Pumpas, vielmaiņas traucējumi, libido un auglības problēmas – zinoša ginekologa-endokrinologa palīdzības meklējumos
Kā tikko meitene kļūst par sievieti, līdz ar seksuālo nobriešanu un auglības iestāšanos sievietes dzīvi lielā mērā sāk ietekmēt dzimumhormoni. Menstruālā cikla ietvaros hormoni spēj radīt virkni problēmu, kas var ievērojami iespaidot dzīves kvalitāti. Var samierināties un cerēt, ka endokrīnās sistēmas darbība salāgosies un nopietnas veselības problēmas neradīsies, bet tikpat labi var atrast zinoša ginekologa endokrinologa konsultāciju pat, ja tās ir "tikai pumpas".
Par menstruālā cikla un hormonu ietekmi uz sievietes ikdienu konsultējāmies ar ginekoloģi Dr. Intu Dinsbergu, kurai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze, ievērojamas zināšanas un prakse tieši endokrīno jautājumu risināšanā.
Dr. Inta Dinsberga atklāj, ka atkarībā no hormonu traucējumu pakāpes sievietes bieži piedzīvo gan pēkšņu izsitumu parādīšanos vai ādas problēmu saasinājumu, gan galvassāpes, gan gremošanas sistēmas darbības traucējumus. Hormoni tāpat spēj izteikti palielināt sievietes vēlmi pēc tuvības vai arī radīt libido apsīkumu un, protams, noteikt, vai sieviete spēj ieņemt bērniņu, vai arī likt šķēršļus veiksmīgai apaugļošanai un bērna iznēsāšanai.
Nereti sievietes piecieš ikmēneša pumpas un vēdera pūšanos un vēršas pie ginekologa, kas spēj risināt endokrīnās sistēmas problēmas tikai, kad rodas nopietnas veselības problēmas vai neizdodas ieņemt bērniņu. Dr. Inta Dinsberga aicina sievietes neatlikt dzīves kvalitātes ietekmējošo jautājumu risināšanu, var, protams, uzlikt tonālo krēmu, lai nomaskētu kārtējo hormonu epizodi, bet var arī atrisināt problēmu tās saknē un lieki netērēt naudu.
Kas ir visa pamatā?
Sievietes fiziskās un emocionālās pašsajūtas svārstību pirmsākums, gluži kā tai teicienā, ir rodams galvā. Endokrīnās sistēmas, visu hormonu izstrādes galvenais regulators – hipofīze un hipotolāms – atrodas galvas smadzenēs. Sievietes sievišķie orgāni – olnīcas un dzemde – tikai neliela daļa no endokrīnās sistēmas. Veselības pamatā ir visas iekšējās sistēmas harmonija, tāpēc vēl jo svarīgāk ir parūpēties, lai reproduktīvo un seksuālo hormonu svārstības nerada liekas problēmas.
Kā darbojas reproduktīvā hormonālā sistēma
Menstruālais cikls vidēji ilgst 28–32 dienas, tā ir dabas noteikta kārtība – organisms katru mēnesi gatavojas grūtniecībai. Centrālā nervu sistēmā esošais hipotalāms dod signālus hipofīzei, kas sāk ražot folikulus stimulējošo hormonu FSH, un tā ietekmē olnīcas sāk audzēt folikulus. Tie ir mazi pūslīši, kuros attīstās olšūna. Ikviena sieviete piedzimst ar ģenētiski noteiktu folikulu skaitu, bet ik mēnesi attīstās tikai viens, retos gadījumos divi vai trīs – aktīvākie un spēcīgākie folikuli.
Dzīves laikā no menstruāciju sākuma līdz menopauzei sieviete vidēji piedzīvo 400 menstruālos ciklus.
Augot folikuls producē vienu no diviem galvenajiem sieviešu hormoniem – estrogēnu. Estrogēns veicina dzemdes iekšējā slāņa – endometrija – augšanu un sabiezēšanu, lai apaugļotā olšūna varētu tajā ieligzdoties un izdzīvot līdz placentas izveidei. Ja olšūna netiks apaugļota, strauji samazinoties tieši estrogēna līmenim, šis uzaudzētais endometrija slānis sāks noārdīties un sāksies asiņošana, ko atpazīst kā mēnešreizes.
Tuvojoties menstruālā cikla vidum, folikuls turpina augt un estrogēnu daudzums organismā arvien palielinās. Tas dod signālu cita būtiska hormona – luteinizējošā hormona jeb LH – izdalei, kas apstādina folikula augšanu.
Abu hormonu- FSH un LH- ietekmē nobriedušais folikuls plīst – notiek ovulācija. Atbrīvotā olšūna nonāk mazajā iegurnī un tālāk olvadā, kur 24 stundu laikā ir spējīga apaugļoties. Ovulācijas brīdī var sajust nelielas sāpes vēdera lejasdaļā, labajā vai kreisajā pusē atkarībā no tā, kur ovulācija notikusi.
