Rosina izstrādāt minimālās kvalifikācijas prasības un regulējumu psihologa pakalpojumiem
Lai uzlabotu psihologu sniegto pakalpojumu kvalitāti, rosina izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu, standartizējot minimālās kvalifikācijas prasības praktizējošiem profesionāliem psihologiem.
Saskaņā ar Eiropas Psihologu asociāciju federācijas ieteikumu minimālās kvalifikācijas prasības psihologiem ir iegūta psihologa izglītība, kuras kopējais apjoms sasniedz 300 kredītpunktus, kā arī ir vienu gadu īstenota prakse uzraudzītāja vadībā, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību".
Papildus šim ir nepieciešams arī izvērtēt esošo studiju programmu atbilstību un tās atbilstoši pilnveidot un papildināt, lai augstākās izglītības iegūšanas procesa laikā nodrošinātu topošo psihologu gatavību strādāt konkrētās psihologu specializācijas jomās, kā klīniskā psiholoģija, izglītības un skolu psiholoģija, juridiskā psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija.
Taču, kamēr augstākā izglītība nenodrošina specializētas augstākās izglītības studiju programmas psiholoģijā, ir jānodrošina tālākizglītība, ko varētu organizēt psihologu profesionālās organizācijas sadarbībā ar augstskolām. Informatīvajā ziņojumā ir norādīts uz patlaban pastāvošo problēmu, ka psihologiem nav noteikti ierobežojumi pakalpojumu sniegšanai dažādās jomās, taču vienlaikus arī trūkst psihologu ar specifiskām zināšanām atsevišķās darbības jomās. Tāpēc PKC rosina arī noteikt psihologu specializācijas jomas, tiesības un pienākumus, kā arī psihologu tiesības.
Lai nodrošinātu vienotu psihologu sniegto pakalpojumu uzraudzību un pilnveidotu to kvalitāti, ir nepieciešams izveidot psihologu sertificēšanas sistēmu. Tāpat ir vajadzīgs regulējums, kas nodrošinātu pārraudzību pār psihologu profesionālo darbību un profesionālo un vispārējo ētikas normu ievērošanu. Regulējumā būtu noteikti aizliegumi veikt psihologa profesionālo darbību personām, kas nav ieguvušas atbilstošu izglītību, sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus vai pārkāpj ētikas normas.
Aktuāla problēma ir psiholoģiskās palīdzības pieejamība visā Latvijas teritorijā - tā patlaban nav vienlīdz pieejama dažādos novados. Piemēram, ārpus lielajām pašvaldībām psihologa pakalpojumi mēdz būt nepieejami lielā attāluma dēļ, jo speciālisti nav nodarbināti visās pašvaldībās. Lai šo problēmu risinātu, informatīvajā ziņojumā rosināts izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai.
Nepietiekams ir psihologu skaits arī atsevišķās sabiedrībai būtiskās jomās, piemēram, psihologa pakalpojumi izglītības iestādēs, ieslodzījuma vietās un probācijas dienestā. Turklāt izglītības jomā nav noteikts konkrēts skolēnu skaits uz vienu psihologa slodzi, kā rezultātā aptuveni pusē vispārizglītojošo izglītības iestāžu izglītības psihologs vispār nav pieejams, citos gadījumos nereti speciālista noslodze ir neatbilstoša skolēnu skaitam izglītības iestādē.
PKC gan norāda, ka gadījumā, ja tiktu ieviestas stingrākas prasības psihologu kvalifikācijai, būtu svarīgi apzināt to personu skaitu, kas psiholoģijas nozarē ir apguvušas gan pamatstudijas, gan augstākā līmeņa studijas. Patlaban gan šādi dati nacionālā līmenī nav pieejami, tikai ir dati no atsevišķām augstskolām.
Atšķirībā no Latvijas citās valstīs psihologa profesionālā darbība ir reglamentēta, lai gan katrā valstī veids, kā tas tiek darīts, atšķiras. Piemēram, Nīderlandē Profesionālo psihologu asociācijai pieder preču zīme Psihologs NIP, kas tiek piešķirta tikai maģistra grādu ieguvušiem psihologiem pēc viena gada praktiskās darba pieredzes. Austrālijā un Jaunzēlandē psihologa nosaukuma lietošanu reglamentē Veselības pakalpojumu sniedzēju likums, kas nosaka, ka psihologs ir persona, kas apguvusi psihologa izglītību vismaz četru gadu garumā augstākās izglītības pamatstudiju programmā, plus vēl apguvusi divu gadu maģistra studijas psiholoģijā vai arī vismaz divus gadus veikusi praktizējošu darbu supervizora uzraudzībā. Tikmēr Beļģijā praktizējošam psihologam izglītībai izvirzītā prasība - apgūtas psihologa studijas augstskolā kopumā vismaz piecu gadu garumā, savukārt Somijā - psiholoģijas studiju programmā apgūti 330 kredītpunkti. Taču gan Beļģijā, gan arī Somijā, lai praktizētu psihologa profesijā, personai ir jābūt arī reģistrētai psihologu reģistrā.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan McClellan
