Rehabilitologu apvienība: Cilvēkresursu piesaistei reģionos ar atalgojuma palielināšanu vien nepietiks
Rīga, 12.aug., LETA. Patlaban Veselības ministrija (VM) publiski paudusi apņēmību situācijas ar cilvēkresursiem uzlabošanu reģionos panākt galvenokārt ar algu celšanu, tomēr Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienībai (LRPOA) radušās bažas, ka ar to varētu nepietikt.
Kā aģentūrai LETA pauda apvienības prezidents Aivars Vētra, iepazīstoties ar VM paustajiem viedokļiem pēc plānveida ķirurģisko pakalpojumu pārtraukšanas Daugavpilī, LRPOA piesardzīgu optimismu izraisīja ministrijas gatavība aktīvi iesaistīties šādu un līdzīgu problēmu risināšanā Latvijas veselības aprūpē.
Vienlaikus, pēc Vētras paustā, bažas rada šo aktivitāšu iespējamie rezultāti attiecībā uz kopējo veselības aprūpes pieejamību Latvijā. "Vismaz publiskajā auditorijā VM paudusi apņēmību situācijas uzlabošanu reģionos panākt galvenokārt ar algu celšanu šajos reģionos strādājošajiem mediķiem, tādējādi veicinot viņu piesaisti prom no Rīgas, kaut arī galvaspilsētā situācija ar personālajiem resursiem universitātes slimnīcās, kas ir pamats visaptverošai valsts veselības aprūpes sistēmai kopumā, nebūt nav labāka," sacīja Vētra.
Viņš uzskata, ka jārūpējas ne tikai par reģionu iedzīvotājiem, bet arī par mediķu piesaistīšanu Rīgas universitātes slimnīcām, rūpējoties arī par šo ārstniecības iestāžu ārstnieciskajiem uzdevumiem atbilstošu algu palielinājumu. Vētra piebilda, ka universitātes slimnīcām jātiek galā ar neatliekamo slimnieku uzņemšanu Rīgā, jāpārņem visproblemātiskākie un terciārā līmeņa pacienti, vienlaikus arī jāizpilda VM izvirzītie uzdevumi par nozarē strādājošo mediķu skaita pieaugumu un jānodrošina bāze nākamo mediķu apmācībai.
LRPOA uzskata, ka kvalitatīvu specializētu veselības pakalpojumu nodrošināšanai reģionos nepieciešamas plašas reformas, bet universitāšu slimnīcas jāiesaista vienotā sistēmā ar reģionālajām slimnīcām specializētu ārstniecisko pakalpojumu sniegšanā. Turklāt, pēc Vētras paustā, universitāšu slimnīcu speciālistiem regulāri jāsniedz arī nepieciešamie pakalpojumi reģionos, atlasot pacientus, kuri jāturpina izmeklēt un tālāk jāārstē jau uz universitāšu slimnīcu bāzes, nevis jāturpina "brīvais tirgus" jau tā trūkstošo speciālistu piesaistē.
Pēc Vētras teiktā, konstruktīvu sadarbību ar reģionālajām slimnīcām zināmā mērā kavē pašreizējie veselības aprūpes finansēšanas noteikumi, kas veicina pacientu interesēm neatbilstošu konkurenci slimnīcu kā uzņēmumu starpā. Tāpat sadarbību kavējot ieilgusī veselības aprūpes digitalizācija vienotā valstiskā sistēmā, kā arī telemedicīnas un telerehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas iespēju attīstības kavēšanās.
Attiecībā uz rehabilitāciju LRPOA uzskata, ka jāveicina rehabilitācijas dienestu attīstība arī reģionālajās slimnīcās, tajā skaitā telerehabilitācijas veidā. Tādējādi, Vētras ieskatā, būtu iespējams paplašināt šo pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošinātu nepieciešamo metodisko un cita veida atbalstu vietējām rehabilitācijas iestādēm un terapeitu praksēm.
Kā ziņots, atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja VM valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.
Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. "Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi vai ārstiem ir slimības lapas," uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.
Šerna uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes jomā nav unikāla Latvijas situācija. Viņa zināja stāstīt, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 2023.gadā visā pasaulē pietrūkst 40 miljonu veselības aprūpē strādājošo.
"Latvijā, lai piesaistītu jaunos speciālistus reģioniem, pieņēmām lēmumu finansiāli viņus atbalstīt ar lielāku algu, kas var būt lielāka nekā ārstiem," pastāstīja Šerna.
Viņa akcentēja, ka VM savu prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi veselības aprūpē strādājošo skaita palielināšanu, nozarei piesaistot cilvēkresursus. Šim mērķim VM prasīs 119 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.
