Rehabilitologi neatbalsta virsstundu apjoma ierobežojuma pārskatīšanu
Rīga, 26.nov., LETA. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) neatbalsta virsstundu apjoma ierobežojuma pārskatīšanu, izriet no apvienības prezidenta Aivara Vētras paustā aģentūrai LETA.
Vētra skaidroja, ka LRPOA satrauc diskusija par virsstundu apjoma ierobežošanas pārskatīšanu, kurā veselības iestāžu vadītāji un mediķu arodbiedrības pārstāvji, kam vairāk par citiem vajadzētu apzināties par kaitējumu veselībai, ko var nodarīt gan fiziska, gan garīga pārstrādāšanās, apspriež priekšlikumus kā esošo situāciju "ar pašu darbinieku piekrišanu" vēl pagarināt.
Vētra atzina, ka mediķus aizstāvoša pozīcija arī prasa atbildes uz to, kā nodrošināt veselības aprūpes pieejamību nepieciešamajā apjomā ierobežotu profesionālu un arī finanšu resursu apstākļos. "LRPOA rīcībā nav visas atbildes, bet ir skaidra izpratne, ka profesionāļu izdegšanu turpinoša valsts apmaksāto ārstniecisko pakalpojumu organizācijas politika tikai audzēs kopējās personāla resursu problēmas Latvijā," sacīja apvienības prezidents.
LRPOA arī esot vīzija par to, kā risināt personāla problēmas Latvijas medicīnā - veselības aprūpes sistēma jāpadara mērķtiecīgāka un izmaksas efektīvākas, skaidri definējot ne tikai medicīniskos, bet arī sociālos ārstniecības mērķus. Tāpat esot jāievieš e-veselības sistēma, jāmazina augsti specializētas infrastruktūras, tās centralizējot, jāpanāk vajadzīgo atdevi no ģimenes ārstiem un jāmazina liekais administratīvais slogs ārstiem.
Tāpat, LRPOA ieskatā, pacientiem medicīniski-sociālo problēmu risināšanai jānodrošina adekvāta rehabilitācijas un medicīniskās aprūpes pakalpojumu pieejamība visā Latvijas teritorija. Tāpat dažu gadu laikā esot jārod vajadzīgie finanšu resursi, kā arī jāpanāk ārstniecības profesionāļu palikšana vai atgriešanās nozarē.
Vētra sacīja, ka LRPOA ar piesardzīgu optimismu vērtē arī veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) piektdienas paziņojumu par to, ka nekāda algu samazināšana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no pirmā janvāra nedraudot, jo algu necelšana vai samazinājums varētu draudēt ar reāliem mediķu protestiem.
Vienlaikus Vētra norādīja, ka rehabilitācijas jomā atalgojums cieši saistīts ar rehabilitācijas pakalpojumu tarifiem, ar kuru pārrēķināšanu nodarbojas Nacionālais veselības dienests, bet tā darbošanās rezultāti neatraujami saistīti ar kopējām nostādnēm veselības aprūpē. LRPOA ir bažas, ka rehabilitācijas speciālistu vajadzības varētu neiekļūt "pirmo prioritāšu sarakstā".
Vētra uzsvēra, ka rehabilitācijas speciālistiem sava viedokļa argumentācijai par speciālista cienīgu atalgojumu atbilstoši nepieciešamajai izglītībai un atbildībai par pacientu ir līdzīga kā citiem mediķiem - pārtraucot savas darba attiecības ar valsts medicīnu.
"Ja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un medicīnas māsas no neatbilstoši apmaksāta darba vienkārši iet prom, tad fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti un citi mediķi mazina savu slodzi, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, pievienojoties maksas rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. Šāds "risinājums", protams, zināmā mērā ir gan nozares, gan arī noteiktas pacientu daļas interesēs, jo par lielu valsts naudu izglītotie speciālisti paliek nozarē un Latvijā, bet šāds pavērsiens pacientu atlasei pievieno skarbu papildus kritēriju - pacienta vai viņa piederīgo maksātspēju. Turklāt, mazinoties valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu īpatsvaram, mazinās arī iespējas nodrošināt multiprofesionālus rehabilitācijas pakalpojumus, pat ja pacienta interesēs tā būtu pirmā izvēle," stāstīja Vētra.
Kā ziņots, Veselības ministrija gatavos grozījumus, ar kuriem, iespējams, varētu palielināt turpmākajos trīs gados mediķiem pieļaujamo virsstundu skaita apmēru. Nozares darba devēji šādu ierosinājumu, kuram atbalstu izteikusi arī ministrija, izteica Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, 23.novembrī.
Darba devēji un ministrija vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021.gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Šādu ierosinājumu sēdē gan pagaidām neatbalstīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kuras atbalsts VM esot ļoti nozīmīgs, lai izvairītos no iespējamas konflikta situācijas, protestiem un tiesu darbiem, kaut teorētiski izmaiņu atbalstīšana Saeimā būtu iespējama arī bez arodbiedrības atbalsta.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA gan norādīja, ka šāds risinājums būtu apsverams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%.
Arodbiedrība plāno ierosinājumu vērtēt līdz 18.decembrim, tomēr ministrijā norādīja, ka grozījumu sagatavošana prasa laiku, un šī iemesla dēļ ministrija darbu pie iespējamā likumprojekta sagatavošanas sāks vēl pirms arodbiedrības akcepta saņemšanas.
Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā nākamgad būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro.
Saruna par virsstundu skaita palielināšanu saistīta ar to, ka Latvijas Slimnīcu biedrība nākusi klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar cilvēkresursu trūkumu un virsstundu skaita ierobežojumu.
