RENTGENAPARĀTS
ierīce rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai tehniskas un medicīnas vajadzībām. Rentgenstarojums ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums 0,0025 līdz 25 nm; tam piemīt liela caurspiešanās spēja. Rentgenstarojumu iegūst, rentgenlampas anoda materiālā bremzējot ātrus elektronus, kurus emitē sakvēlināts katoda kvēldiegs un paātrina elektriskais lauks. Katrs rentgenaparāts sastāv no augstsprieguma iekārtas, kas nodrošina rentgenlampai nepieciešamo anodspriegumu, rentgenlampas, statīva vai statīvu grupas, kas kalpo rentgenlampas un dažādu palīgierīču fiksēšanai un pārvietošanai izmeklēšanas gaitā, vadības pults ar mērinstrumentiem un aparāta regulēšanas ierīcēm. Pēc uzdevuma medicīniskos rentgenaparātus iedala terapeitiskos (skatīt rentgenterapija) un diagnostiskos (skatīt rentgendiagnostika). Pēc ekspluatācijas apstākļiem rentgenaparātus iedala stacionāros, pārvietojamos un portatīvos. Stacionāros rentgenaparātus uzstāda pastāvīgai lietošanai īpašās telpās - rentgenkabinetos. Šo rentgenaparātu konstrukcija un darbības princips atbilst ārstniecības iestādes un pacienta slimības profilam, piem., rentgenaparāts gremošanas trakta, skeleta, zobu, sirds un asinsvadu izmeklēšanai u.c. Pie pārvietojamām iekārtām pieder palātas un lauka rentgenaparāts, kurus izmanto slimnieku istabās, ekspedīcijās, uz kuģiem. Tos var ērti pārvadāt, izjaukt un samontēt. Portatīvie rentgenaparāti ir kompaktas mazgabarīta iekārtas neatliekamai elementārai rentgenoloģiskai izmeklēšanai uz vietas. Mūsdienu rentgenoloģijā izmanto vairākus desmitus rentgenaparātu tipu. Ekspluatējot rentgenaparātu, jānodrošina apkalpojošā medicīniskā personāla un pacientu aizsardzība pret rentgenstarojuma nevēlamo iedarbību (skatīt aizsardzība pret starojumu). 4 att.
Rentgenaparāts. Universāla rentgendiagnostikas iekārta
