Radioloģe atgādina – agrīnā stadijā krūts vēzis nerada sūdzības
Sievietei krūtis pie speciālista jāpārbauda laicīgi – kad nav sūdzību. Agri diagnosticēts krūts vēzis nav sataustāms, bet ir saskatāms, skaidro "Klīnika EGV" radioloģe, krūts slimību diagnostikas eksperte dr. Karīna Panova.
Pasaulē arvien vairāk runā par preventīvo medicīnu, kad mēģina nesagaidīt veselībai nelabvēlīgu notikumu. Tādēļ sievietēm no 25 gadu vecuma krūšu ultrasonogrāfiju ieteicams veikt reizi gadā, stāsta radioloģe dr. Karīna Panova.
Agrīnās krūts vēža stadijās to praktiski nav iespējams sajust, tas nerada sūdzības. Sāpes krūtīs nav tipisks vēža simptoms. Visbiežāk pirmās sūdzības ir palpējams veidojums krūtīs vai padusēs, kas iepriekš nav bijis vai arī blīvāks kāds atsevišķs krūšu audu apgabals. Citas sūdzības var būt duroša, niezoša vai dedzinoša sajūta krūtī, krūtsgalā, krūtsgala ievilkums, caurspīdīgi, brūni vai asiņaini izdalījumi no krūtsgala. Augstāks krūts vēža attīstības risks ir sievietēm, kurām ir blīvi krūts dziedzeraudi. Blīvās krūtīs diagnosticēts vēzis visbiežāk ir lielāka izmēra un ar izplatību limfmezglos.
Pieaugot ļaundabīgā veidojuma izmēram, palielinās metastāžu vēža varbūtība.
Apkopojot pētījuma datus par krūšu pašizmeklēšanu no 1963. līdz 2019. gadam, tā arī netiek gūti tieši pierādījumi, ka tā samazina pacientu mirstību no krūts vēža. Krūšu pašizmeklēšana vairāk apsverama vidēji un zemu attīstītās valstīs, tā nav krūts vēža skrīninga metode mūsdienās, kad pieejamas modernas tehnoloģijas, uzsver krūts slimību diagnostikas eksperte. Tomēr krūšu pažimeklēšana ir jāveic, bet tā nevar būt vienīgā izmeklēšanas metode.
Savukārt krūšu mamogrāfiju sievietēm rekomendē veikt jau no 40 gadu vecuma. 50 līdz 70 gadu vecumā to būtu jāveic reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, bet pēc tam reizi divos vai trīs gados ar ģimenes ārsta doto nosūtījumu. Paaugstināta riska grupas pacientiem mamogrāfiju un magnētisko rezonansi krūšu dziedzerim rekomendējams veikt katru gadu no 30 gadu vecuma. Pie paaugstināta riska grupas pieder sievietes, kurām ģimenē ir krūts vēža attīstības risks, pacientei pašai vai pirmās pakāpes radiniekam ir BRCA1 vai BRCA2 gēns, kā arī sievietes, kurām līdz 30 gadu vecumam saņemta radiācijas terapija krūšu kurvja apvidum.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
