Psihoterapeits: Par lapsām un zaķiem jeb ģimenes psihoterapeita pārdomas par attiecībām ģimenē

Psihoterapeits: Par lapsām un zaķiem jeb ģimenes psihoterapeita pārdomas par attiecībām ģimenē
Foto: Heather Katsoulis / flickr.com

Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedrs, sertificēts ģimenes psihoterapeits Dr.psych. Gatis Bušs skaidro ģimenes jeb sistēmterapijas nozīmi un to, kā tā var palīdzēt ģimenēm, kuru starpā radušās nesaskaņas.

Šī raksta ietvaros ar sistēmiskās psihoterapijas salīdzinājumiem pētīsim apkārtējo procesu mijiedarbību un ietekmi uz indivīda personiskajiem pārdzīvojumiem.

Viens no sistēmiskās terapijas pamatpostulātiem ir tas, ka sistēma nav tieši vadāma un katrai problēmai jeb sistēmai ir funkcionāla nozīme. Tāpēc šajā psihoterapijas pieejā psihoterapijas fokuss nav vērsts uz ātru problēmas novēršanu, bet gan uz sistēmas dinamisku pārveidošanu, lai sistēmā indivīds gūtu iespējas pārveidot savas attiecības, tādējādi radot jaunas sistēmas perspektīvas.

Reiz, kādā valstī, kura varētu būt arī Latvija, cilvēki ievēroja - zaķu skaits mežos un laukos svārstās, te samazinās, te palielinās. Neviens nesaprata kas notiek ar zaķu populāciju. Tika dots uzdevums universitātei, lai sūta savus studentus un mēģina noskaidrot lietas būtību. Studenti tika atrasti, tika rīkotas ekspedīcijas, kur ķēra zaķus, tos svēra, pārbaudīja kāju garumu, apspalvojumu, zobu stāvokli. Tika pārbaudīta ausu caurspīdība pret gaismu, to temperatūra, tika meklētas spiras, lai arī tās izpētītu. Tas bija liels pētījums, kura rezultātā tika noķerti ļoti daudz zaķu. Tas tika darīts tālab, lai rezultāti būtu drošticami. Kopumā tika savākta milzīga datu bāze, bet kopsakarības nekādi neizdevās atrast. Tad kāds "dīvainis", iespējams arī ne no tiem spožākajiem prātiem uzdeva jautājumu : "Bet kā ir ar lapsu populāciju?" To bija viegli atrast. Izrādījās, ka lapsu populācija arī cikliski mainās, bet lapsu cikls novirzās fāzē – tad kad zaķu skaits ir maksimālais, lapsu skaits tikai sāk pieaugt, kad zaķu skaits mazākais – lapsu skaits drīz pāc tam arī samazinās. Tātad zaķi mijiedarbojas ar lapsām un šīs mijiedarbības rezultātā mainās zaķu un lapsu skaits.

Iepriekš minētie piemēri labi ilustrē sistēmisko domāšanu - sistēmiskie terapeiti, atšķirībā no citiem terapijas virzieniem, vairāk skatās uz cilvēka apkārtni, tās iedarbību uz cilvēku, nevis uz cilvēka iekšieni. Pastāv uzskats, ka indivīda problēmas lielā mērā ir atkarīgas no viņa paša rīcības, tamdēļ arī indivīdam pašam ir jāatrod risinājums. Sistēmiķi daļēji varētu piekrist šādam apgalvojumam, jo ne viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Jebkurš cilvēks, kurš dzīvo sabiedrībā, ir saistīts ar daudziem citiem cilvēkiem, kuri bieži nosaka cilvēka izjūtas, viņa rīcību. Tamdēļ ir būtiski sākt ar tiem, kuri indivīdam apkārt ir visbiežāk, uzdodot jautājumu, kā sakārtot attiecības ģimenē un, kas ir to centrālo problēmu pamatā.

Piemēram, bērna neiešana uz skolu var tikt uzskatīta par bērna slinkumu, bet vaicājot, kas mainījies mājās beidzamajā laikā, citreiz var noskaidrot to, ka vecāki savā starpā biežāk sākuši strīdēties, mamma kļuvusi nomākta, bet bērns, uz skolu neiedams, "pieskata" mammu.

Bērns "monitorē" ģimenes situāciju, sagādājot raizes par skolas neapmeklēšanu, tādējādi novēršot vecāku konfliktus. Līdzīgās situācijās kāds no ģimenes locekļiem var saslimt, un tādējādi uzmanību pievēršot sev, lai vecāku savstarpējās problēmas atstātu otrajā plānā.

