatīvajam transportam pilsētās un laukos. Operatīvais transports būs aprīkots ar vajadzīgo medicīnisko aparatūru, kas palīdz stabilizēt pacienta stāvokli jau notikuma vietā vai ceļā uz slimnīcu.

Pacientu vedīs tur, kur viņam var palīdzēt vislabāk
Pacienta dzīvība un turpmākās dzīves kvalitāte daudzos gadījumos ir  atkarīga no sniegtās palīdzības tieši pirmajās stundās. Veselības stāvoklis, vajadzīgie izmeklējumi un ārstēšana – tie būs galvenie nosacījumi, izvērtējot, uz kuru slimnīcu nogādājams pacients. Ja tuvējā slimnīcā nebūs tāda profila, kāds nepieciešams, brigāde pacientu nogādās uz reģionālo slimnīcu, kur ir vajadzīgie speciālisti un kur izmeklēšanu un ārstēšanu var sākt uzreiz (piemēram, infarkta, insulta gadījumos u.c.). 

Savukārt slimnīcu atbalstam Vidzemes reģionālajā centrā būs pieejama specializēta mediķu brigāde, kurā darbosies augstākas kvalifikācijas speciālisti. Šie speciālisti konsultēs un arī praktiski palīdzēs kolēģiem slimnīcās, kur nonāks pacienti sarežģītākos gadījumos.