Rīgas dome lemj par iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā
Tādējādi iemaksu lielums, salīdzinot ar 2008. gadu, pieaugs par aptuveni 15 miljoniem latu.
Kā iepriekš norādīja Finanšu ministrija, ja Rīgas dome nepiekristu piedāvātajai iemaksai finanšu izlīdzināšanas fondā, tad galvaspilsētai tiku atņemtas iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas tiesības un dome iedzīvotāju ienākuma nodokli saņemtu no Valsts kases sadales konta. Šajā gadījumā pašvaldības iemaksa finanšu izlīdzināšanas fondā sasniegtu 79,3 miljonus latu. Bez tam tas likvidētu Rīgas pašvaldības patstāvību nodokļu iekasēšanas jomā. Kā norāda Rīgas domes Finanšu departaments, pašreizējā nodokļa administrēšanas sistēma ļauj Rīgas pašvaldībai kontrolēt šī pašvaldībai būtiskā nodokļa ieņēmumu naudas plūsmu. Pašvaldības finanšu patstāvībai ir īpaša nozīme ekonomisko un finanšu satricinājumu laikā. Rīgas pašvaldības patstāvību šī nodokļa iekasēšanā pozitīvi vērtē arī Rīgas pašvaldību vērtējošās kredītreitinga aģentūras, uzsverot to kā būtisku pašvaldības finanšu autonomijas sastāvdaļu.
Jāatzīmē, ka pagājušās nedēļas laikā ir panākta vienošanās starp Ministru kabinetu un Latvijas Pašvaldību savienību par to, ka, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu no 80 līdz 100 latiem mēnesī, pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu apjoms tiek palielināts no 80 līdz 82 % .
Kā vēstulē Rīgas domei norāda finanšu ministrs, šajā gadījumā Rīgas iemaksa finanšu izlīdzināšanas fondā būtu 67.6 miljoni latu.
Sarunās starp valdību un Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku pagājušajā nedēļā tika panākta nozīmīga vienošanās par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija steidzami sagatavos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem", precizējot to apmēru atbilstoši reālajai situācijai. Tā rezultātā Rīgas pašvaldība papildus iegūtu 4-6 miljonus latu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: "Tā kā iemaksas apmērus nosaka likums, nevis Rīgas dome, mums atliek vienīgi izvēlēties mazāk sāpīgāko no valdības priekšlikumiem. Šodien domnieku pieņemtais lēmums ir labākais kompromiss, kādu ar valdību varēja panākt, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju. Tomēr, es joprojām uzskatu, ka likums par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir netaisns, novecojis un neatbilst pašreizējai situācijai. Pašos pamatos ir ačgārna situācija, ka Rīga, nevis valsts, ir tā, kas nodrošina reģionālo attīstību Latvijā."
