Lai nodrošinātu slimnīcas attīstībai svarīgu lēmumu pēctecību un vienotos par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” turpmāko attīstību, kas būtu vērsta uz onkoloģisko pacientu ārstēšanas un aprūpes procesu uzlabošanu, no šī gada 9. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs ārsts Aleksejs Višņakovs. Kā viens no savstarpējās komunikācijas uzlabošanas soļiem – tiek plānota plašāka ārstu iesaiste kopīgās darba grupās, aicinot uz diskusiju un viedokļu apmaiņu ne tikai onkoķirurgus, bet arī staru terapeitus, onkologus ķīmijterapeitus, hematologus un citu specializāciju ārstus un aprūpes personālu, lai kopīgi rastu risinājumu.

Mediju brīfingā Aleksejs Višņakovs stāstīja par prioritārajiem darbiem, līdz konkursa kārtībā tiks izvēlēts jaunais slimnīcas valdes priekšsēdētājs un sniedza savu redzējumu krīzes situācijas risinājumam.

Savukārt slimnīcas padomes pārstāvis Valts Ābols informēja par pagājušajā nedēļā stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” uzklausītajiem ārstu viedokļiem, pārrunātajiem jautājumiem, kā arī sarunām ar onkoloģisko pacientu organizāciju pārstāvjiem.

Valts Ābols: “Ir laba ziņa. Varam paziņot, ka ledus ir sakustējies – parādās cerība turpmākajiem soļiem, kādā veidā risināt samilzušo problēmu un viedokļu konfrontāciju, kas iezīmējusies pagājušo nedēļu laikā.

 Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valdes darbību un stiprinātu komunikāciju – slimnīcas padome ir iecēlusi ārstu Alekseju Višņakovu par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. Es personīgi esmu ļoti pateicīgs Aleksejam Višņakovam par gatavību uzņemties šo pienākumu tik ļoti sarežģītā laikā un situācijā. Aleksejs Višņakovs ir gan pieredzējis, gan ļoti ieredzēts darba kolēģis. Un tas liek domāt un paļauties, ka viņa pieredze arī līdzšinējās krīzēs, piemēram, Covid-19, ir bijusi ļoti nozīmīga. Viņš ir Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, kurš ikdienā rīkojas izlēmīgi un pieņem atbildīgus lēmumus.

Samilzusī krīze prasa izlēmīgus un straujus lēmumus un risinājumus. Pirmā informācija un pirmās sarunas, kas notikušas šodien, liek domāt, ka ledus ir sakustējies.”

Aleksejs Višņakovs: "Esmu pagodināts par iespēju būt un piedalīties mūsu slimnīcas vadībā. Vēlos teikt, ka Rīgas Austrumu slimnīca ir ne tikai lielākā, bet saskaņā ar manu pārliecību – labākā! Mūsu personāla kvalifikācija bez šaubām ir ļoti augsta. Nenoliedzami, šobrīd ir samilzušas dažādas sistēmiskas problēmas, kas prasa tūlītējus un neatliekamus risinājumus. Bet uzskatu, ka risinājumu var rast jebkurā sarežģītā situācijā!

Sarunas jeb komunikācija var notikt gan psiholoģiski mierīgi, gan absolūti pacienta interesēs. Jāapzinās, ka jebkura konfliktsituācija ļoti ietekmē pirmām kārtām mūsu pacientus un viņu piederīgos. Un arī slimnīcas personāla darbam un psiholoģiskai labsajūtai tas nenāk par labu.

Situācija ir sarežģīta. Šajā konfliktā ir gan racionālā, gan emocionālā puse. Ja runa ir par racionāliem risinājumiem, tad strupceļu neredzu. Iepriekš uzsāktie darbi par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” un onkoloģijas jomas sakārtošanu slimnīcā – tas ir valstisks uzdevums. Vienlaikus - mēs nedrīkstam pazaudēt nevienu sanitāru, nevienu māsu un nevienu ārstu, no tām multidisciplinārajām komandām, kuras šobrīd strādā! Un te ļoti aktuāls ir jau pieminētais atalgojuma jautājums.

Vēlētos uzsvērt, ka praktiski visos Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros tiek ārstēti un aprūpēti onkoloģiskie pacienti. Arī konsiliji notiek visos slimnīcas stacionāros. Piemēram, ķirurģiskās operācijas onkoloģiskajiem pacientiem  tiek veiktas ne tikai Onkoloģijas centrā, bet arī stacionārā “Gaiļezers” un “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”. Daudzi to nezina.

Mums ir jāturpina darbs un sarunu process - nevis vienas konkrētas struktūrvienības ietvarā, vai konkrētas nodaļas mērogā, bet kompleksi – visas slimnīcas kontekstā. Un jāatceras, ka mūsu slimnīcā strādā ne tikai onkoķirurgi, bet arī daudzu citu specializāciju mediķi, kas piedalās onkoloģisko pacientu ārstēšanas un aprūpes procesā.

Man šorīt bija saruna ar Onkoķirurģijas nodaļas vadītāju – ārstu Armandu Sīviņu. Varu paziņot, ka nekādu fundamentālu domstarpību mums nav. Vienojāmies par turpmākajiem soļiem, kas tiks realizēti pa posmiem un atbilstoši veselības ministres uzdevumiem.

