Sajust pasauli to izsmaržojot

Foto: Naim Naim/Flickr

Mana māsa, pirms sāk lasīt tikko grāmatnīcā iegādātu grāmatu, to vispirms izsmaržo. Jā, jā! Pieliek pie deguna, dziļi ievelk elpu un grāmatu izsmaržo, pārlapojot lapas. Izskatās dīvaini, bet viņa apgalvo, ka tādā veidā uztver to, ko ar acīm par konkrētā romāna sižetu nevar uzzināt. Es pati pirms katras ēdienreizes pasmaržoju ēdienu un man vienalga – tas ir vai nav pieklājīgi. Ja ēdiens ir labs, tas sniedz man baudu. Ja smaržai ir kāda nepatīkama nots, tas ir pirmais signāls par maltītes kvalitāti.

Manuprāt, tas ir bezgala jutekliski – ievilkt gaisu caur degunu un izsmaržot dzīvi.

Smaržas saistās ar emocijām

Ožas receptori atrodas deguna dobuma augšējā daļā, kas pieguļ robežai starp deguna dobumu un priekšējo galvaskausa bedri. Gļotāda šajā rajonā ir nedaudz citādāka nekā pārējā deguna dobuma daļā, kas paredzēta vairāk elpošanai, gaisa mitrināšanai, sasildīšanai un attīrīšanai. Otolaringoloģe Gunta Sumeraga stāsta, ka vidēji 3500 līdz 4000 receptoru deguna dobumā uztver smaržas. Uztvertā informācija tālāk tiek novadīta pa ožas nerva šķiedrām uz galvaskausa priekšējo daļu. Ožas nerva šķiedras iet caur sietiņplātnīti (lamina cribrosa), kas ir viena no sietiņkaula (os ethmoidale) sastāvdaļām. Savukārt sietiņkauls ir gaisa saturošs cilvēka galvaskausa smadzeņu daļas kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm. Informācija par sasmaržoto tiek aizvadīta uz galvaskausa priekšējo daļu, kur atrodas bulbus olfactorius – ožas nerva ganglijs. Tālāk tā nonāk speciālā rajonā – deniņu daivas vidējās daļas garozā, kur tiek analizēta un atpazīta noteikta smarža, piemēram, vaniļa, šokolāde u.c. Informācija no bulbus olfactorius tiek aizvadīta arī uz citām galvassmadzeņu daļām, tajā skaitā uz limbisko sistēmu, kas saistīta ar cilvēku emocijām. Tāpēc arī smarža visvairāk no citām maņām mums saistās gan ar nepatīkamām atmiņām, prieku, erotisku uzbudinājumu, brīdinājumu par briesmām, apetīti rosinošām izjūtām utt. Ārste uzsver, ka smaržu mēs uztveram ne tikai ar ožas nerva receptoriem, bet arī ar trijzaru nerva receptoriem, kas piedalās deguna gļotādas sensorajā inervācija. Ikdienas smaržas uztveram jaukti – daļu ar ožas nerva receptoriem, daļu ar trijzaru nerva receptoriem, kas piedalās nerva receptoriem, daļu ar trijzaru nerva receptoriem.

Kāds aromātu izjūt izteiktāk, cits vājāk, jo ožas receptoru daudzums un jutīgums ir iedzimts. Ir cilvēki, kuri kopš dzimšanas smaržas neuztver nemaz, bieži vien tas ir ģenētiski noteikts, tāpēc šo īpatnību var pamatot. G. Sumeraga stāsta, ka šiem cilvēkiem nav sūdzību par ožas pasliktināšanos vai neesamību, parasti to atklāj nejauši un apstiprina, veicot ožas izmeklējumus. "Cilvēkiem, kuriem ožas traucējumi parādās dzīves laikā kādu saslimšanu dēļ, parasti ir arī traucēta garšas sajūta. Iemesli – gan trijzaru nerva inervācija, gan arī tāpēc, ka lielāko daļu no ēdiena mēs saožas, ne tikai izgaršojam."

Smaržas atmiņa

Kāpēc notikumus un arī cilvēkus mēdzam atcerēties pēc smaržas? Piemēram, svaigi ceptu pīrādziņu smarža man uzreiz atgādina bērnību, vecmāmiņu un saistās ar māju sajūtu. Psiholoģe Santa Kundziņa skaidro, ka cilvēks psihiski un fizioloģiski uztver informāciju pēc redzes, dzirdes, ožas un taustes. Saskarsme ar cilvēkiem vienmēr saistās ar emocijām un jūtām. "Cilvēki ar izteiktāku ožas uztveri un arī atmiņu nereti lieliski spēj raksturot un skaidrot savas izjūtas pēc smaržas. Pat tiem cilvēkiem, kuriem dominējošā sajūta nav oža, atmiņas var izraisīt kāds aromāts vai smaka. Patīkamās atmiņas, kas mūsos rada pozitīvas emocijas, uzjundī sentimentālas izjūtas. Parasti mēs tās saucam par smaržu vai aromātu, bet gluži pretējās dēvējam par smaku." S. Kundziņa, veicot vairākus pētījumus, secinājusi, ka lielākā smaržu nozīme cilvēku dzīvē ir saistīta ar pārtiku, parfīmu, dabu. "Smaržas nozīmīgums var būt saistīts gan ar kultūras tradīcijām, gan personas veselības stāvokli, piemēram, mēdz būt smaržas uztveres izmaiņas grūtniecības, menstruālā cikla laikā saslimstot. Cilvēka ožas uztvere var pavājināties vai – gluži pretēji – saasināties, kas savukārt var ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli un līdz ar to smaržas uztveri."

Smarža var atsaukt atmiņā nepatīkamu gadījumu, pat, ja pati smarža nav nepatīkama. "Ja tā notiek, mēģiniet atcerēties notikumu, kas rada nepatīkamās atmiņas. Nereti tas saistīts ar kādu agrīnu vai nesen pārdzīvotu traumatisku pieredzi. Līdz ar to svarīgi uzdot sev jautājumu, kas notika, kādas izjūtas tas radīja un kāda bija mana reakcija uz notiekošo, kā arī – kas man būtu jāmaina, ko es varu ietekmēt, lai turpmāk šī smarža neradītu nepatīkamas atmiņas," iesaka psiholoģe. "Smaržas, taustes, redzes vai garšas atmiņas ir tikpat kā neiespējami izdzēst, jo tās ir saistītas ar emocionāli nozīmīgu informāciju konkrētā cilvēka pieredzē. Taču tas nenozīmē, ka ar to jāsamierinās. Varam mainīt attieksmi pret atmiņām – mēģināt nodalīt iepriekš gūto pieredzi no šā brīža situācijas."

Cilvēkam piemīt spējas radīt, izraisīt vai kultivēt sevī patīkamās izjūtas, kas saistītas ar smaržām. Psiholoģijā ir atsevišķs novirziens – smaržu terapija, ar kuru palīdzību cilvēks pats sevi var dziedināt. Dažkārt pietiek atsaukt atmiņā patīkamu aromātu, un ķermenis reaģē – sāk izdalīties hormoni un citas bioķīmiskas vielas, kas iedarbojas uz pašsajūtu.

Interesanti, ka bērni līdz trīs gadu vecumam nespēj atcerēties notikumus secīgā kārtībā, taču bērna atmiņu veido reiz piedzīvotās sajūtas, un ožai ir vislielākā nozīme. Bērnībā oža ir izteiktāka nekā pieaugušā vecumā.

Smaržu Attirance radītājs Nikolass Sarazins stāsta, ka Latvijā līdz šim piedalījies piecu smaržu izveidē. Viņš tik aizrautīgi apraksta katru smaržu niansi, ka sāku aizdomāties, cik patiesībā niansēti un kolorīti smaržo pasaule mums apkārt. Iedomājos par tiem akcentiem, kam ikdienā varbūt nekad neesmu pievērsusi uzmanību, bet parfimēra stāstā šīs nianses atdzīvojas. Piemēram, viņš runā par parfīmu ar "orhideju un vaniļas smalkumu", par tādu, kur "smalki parādās maigas un burvīgas sarkano augļu notis", vai tādu parfīmu, kas apvieno rabarberu un citrusu (es pati šādu salikumu nekad nebūtu iedomājusies). Pašlaik viņš ar komandu strādā pie septiņu jaunu parfīmu radīšanas, kur apkopos visu laiku skaistākās smaržu notis – rozi, jasmīnu, tuberozi, sandalkoku.

Izstrādājot jaunu kosmētikas krēmu vai šampūnu, parfimēram nākas to smaržot pat 20-50 reizes dienā. Jo lielākais izaicinājums ir atrast kompromisu starp smaržu procentuālo daudzumu produktā un Eiropas Savienības regulējumu attiecībā pret patērētāju drošību. Ļoti bieži smaržas šādiem produktiem tiek pievienotas, lai maskētu izejvielas. Bet, strādājot ar smaržūdeņiem un smaržām, jārīkojas pavisam atšķirīgi. Jādomā, kā smarža mainīsies dienas laikā. Svarīgi saprast, kā tā smaržos sākuma un beigu notī. Turklāt, lai kvalitatīvi veiktu darbu, Nikolass min dažus profesionālus noteikumus, piemēram, darbā pats nekad nav sasmaržojies. Īpaši svarīga ir spēja koncentrēties, tāpēc katru dienu vienkārši jābūt labā formā. Arī treknas maltītes un pikanti ēdieni nav šā darba labākie sabiedrotie.

Ožas treniņš

Arī G. Sumeraga skaidro, ka ožas treniņš ir viens no ārstēšanas ieteikumiem ožas traucējumu gadījumā. Ožas trenēšanai iesaka katru dienu no rīta un vakarā piecas līdz desmit sekundes ieelpot noteiktas tīras pamata grupas smaržas:

• augļi – citrons;
• ziedi – roze;
• garšvielas – krustnagliņa;
• sveķi – eikalipts.

Teksts: Liene Andersone