Ģimenes locekļu savstarpējo problēmu centrālais objekts – gaidas

Bieži vien sistēmiskajā literatūrā tiek runāts par gaidu gaidām. Tas nozīmē to, ka manu uzvedību bieži nosaka nevis tas, ko es gribu, bet tas, kāds ir mans priekšstats par to, ko es domāju, ko citi no manis sagaida. Mēs veidojam to, kā cilvēks izturēsies pret mums. Ja es domāju, ka man pretī stāv nelietis, tad visticamāk, es saņemšu apliecinājumu savai pārliecībai, un otrādi- ja redzēšu otrā jauku cilvēku, tad par to varēšu pārliecināties.

Tā piemēram, ja viens no partneriem ģimenē uzskata, ka otrs ir neatsaucīgs, otrs arī tā uzvedīsies, jo pirmais ar skābu ģīmi nāk pretī, zinādams, ka otrs neatsauksies un tad otram nav nekāda prieka uz pirmo atsaukties. Un tā problēma radīsies uz līdzenas vietas. Tas vai abu partneru gaidu gaidas sakritīs vai nē, būs atkarīgs no tā, vai abi sēž vienā "ķinītī" jeb raugās uz notikumiem no viena skatupunkta - kopējās pieredzes, sabiedrības bildēm jeb priekšstatiem. Uzskatu nesakritība ir tā, ar ko visbiežāk sastopas sistēmiskie psihoterapeiti.

Ko darīt tad, kad problēmas ir samilzušas tiktāl, ka tās ietekmē arī pārējos ģimenes locekļus, tajā skaitā bērnus, kā rezultātā rodas saspīlējumi un nesaskaņas ģimenē ikviena ģimenes locekļa starpā. Kā ģimenei šīs problēmas risināt?

Varu apgalvot, ka šādos gadījumos ir vērts sākt par to vairāk domāt, parunāt ar citiem cilvēkiem par savu grūtību. Bieži cilvēks, kuram ir grūtības "iestieg" savos problēmas aprakstos, domās un skaidrojumos par problēmu. Bieži šie skaidrojumi ir tie, kas problēmu saasina vēl vairāk.

Akadēmiķis Gulišians saka: "tikai tad kad es runāju, es sāku saprast ko es domāju". Runājot var vairāk saprast, var iegūt citu skatu punktu, uz kuru raudzīties, domājot par problēmu. Ieraugot problēmu no cita rakursa, problēma arī izskatās savādāka.

Tie, kas apzinās problēmas esamību – arvien redz, ka kaut kas ir maināms, tātad, ja Jūs gribat kaut ko mainīt, Jūs, iespējams nojaušat par iespējamajiem risinājumiem, bet vēl neesat pārliecināts par tiem, Jūs kaut ko vēl gribat – Jūs esat vēl dzīvs/-īva!

Ģimenē mēs viens otru ļoti ietekmējam - otra skats, maza piezīme, nopūta. Ir nepieciešams pavisam maz, lai gaidāmā jaukā brīvdiena pārvērstos par "elli". Ģimenē izveidojas attiecību musturi, kas tad ir tie, kas nosaka kā dzīvo ģimene. "Elle" nav nekas patīkams, tomēr cilvēki izvēlas dzīvot šajā "ellē". Varētu šķist, ka viņiem ir intelekta problēmas, bet visticamāk tas tā nav.

"Elle" ir kaut kas pierasts, kur viss ir zināms, zināmi ir nākamie gājieni, zināms, ar ko tas beidzas, zināms, cik ilgi mūs miers, kas notiks "miera " periodā. Viss ir paredzams. "Elle" cilvēkiem ir labākais, ko viņi konkrētajā ģimenē var radīt. "Ellē" var dzīvot ilgus gadus, tur ir iespējams dzīvot. Iespējams, ka apstākļi nav tie labākie, bet tomēr labāk, nekā neziņa par to, kas būs, ja "elli" nomainīs ar kaut ko citu.

Cilvēki ir gudri, un viņi ieklausās tautas teicienā "no vilka bēgsi, lāča rīklē nonāksi". Parasti cilvēki sapņo par skaistu dzīvi, laimīgu kopdzīvi, bet, lai līdz tai nonāktu, ir jāizdara tik daudz neierastu lietu, jāpārkāpj daudziem saviem principiem, jāiziet uz daudz riskiem. Tas reizēm ir kaut kas tāds, kas ir neiespējams, tik grūts, nepatīkams, ka tad viņi izvēlas labāk dzīvot "ellē", kur beigu beigās var dzīvot.

Cilvēks ir liels stāstu stāstītājs. Mēs mīlam vienus stāstus, citus mēs negribam dzirdēt. Caur saviem stāstiem, cilvēks pats kļūst par šo stāstu. Vēl vairāk, stāsts sāk veidot mūsu dzīvi. Ja man ir stāsti par to cik es esmu nelaimīgs, tad savā dzīvē mēs labprāt ieraugām apstiprinājumus savai nelaimībai, bet notikumus, kas liecina par pretējo, mēs vai nu neievērojam, vai pasakām, ka tā arī reizēm notiek, bet parasti notiek pretējais. Saviem stāstiem cilvēks tic. Ja izmainās stāsts, cilvēks redz lietas savādāk, izmainās viņa dzīve. Tikai tas svarīgākais, lai viņš savam jaunajam stāstam sāktu ticēt, lai jaunais stāsts būtu stāstītāja jaunā pārliecība. Savu stāstu cilvēks visdrīzāk varētu sākt apšaubīt tad, ja ir kāds blakām, kurš var no distances redzēt stāsta vājās vietas. Runājoties ar citiem, mēs varam arī mainīt savus stāstus.

Sistēmterapeita misija – izgaismot ceļu pa kuru iet, pārējais – pašu rokās!

Ar psihoterapeitu cilvēki izdzīvo visdažādākās emocijas - te klusē, sarkst, dusmojas, strīdas un dažreiz arī raud, bet pārsvarā cenšas runāt. Pārrunāt smagās un arī ne tik smagās lietas. Svarīgākais šīs sarunas laikā ir tas, ka cilvēki uzdrošinās sākt runāt par lietām, par kurām viņi ikdienā savā starpā nerunā.

Tā kā sākotnēji ģimenes psihoterapijā, no kuras ir attīstījusies sistēmiskā psihoterapija, valdīja nosacījums, ka jānāk visai ģimenei, tad tagad tas vairs nav tik obligāti. Sistēmiskie psihoterapeiti mūsdienās mēdz strādāt arī individuāli.

Tāpat nepastāv arī vienotas receptes tam, cik bieži terapija ģimenei būtu nepieciešama - kādai ģimenei piemērotāks šķitīs ritms reizi nedēļā, citai pietiks ar reizi divās nedēļās. Arī tas, cik ilgi nāksies apmeklēt sistēmiskās psihoterapijas seansus, ir ļoti individuāli.

Ikvienam, apmeklējot sistēmiskās terapijas sesijas būtu jāatcerās, ka gluži tāpat kā individuālajā psihoterapijā, arī sistēmiskās terapijas ietvaros ne jau psihoterapeits būs tas, kas sakārtos un saliks jūsu dzīvi pa plauktiņiem - tas būs jādara pašiem! Vien ceļš, pa kuru iet, tiks spilgtāk izgaismots.

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Aktuālie piedāvājumi

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

Pirmās medicīniskās palīdzības kursu apliecības derīguma termiņš ir 5 gadi. Cik daudzi no mums arī atminas kursos apgūto, ja kādu reizi ir bijusi nepieciešamība tos iziet? Kur sākt meklēt, ja šī nepieciešamība vai vēlme ir atkārtoti radusies? 

Medicīniskā izziņa – neatņemama tiesību iegūšanā

Medicīniskā izziņa – neatņemama tiesību iegūšanā

Medicīniskā izziņa autovadītājam ir nepieciešama, lai atzītu vadītāju par tiesisku vadīt transporta līdzekli un viņa veselības stāvokli par adekvātu. Tādā veidā arī pašam vadītājam ir piespiedu iespēja pārliecināties par noteiktiem veselības rādītājiem.

Video

Bērnu onkoloģija Latvijā: Kur vērsties pēc palīdzības? (VIDEO)

Bērnu onkoloģija Latvijā: Kur vērsties pēc palīdzības? (VIDEO)

Jau trešo gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Saulaino dienu bibliotēkā BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizēja ekspertu diskusiju par bērnu onkoloģiju Latvijā. Šogad diskusijas mērķis bija kopīgi pārrunāt vecākiem pieejamo informatīvo, finansiālo un emocionālo atbalstu bērnu onkoloģisko saslimšanu gadījumā, kā arī sniegt informāciju par ārstēšanas norisi.

Produktu testi

Sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2IN1

Sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2IN1

Februārī medicine.lv sadarbībā ar SIA "Anija" piedāvā testēt sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu - SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2 IN 1.

Testa rezultāti: "Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Testa rezultāti: "Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Decembrī medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" piedāvāja testēt produktu iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakumam un kairinošam klepum.

"Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

"Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Decembrī medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" piedāvā testēt produktu iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakumam un kairinošam klepum.

Uzņēmējs runā

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

mother

Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

pirm_s_pal_dz_bas_kursi_Dalder.lv__1_

Pirmās medicīniskās palīdzības kursu apliecības derīguma termiņš ir 5 gadi. Cik daudzi no mums arī atminas kursos apgūto, ja kādu reizi ir bijusi nepieciešamība tos iziet? Kur sākt meklēt, ja šī nepieciešamība vai vēlme ir atkārtoti radusies?