Galvenais ieguvums: mēs konceptuāli vienojāmies – ka nav fundamentālu domstarpību vai sarkano līniju. Un pats svarīgākais, ka ārsti turpinās strādāt un nekādi pārtraukumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nebūs! Turpināsim sadarbību un sarunas.

Komunikācija vienmēr ir uzlabojama un mēs to uzlabosim! Iepriekš pieņemtie lēmumi par darba grupu izveidošanu, kas analizēs un pieņems lēmumus par turpmāko onkoloģijas jomas attīstību paliek spēkā. Vienlaikus plānojam – plašāku iesaisti, aicinot darba grupās līdztekus onkoķirurgiem arī staru terapeitus, onkologus ķīmijterapeitus, kas varētu paust viedokli un turpmākās attīstības vīziju. Ikviens viedoklis un redzējums tiks uzklausīts un izvērtēts! Un jāiet tik uz priekšu. Domāju, ka jau vistuvākajā laikā domstarpības un problēmas izdosies atrisināt.

Vēlos uzsvērt – mūsu prioritārais uzdevums ir nodrošināt mūsu pacientiem vislabāko un viskvalitatīvāko veselības aprūpi kāda iespējama! Un par to domstarpību nav nevienam. Viss, kas šobrīd tiek darīts – ir pacienta interesēs. Galvenais uzdevums – kvalitatīva, ātra, pieejama, godīga un pacientam saprotama ārstēšana un aprūpe.”

Valts Ābols: “Slimnīcas padomei pagājušajā nedēļā notika intensīvas sarunas ar stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” ārstiem: iedziļinājāmies un mēģinājām izprast problēmjautājumu būtību, kas ir tās pretrunas, kas tiek uzsvērtas publiskajā telpā. Šobrīd nosaukšu trīs definētās problēmas/prasības – strukturālā nedalāmība un organizatoriskā modeļa nemainības saglabāšana;  atalgojuma celšana augsti kvalificētiem speciālistiem ar augstu darbu intensitāti; konstruktīvas komunikācijas uzlabošana starp slimnīcas vadību un stacionāra mediķiem.

Kā pirmo un prioritāri risināmo jautājumu esam izvirzījuši komunikācijas uzlabošanas jautājumu. Bez uzticības un bez sadarbības daudz grūtāku un daudz komplicētāku jautājumu virzība faktiski nav iespējama. Šis ir šodienas lēmumu fons.

Daļa no atbildēm par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” nākotni būs jāmeklē šajās darba grupās – tā ir fiziska vieta/ēka vai tomēr tā ir funkcija ar iespējamu matricas struktūru ar plašu un multidisciplināru sadarbību, kas prasa sadarbības prasmes ne tikai vienas ēkas ietvaros, bet arī risinot jautājumus kompleksi.

Sekos darbs darba grupās, kur aicinājām deleģēt pārstāvjus. Apzināmies, ka pēc diskusijām šajās darba grupās, iespējams būs nepieciešami lēmumi un risinājumi ārpus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas.”

Aleksejs Višņakovs: “Terminoloģija, kas tiek lietota apzināti vai neapzināti – nav precīza. Ir maldinoši teikt – “Onkoloģijas centra reorganizācija”! Tāpēc uz remonta laiku šīs nodaļas tiek pārceltas uz remontdarbu laiku uz stacionāru  “Gaiļezers”, tad arī “Gaiļezera” ārstus un māsas tas skar tiešā veidā. Tādēļ pareizi to būtu nosaukt par ārstēšanas procesu organizāciju slimnīcā! Tik smags un komplicēts jautājums kā Latvijas Onkoloģijas centra ēkas remonts beidzot tiks īstenots! Šo ēku uz remonta laiku ir jāatbrīvo un kaut kur jāpārceļ nodaļas, lai nodrošinātu pakalpojumu turpināšanu un pieejamību. Tāpēc šīs nodaļas tiek piedāvāts pārcelt uz izremontētajām “Gaiļezera” telpām. Par to, ka pārcelšanās ir nepieciešama – strīdu vai alternatīvu risinājumu nav.

Mēs esam par atklātu un godīgu komunikāciju. Un sagaidām arī godīgu notikumu atspoguļošanu medijos. Maksimāli mazinot emocionālu un subjektīvu komponenti.

Tas, kā slimnīcas iekšējās problēmas tiek publiski pasniegtas – nenāk par labu nevienam – nedz personālam, kas strādā slimnīcā, nedz pacientiem un viņu piederīgajiem. Nevienam. Arī citiem slimnīcas darbiniekiem ir savs viedoklis, bet viņiem nav iespēja to paust. Jāsaprot, ka tas maina iekšējo vidi slimnīcā. Esam par to, ka runājam atklāti, godīgi un maksimāli objektīvi. Skandāli publiskajā telpā nekad nav beigušies labi nevienai no iesaistītajām pusēm. Un tik sensitīvā nozarē kā medicīna un jo īpaši – onkoloģija. Jāsaprot, ka pacientiem nav daudz alternatīvu izvēļu, kur ārstēties un saņemt ārstēšanu un medicīnisko palīdzību. Un, ja viņi dzird un redz, ka šeit nemitīgi tiek risinātas domstarpības – tas neuzlabo ne ārstēšanas rezultātu, ne psiholoģisko mikroklimatu, ne attieksmi, ne savstarpējo komunikāciju. Atklāta un godīga komunikācija ir atslēgvārds daudzu konfliktsituāciju risināšanai.”