Lai efektīvāk izmantotu ierobežotos līdzekļus veselības jomā un uzlabotu ārstēšanas rezultātus,  Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) un RSU Sabiedrības veselības institūts rosina par veselības nozares stratēģisko virzienu noteikt vērtībās balstītu veselības aprūpi (VBVA). Pēc asociācijas iniciatīvas izveidotā ekspertu darba grupa ir sākusi VBVA ieviešanu sirds un asinsvadu slimību jomā, kas jau daudzus gadus ir galvenais iedzīvotāju mirstības cēlonis mūsu valstī. Otrdien, 13. decembrī, asociācija ar VBVA konceptu iepazīstinās Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.

Kā skaidro Daiga Behmane, LVEA valdes priekšsēdētāja, VBVA pieeja sekmīgi ir ieviesta daudzās attīstītajās valstīs. Tā ir vērsta uz pacientiem un sabiedrībai būtisku rezultātu sasniegšanu, jo samaksu par ārstniecības pakalpojumu kvantitāti papildina ar samaksu par rezultātu un kvalitāti.

Piemēram, Lielbritānijā VBVA kardiovaskulāro slimību jomā dažu gadu laikā vienā no valsts reģioniem ļāvusi vairāk nekā 38 000 cilvēku uzlabot asinsspiediena kontroli, samazinājās pieprasījums pēc stacionārajiem pakalpojumiem un insulta izraisīti nāves gadījumi, par 24% saruka pieprasījums pēc neatliekamās palīdzības izsaukumiem, par 17% - neplānotu uzņemšanas nodaļas apmeklējumu skaits un valsts kopumā ietaupīja 6 miljonus mārciņu.

“Gan Latvija, gan citas pasaules valstis veselības aprūpē saskaras ar ļoti līdzīgiem izaicinājumiem - izdevumi veselības aprūpei aug straujāk nekā valstu IKP, saglabājas augsta mirstība no slimībām, kavējas inovāciju ieviešana, ir ierobežota pakalpojumu pieejamība, klibo kvalitāte u.c. Latvijā aina ir īpaši bēdīga, jo divi būtiski rādītāji – mirstība no profilaktiski novēršamiem cēloņiem un mirstība no ārstējamiem medicīniski novēršamiem cēloņiem, ir otra augstākā Eiropas Savienībā – tās ir aptuveni 5000 novēršamas nāves gadā. Tas nozīmē, ka Latvijā ir neatliekami jāveic ievērojami sistēmiski uzlabojumi gan slimību profilaksē, gan ārstēšanā,” uzsver D. Behmane.

Analizējot veselības aprūpes budžeta izlietojumu Latvijā un ES valstīs, LVEA secinājusi, ka Latvijā salīdzinoši mazāka veselības aprūpes izmaksu daļa tiek finansēta no valsts līdzekļiem (tikai ap 60%), kas rada ievērojamas pieejamības problēmas iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Savukārt, finansējums procentuāli no kopējiem izdevumiem stacionāriem ir līdzvērtīgs (Latvijā -87%, ES - 89%), bet atpaliek ambulatorajai aprūpei – Latvijā tie ir vien 57%, kamēr ES – 75%. Valsts mazāk iegulda naudu arī medikamentu kompensācijas sistēmā – 41% Latvijā un 57% - ES, stāsta D. Behmane.

“Minētie dati parāda, ka Latvijā valsts ieguldītā nauda veselības aprūpē nesniedz vajadzīgo atdevi, jo dominē samaksa par kvantitāti, nevis kvalitāti – jo vairāk manipulāciju veic ārsts vai ārstniecības iestāde, jo lielāku samaksu saņem. Turpretī vērtībās balstītā pieeja, kas jāiekļauj Latvijas veselības politikas veidotāju dienaskārtībā, paredz samaksu par kvantitāti aizvietot ar samaksu par rezultātu un kvalitāti. Tas nodrošina ārstēšanas efektivitātes pieaugumu, izmaksu kontroli un taisnīgāku ierobežoto resursu sadali starp pacientu grupām,” uzsver D.Behmane.

“Ļoti vienkāršoti sakot - mēs zinām, kādus rezultātus katram pacientam vēlamies nodrošināt, ir plāns, kā to sasniegt, ārstēšanas process tiek mērīts un monitorēts un, ja rezultāts tiek sasniegts, veselības aprūpes sniedzējs saņem samaksu. Ieguvēji ir visi - pacients neveic nevajadzīgas manipulācijas, bet mērķēti saņem nepieciešamo pakalpojumu. Katrai slimībai ir skaidri noteikts pacienta ceļš, kas izslēdz vilcināšanos un neskaidrības diagnozes noteikšanā. Veselības aprūpes sniedzēji iegūst lielāku pacientu apmierinātību, labāku ārstēšanas efektivitāti un sniegumu. Savukārt maksātāji var labāk kontrolēt izmaksas, bet piegādātāji – parādīt cenas un rezultātu saskaņotību, pamatot tehnoloģiju lomu labāku rezultātu sasniegšanā. Sabiedrības ieguvums ir efektīvāks budžeta izlietojums un labāki sabiedrības veselības rādītāji,” VBVA pieeju skaidro D. Behmane.

Pēc LVEA ierosmes izveidotā iniciatīvas darba grupa ir vienojusies VBVA pieejas ieviešanu sākotnēji virzīt sirds un asinsvadu slimību grupā, kas jau daudzus gadus ir galvenais iedzīvotāju mirstības cēlonis mūsu valstī. Ir uzsākts pilotprojekts vairākām sirds un asinsvadu slimībām ar lielāko insultu un miokarda infarktu risku.

“Esmu pārliecināta, ka pilotprojekta īstenošana kardioloģijā, piesaistot atbilstošu finansējumu, varētu būt veiksmīgākais ceļš veselības aprūpes sakārtošanā un līdzekļu efektīvā izmantošanā, lai Latvijā panāktu veselības aprūpes rezultātu pakāpenisku uzlabošanu,” saka D. Behmane.

Iniciatīvas darba grupas dalībnieki VBVA ieviešanai sirds un asinsvadu slimību pacientu aprūpē ir Daiga Behmane, Alina Dūdele, LVEA eksperte, Anda Ķīvīte – Urtāne,  RSU Sabiedrības veselības institūta direktore, Andris Skride, kardiologs un politiķis, Romualds Ražuks, LU Medicīnas fakultātes docētājs un politiķis, Kārlis Trušinskis, kardiologs, Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, Inese Mauriņa, pacientu biedrības “Par sirdi” vadītāja un Elizabete Tērauda, Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve.