Saeimas apakškomisijā apšauba secinājumus LU pētījumā par slimnīcu gatavību katastrofām
Rīga, 30.okt., LETA. Veselības ministrijas (VM) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra eksperti, kā arī kādreizējais šī centra vadītājs, otrdien Saeimas komisijā apšaubīja pētījumu, kurā secināts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā.
Pētījumu veikusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību, un tas otrdien tika apspriests Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.
Kādreizējais NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) sacīja, ka pētījuma secinājumi ir neatbilstoši, kā arī nes Latvijai neslavu. Tāpat deputāts uzskata, ka pētījums nav zinātnisks.
NMPD Katastrofu medicīnas centra pārstāvji sēdē informēja, ka ir neizpratnē par pētījuma secinājumu, ka veselības aprūpes iestādes nav gatavas katastrofām, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā. Pētījumā neesot neviena atsauce uz Latvijas normatīvajiem aktiem, kas nosaka, kurām ārstniecības iestādēm nepieciešams katastrofu medicīnas plāns, kas veidots saskaņā ar starptautiskām vadlīnijām.
Tāpat centra pārstāve informēja, ka Latvijā šiem plāniem jābūt 21 neatliekamās medicīnas slimnīcai un astoņām specializētajām slimnīcām. Visām neatliekamās palīdzības slimnīcām ir šie plāni, tāpat kā 75% no specializētajām slimnīcām.
NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Olita Kravčenko norādīja, ka viņu satrauc, ka pētījums tapis angļu valodā, jo informācija par slimnīcu gatavību katastrofām tiek sniegta trīs starptautiskām organizācijām, bet tagad tapis pētījums, kurš atspoguļojot realitātei neatbilstošu situāciju. "Tagad sanāk, ka kāda no pusēm sniedz nepatiesu informāciju," sacīja Kravčenko.
Arī VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane norādīja, ka viņu satrauc, ka pētījums pieejams internetā angļu valodā, paužot pārliecību, ka pētījumā paustais neatspoguļo slimnīcu gatavību katastrofām, bet gan ārstniecības personu izpratni par katastrofām un to plāniem.
Jau ziņots, ka pētījumā, kurš patlaban pārtapis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja, 12.Saeimas deputāta Romualda Ražuka grāmatā "Latvijas ārstniecības iestāžu gatavība katastrofu pārvaldīšanā", pausts, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā.
Pētījuma materiāls ticis vākts no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada februārim. Adaptētas Pasaules Veselības organizācijas gatavības ārkārtas situācijām izvērtēšanas aptaujas tika nosūtītas 21 Latvijas slimnīcu administrācijai, jautājumi bija par vadību un kontroli, šķirošanu, pakalpojumu un cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktību medicīnisko piederumu rezervēm. Pētījuma laikā 305 ārstiem no šīm slimnīcām tika uzdoti līdzīgas ievirzes individuālie jautājumi.
