Septembra noslēgums – tas ir ne tikai rudens saulgriežu un daudzveidīgo dārzeņu ražas laiks, bet arī saaukstēšanās sezonas sākums. Tāpēc šobrīd jo īpaši svarīgi piedomāt pie savas veselības, ievērot veselīgāku dzīvesveidu un parūpēties par sava organisma labsajūtu. Nav noslēpums, ka organisma labsajūtu ietekmē daudzi faktori, un viens no tiem ir mūsu mikrobioma, kas iespaido ne tikai zarnu darbību, vēdera pūšanos, hronisku saslimšanu iespējamību, bet arī mūsu garastāvokli, garšas uztveri un imūnsistēmu. Plašāk par to, kāpēc dārzeņi un skābpiena produkti ar labajām baktērijām sekmē labāku imunitāti,  pēc “Food Union” ierosinājuma padomos dalās uztura speciāliste Viktorija Zakarkeviča.

Kas ir mikrobioma un kas ietekmē mūsu garšas uztveri?

Mūsu garšai ir nozīmīga loma pārtikas produktu izvēlē, kā arī to spēj ietekmēt neskaitāmi faktori – ģenētika, bioloģiskie, fizioloģiskie, vielmaiņas, psiholoģiskie un kultūras faktori. Cilvēka organismā dzīvo dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, sēnītes, to visu kopā sauc par mikrobiomu, kura iedalās labajās un sliktajās baktērijās. Viena no nozīmīgākajām mikrobiomām cilvēka organismā, kas atbild par veselības uzturēšanu, ir zarnas, kas iespaido arī garšas uztveri un līdz ar to arī uztura izvēli. Savukārt uztura izvēle iespaido mikrobiomu – labās baktērijas var atbalstīt, ēdot fermentētus produktus, to skaitā skābpiena produktus, kā kefīru, paniņas, sūkalas, rūgušpienu un jogurtus. Tomēr arvien biežāk cilvēki saskaras ar laktozes nepanesamību, kas rada vēl lielāku izaicinājumu, kā uzņemt labās baktērijas.

Sliktās un labās baktērijas

Cilvēka zarnu traktā dzīvo aptuveni 100 triljoni baktēriju, tāpēc brīžos, kad gribam būt veselīgāki, ievērot veselīgu dzīvesveidu, tomēr dārzeņu garša liekas nepatīkama, atbilde var būt meklējama baktēriju sastāvā organismā. Par labajām baktērijām jeb probiotikām dēvē acidofīlās baktērijas, kuras palīdz saglabāt veselu zarnu traktu, veicina imūnsistēmas darbību un piedalās normālu gremošanas procesu nodrošināšanā. Labajām baktērijām patīk šķiedrvielas, ko iespējams atrast dārzeņos, augļos un pākšaugos, savukārt sliktajām baktērijām vislabāk garšo cukuroti un trekni ēdieni. Tāpēc reizēs, kad nepatīk dārzeņu garša, der atcerēties par labajām baktērijām, kuras organismam var trūkt. Baktērijas sūta signālus (ķīmiskas vielas) caur asinsriti uz smadzenēm, iespaidojot garšas receptorus, lai uzņemtu to, kas tām labāk garšo. Piemēram, paaugstināta jutība pret rūgtumu izraisa nepatiku pret dārzeņiem, savukārt pazemināta jutība pret cukuru izraisa lielāku saldo ēdienu patēriņu. Pie tā, ka negaršo dārzeņi un arī citi pilngraudu produkti, bet pastiprināti ir kāre pēc trekna un salda ēdiena, iespējams, var vainot sliktās baktērijas un to uztura preferences. Protams, tam, ka negaršo dārzeņi, var būt daudz iemeslu, šis ir tikai viens no tiem.

Vairo labās baktērijas arī, ja ir laktozes nepanesamība!

Uzturs ir būtisks ne tikai veselīgam dzīvesveidam, bet arī labo baktēriju uzņemšanai. Baktērijas uzņemt var, dienā iekļaujot vismaz vienu fermentētu produktu porciju, piemēram, skābētus kāpostus, tējas sēni, jogurtu, kefīru vai kādu citu skābpiena produktu. Bieži vien cilvēki saskaras ar laktozes nepanesību, tāpēc uzņemt labās baktērijas ar fermentētiem produktiem ir izaicinājums. Tomēr ir iespēja izvēlēties produktus bez laktozes, bet kas satur dzīvās un labās pienskābās baktērijas.

Parūpējies par organisma labsajūtu un uzņem nepieciešamos vitamīnus

Lai stiprinātu imunitāti, veselību un labsajūtu, svarīgi uzņemt ne tikai labās baktērijas, bet arī vitamīnus – A, B6, B12, D. Pateicoties pārtikas rūpniecības attīstībai, mūsdienās šie nozīmīgie mikroelementi tiek iekļauti dažādu skābpiena produktu receptēs, tādējādi maltītei piešķirot papildu pievienoto vērtību. Pats galvenais – ir svarīgi ievērot sabalansētu uzturu, ēdot svaigu un kvalitatīvu ēdienu, jo tā ne tikai spēsim ievērot veselīgāku dzīvesveidu, bet arī parūpēsimies ar mūsu organisma mikrobioma baktērijām, kurām garšo gan jogurti, gan dārzeņi.