Plīsušā folikula vietā sāk augt dzeltenais ķermenis, kas producē otru svarīgāko sievišķo hormonu – progesteronu. Tieši progesterons ir tas, kas palīdz estrogēnam pilnvērtīgi sagatavot endometriju apaugļotās olšūnas uzņemšanai un tālāk nodrošina veiksmīgu tās turpmāko attīstību. Progesteronu sauc arī par grūtniecības hormonu. Dzeltenais ķermenis dzīvo aptuveni 14 dienas, šajā laikā turpina augt endometrijs un, ja ir notikusi apaugļošanās, organisms gatavoja grūtniecībai.
Ja apaugļošanās cikla vidū nenotiek, dzeltenais ķermenis dzīvi beidz, endometrijs nolobās un 28–30 cikla dienā ar mēnešreižu asinīm tiek izvadīts no organisma.
Tavi sievišķie hormoni
Estrogēns rūpējas par skaistumu – gludu ādu, nagiem, matiem, vijīgām formām un tieši sievietēm raksturīgo tauku izgulsnēšanos uz gurniem. Tas veicina arī maksts gļotādas apasiņošanu un atjaunošanos, nodrošina labvēlīgu maksts mikrovidi – veicina pienskābo baktēriju augšanu un vairošanos un tās savukārt palīdz uzturēt maksts skābo vidi – Ph 4-4,5. Estrogēni nodrošina maksts mitrināšanu seksa laikā, tāpēc šim hormonam ir liela loma mūsu seksuālajā dzīvē.
Cikla sākumā, kas sakrīt ar mēnešreižu pirmajām dienām, kad estrogēna līmenis organismā ir zems, pastiprinās sviedru un tauku dziedzeru darbība, pieaug jutīgums pret sāpēm. Tāpat estrogēna ietekmē dzemdes kakla dziedzeri ražo gļotas, kas palīdz spermatozoīdiem nokļūt līdz olšūnas tās apaugļošanai, burtiski ieslidinot spermatozoīdiem ceļu pretī olšūnai.
Progesterons ir otrs būtiskākais sievietes hormons un palīdz mums justies priecīgām un apmierinātām. Cikla otrajā pusē pēc ovulācijas tas gatavo sievieti mātes lomai – sabiezina dzemdes kakla gļotas, lai aizsargātu bērniņu no iespējamās nelabvēlīgās ārējās vides iedarbības, noņem spriedzi, atslābina, mazina trauksmi. Taču tam ir arī ēnas puses – īsi pirms menstruācijām progesterona augstais un svārstīgais līmenis var pasliktināt ādas stāvokli, radīt izsitumus, saasināt garastāvokļa svārstības. Tā ietekmē var palēnināties zarnu trakta darbība, kas var veicināt vēdera pūšanos un aizcietējumus. Tāpat, atbrīvojoties muskulatūrai, vieglāk ir gūt dažādas traumas, var sāpēt muguras lejasdaļa. Bieži tieši ar progesterona svārstīgo līmeni pirms mēnešreizēm saista premenstruālā sindroma (PMS) attīstību.
Arī androgēnie jeb vīrišķie hormoni ir ļoti būtiski hormonālās sistēmas elementi, jo to trūkums organismā var izraisīt libido jeb dzimumtieksmes samazināšanos. Svarīgākie ir testosterons, dehidroepiandrostenons (DHEA), dehidroepiandrostenona sulfāts (DHEAS) un androstendions. Testosterona darbības dēļ cikla vidū libido būtiski pieaug, kā arī saglabājas pēc ovulācijas, bet ir sievietes, kam šis hormons aktivizējas īsi pirms mēnešreizēm, raisot īpašu vēlmi pēc seksuālas tuvības. Testosterons organismā nodrošina arī tā sauktās vīrišķās īpašības – lielas darbaspējas, koncentrēšanos, izlēmību, stratēģisko domāšanu. Palielināts vīrišķo hormonu daudzums var izraisīt apmatojuma palielināšanos uz sejas, rokām, kājām un citām ķermeņa daļām. Bieži androgēnu paaugstināšanās un to izraisīto simptomu parādīšanās ir nepareizas olnīcu darbības rezultāts, kas var liecināt par nopietnām ginekoloģiskām un hormonālām problēmām.
Tāpēc, ja sieviete novēro kādas parādības, kas liecina par hormonālās sistēmas traucējumiem – nepietiekamu vai kādreiz ļoti izteiktu hormonu darbību –, ieteicams meklēt ginekologa-endokrinologa konsultāciju.
Dr. Inta Dinsberga ir viens no pieredzējušākajiem ginekologiem, kas spēj palīdzēt arī endokrīnās sistēmas radīto problēmu gadījumā. Daktere pieņem vairākās medicīnas iestādēs un arī savā Dr. Intas Dinsbergas ārsta praksē Rīgā, Ēveles iela 6A. Privātpraksē daktere sniedz ginekoloģisko uzraudzību un ārstēšanu sievietei ikvienā tās dzīves posmā, novēro grūtniecības, veic mazās ginekoloģiskās operācijas un manipulācijas, kā arī sniedz palīdzību maksts tvirtuma atjaunošanas vai ginekoloģiskās estētikas jautājumos. Pēdējais ir izteikts jaunums Latvijas medicīnā, centīsimies kādā no turpmākajiem rakstiem izklāstīt šīs tēmas aktualitāti.
Vairāk par Dr. Intas Dinsbergas ārsta praksē pieejamo var uzzināt www.intadinsberga.lv.
