Noslēdzoties krūts vēža profilakses kampaņai “Noņem rozā brilles!”, atbildīgajām valsts institūcijām – Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupai – iesniegti vairāki būtiski priekšlikumi krūts vēža skrīninga aptveres uzlabošanai.

Šā gada 10. maijā vēža pacientu organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija ar ekspertu diskusiju atklāja krūts vēža profilakses kampaņu “Noņem rozā brilles!”, lai meklētu atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijā sievietes izvairās apmeklēt krūts vēža skrīningu.

Apkopojot diskusijas laikā izskanējušo ekspertu viedokļus, jaunāko pētījumu atziņas, pacientu pieredzi un labās prakses piemērus citviet pasaulē, ierosināti šādi priekšlikumi krūts vēža skrīninga aptveres uzlabošanai:

1. Noteikt profilaktisko krūts vēža skrīningu jau no 40 gadu vecuma, kā tas ir daudzās ES valstīs. Šobrīd Latvijā skrīninga programmā tiek iekļautas sievietes no 50 gadu vecuma, nodrošinot bezmaksas profilaktisku krūšu izmeklējumu reizi divos gados, taču dati rāda, ka saslimšana arvien biežāk skar aizvien jaunākas sievietes.
2. Uzlabot skrīninga uzaicinājuma vēstules formu, uzrunājot mērķauditoriju personalizētākā veidā, kā arī paplašināt elektroniskās piegādes iespējas. Gan šī brīža kārtība, kad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietei pa pastu uz deklarēto adresi, gan arī turpmāk pānotā uzaicinājuma piegāde uz e-adresi portālā www.latvija.lv daļu mērķauditorijas nesasniedz. Turklāt sievietes vēstulē iekļauto informāciju nereti nesaprot un tadēļ nereaģē uz to.  Nepieciešams izstrādāt arī veidu, kā sievietes uzrunāt caur ģimenes ārstu praksēm.
3. Piešķirt ģimenes ārstu praksēm resursus profilaktiskajam darbam. Risinājums, ko ar labiem rezultātiem izmanto citviet pasaulē, ir ģimenes ārstu praksēm piesaistīta māsa vai vecmāte (piemēram, viena māsa/vecmāte uz katrām desmit ĢĀ praksēm), kura nodarbotos ar sievietes veselības un skrīninga jautājumiem: uzrunātu sievietes attiecīgajā vecuma grupā, palīdzētu risināt pieraksta jautājumus, atbildētu uz sieviešu jautājumiem par skrīningu, sniegtu atbalstu pēc izmeklējuma rezultātu saņemšanas utt.
4. Nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga izmeklējums ir pieejams un sasniedzams arī sievietēm attālākos reģionos. To iespējams risināt, organizējot mobilos mamogrāfijas punktus vai nodrošinot izmeklējuma iespēju tuvākajā veselības aprūpes iestādē, vienlaikus parūpējoties arī par to, lai šie punkti darbotos arī ārpus ierastā darba laika, vakaros un brīvdienās.
5. Veicinot pacientu līdzestību un uzticību veselības aprūpes personālam, nodrošināt ārstu apmācību cieņpilnā un atbalstošā komunikācijā, kas, kā norāda pētījumi, būtiski ietekmē vēlamo veselības uzvedību. Līdztekus jāprot skrīninga nepieciešamību pacientēm izskaidrot personīgi, atbilstoši katras konkrētās sievietes veselībai, vecumam un spējai apstrādāt informāciju.
6. Lai izslēgtu kļūdu iespēju mamogrāfijas rezultātu interpretācijā, nodrošināt, lai krūts vēža skrīninga mamogrāfijas rezultātus novērtētu labi apmācīti, eksāmenu nolikuši radiologi, kam ir tiesības aprakstīt skrīninga mamogrāfijas un kuri atbilst kvalitātes kritērijam – vismaz 5000 aprakstītas mamogrāfijas gadā.
7. Apsvērt iespēju sieviešu motivēšanā un uzrunāšanā skrīninga apmeklējumam iesaistīt nevalstiskās organizācijas un vēža pacientu atbalsta biedrības, kā tas ir, piemēram, Slovēnijā, kas lepojas ar ļoti labiem (70-80%) skrīninga aptveres rezultātiem, kā arī dažādas sieviešu interešu grupas. Reklamējot skrīninga iespējas, veikt to cieņpilni un personalizēti.

Diskusijā piedalījās un priekšlikumus pauda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja dr. med. Alinta Hegmane, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts krūts ķirurģijā dr. med. Arvīds Irmejs, RSU studiju programmas “Veselības komunikācija” vadītāja Vita Savicka, RAKUS Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko un citi.

Kā vēstulē atbildīgajām institūcijām norāda I. Lillmaa, krūts vēža pacientu un atbalsta grupas vadītāja, Latvijā nepilnu 15 gadu laikā, kopš ieviests krūts vēža skrīnings, tā aptvere ir nemainīgi zema – tikai aptuveni 30% mērķgrupas sieviešu šo skrīningu apmeklē, taču ieteicamais aptveres līmenis, lai skrīninga programma būtu efektīva, ir 70-75%.

Skrīninga loma krūts vēža ārstniecībā ir neatsverama – diagnosticējot audzēju pēc iespējas agrīnākā stadijā, ir daudz lielākas iespējas to ārstēt un izveseļoties. Audzēja sākumstadijā (t.s. nultajā stadijā) pilnīga izārstēšanās notiek praktiski 100% gadījumu, arī pirmajā un otrajā stadijā lielākoties pietiek ar pamata ārstēšanu (ķirurģiju), taču vēlīnākajās stadijās bez ķirurģiskas ārstēšanas ir nepieciešamas vēl citas, sarežģītākas un dārgākas terapijas – ķīmijterapija, mērķterapija vai imūnterapija, turklāt būtiski samazinās pacienta dzīvildze, jo tieši krūts vēža dēļ sievietes zaudē visvairāk potenciālo mūža gadu, atgadina I. Lillmaa.

Priekšlikumu autori cer uz atbalstu minēto priekšlikumu tālākai virzībai Saeimā, atbalstot arī ar izmaiņām saistīto pakalpojumu reorganizāciju un nepieciešamo resursu  nodrošināšanu.