Saeimas komisijā sāk runāt par Rehabilitācijas likuma nepieciešamību

Rīga, 6.marts, LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien diskusijās vairākkārtīgi atgriezās pie labklājības un veselības resoru sadarbību rehabilitācijas jomā, kā arī sāka runāt par Rehabilitācijas likuma iespējamu nepieciešamību.

Par šāda atsevišķa likuma rehabilitācijas jomas regulēšanai nepieciešamību ilgstoši atgādinājis Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības prezidents, Veselības ministrijas galvenais speciālists rehabilitācijā Aivars Vētra, tomēr ideja pagaidām palikusi bez tālākas virzības.

Šodien komisijas sēdē deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) deputātus informēja par iniciatīvu grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kuriem komisija šodien pauda konceptuālu atbalstu. Komisija savu likumprojektu iesniegs izvērtēšanai Finanšu ministrijā atzinuma saņemšanai, bet pēc tam iesniegs Saeimā.

Zālīte-Groza atgādināja, ka 13.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir "drosmīgā kompānija", kura nepārņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas kārtībā, tomēr patlaban "izfiltrēti" jautājumi, kas ir svarīgi, bet nav saistīti ar attiecīgo reformu.

Deputāte norādīja, ka šajos jaunajos grozījumos iekļauti priekšlikumi, kas izdiskutēti 12.Saeimas sasaukumā un ir aktuāli, bet nav akceptēti no jauno deputātu puses.

Runājot par jaunajiem grozījumiem, deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) vairākkārtīgi aicināja domāt par labklājības un veselības resoru sadarbību, aicinot abas ministrijas un deputātus sēsties pie "apaļā galda", lai veidotu pakalpojumu saņemšanu cilvēkam draudzīgāku.

Arī Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (KPV LV) piekrita, ka nepieciešama abu pušu diskusija, jo rehabilitācija ir multidisciplināra, bet tagad esot daudz dažādu rehabilitācijas veidu, kas radot cilvēkam daudz neskaidrību. Tāpat Spručs piebilda, ka būtu jāsaprot, kurš būs šīs multidisciplinārās rehabilitācijas komandas "galva".

Arī likumprojekta iniciatore Zālīte-Grosa izteica cerību, ka grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā atvērs plašāku diskusiju par rehabilitāciju kopumā, kas, viņasprāt, būs veselīgi. Deputāte piebilda, ka būtu jāveido sistēma, kuras centrā ir cilvēks, nevis sistēma, kurā viņam nepārtraukti jāmeklē, kur saņemt palīdzību.

Jaunajā likumprojektā, ko Saeimas komisija iesniegs kā savu, ir dažādi grozījumi, kas saistīti ar rehabilitācijas termina, iepirkumu nepieciešamības un vairāku juridisku formulējumu pārskatīšanu. Tāpat ar likumprojektu tiek nostiprinātas normas, kuras, pēc LM paustā, jau tagad reāli darbojas, piemēram, ambulatorā sociālā rehabilitācija bērniem ar procesu un psihoaktīvo vielu atkarībām.