Psihisko traucējumu aktualitātes pandēmijas laikā
Esmu Laura Štāne ārste-psihiatre, studēju Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātē, kuru absolvēju 2010. gadā. Pēc tam specializējos psihiatrijā un esmu sertificēta psihiatre no 2014. gada. Psihiatriju kā savu profesiju izvēlējos jau pirmajos Medicīnas fakultātes kursos un 3. kursā sāku strādāt psihiatriskajā slimnīcā par māsu palīgu.
Autors: Bilde_rakstam
Kopš tā laika mans redzējums un cilvēkiem, viņu problēmām un pasauli kopumā, protams, ir mainījies, tomēr esmu palikusi pie pārliecības, ka tieši psihiatrija ir medicīnas nozare, kurā es vislabāk varu palīdzēt cilvēkiem saskatīt savu problēmu izraisošos faktorus un vismaz daļēji tos novērst vai parādīt virzienu, kurā vajag strādāt.
Nu jau labu laiku pasaule dzīvo jaunā, neierastā ritmā. Ir noteikti dažādi ierobežojumi saistībā ar pulcēšanos un stingrāki noteikumi par higiēnas un dezinfekcijas jautājumiem. Pie mums Latvijā izmaiņas pašlaik nav skarbākās, tomēr nevar noliegt, ka ikdiena lielai daļai cilvēku ir būtiski izmainījusies. Tas arī ir faktors, kāpēc šīs infekcijas slimības gadījumā ir jārunā par psihiatrijas aktualitātēm. Pašlaik pasaulē tiek veikti daudz pētījumu par to, kā izmainās cilvēku psihoemocionālais stāvoklis pandēmijas laikā. Tiek pētīti gan līdz pandēmijas sākumam psihiski veseli cilvēki, gan arī cilvēki, kuri ir pirms pandēmijas meklējuši psihiatra palīdzību saistībā ar kādām sūdzībām. Psihiatra palīdzību nācies meklēt arī cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijusi nepieciešamība pēc tādas. Cilvēki, kuriem psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, ir atrodami gan starp vieniem, gan otriem.
Cilvēkiem, kuriem jau līdz šim ir jau bijuši kādi traucējumi, ir grūtāk adaptēties pašreizējiem apstākļiem, un vairākos pētījumos ir secināts, ka dažādi simptomi un slimību paasinājuma ir biežāk nekā līdz tam veseliem cilvēkiem! Tādiem, kuri ir labi funkcionējuši savā ikdienas vidē un rutīnā un jutušies visnotaļ stabili, ir vieglāk pielāgoties, tomēr arī ne vienmēr tas izdodas. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, grūtāk klājas cilvēkiem, kuri dzīvo vieni – bez ģimenes, sievietēm, jauniem cilvēkiem. Protams, svarīgi, cik ļoti ir jaunie apstākļi izmainījuši konkrētā cilvēka dienas kārtību, komunikāciju ar apkārtējiem, finansiālo stāvokli utt. Jaunās kārtības dēļ viena daļa cilvēku ir spiesta – nu jau diezgan ilgstoši – dzīvot pavisam citā ritmā, nekā pirms tam bija iekārtojuši un saraduši. Dažiem situācijas izmaiņas ir galēji nepiemērotas kādā vai vairākās no ikdienas vidēm, kas arī ir novedis pie psihoemocionālā stāvokļa dekompensācijas. Kā rezultātā pilnīgi veselam cilvēkam var sākt parādīties veģetatīvās distonijas, izdegšanas, depresijas vai citu psihisko traucējumu simptomi. Kopā ar šiem simptomiem cilvēkam var parādīties arī apjukums no neizpratnes par to, kas ar viņiem notiek, un dažkārt arī bezcerības sajūta, jo ir kaut kādā mērā zudusi kontroles sajūta par savu dzīvi. Ikdienā bieži novērojams, ka cilvēkiem ar nepieciešamību just kontroli par burtiski visu, ir liela iespēja iedzīvoties dažādos neirotiskos traucējumos situācijās, kad izrādās, ka visu īsti nav iespējams kontrolēt, kā, piemēram, pandēmijas apstākļos.
Autors: genevieve_dallaire_7zT_vbOFoSM_unsplash
Tas, ka cilvēks pilnīgi visu laiku nav ļoti priecīgs, laimīgs, apmierināts ar dzīvi utt. nenozīmē, ka viņam jāskrien steidzami pie psihiatra. Ik pa laikam justies nomāktam, neapmierinātam ar kaut ko, dusmīgam, aizvainotam, apjukušam vai nogurušam ir cilvēcīgi un pieļaujami, bet, ja tas kļūst traucējoši pašam un apkārtējiem, ir vērts pavērot sevi un apdomāt nepieciešamīb vērsties pēc palīdzības. Cilvēki, kuri ir saskārušies kādreiz dzīvē ar šādām problēmām, labāk atpazīst sava stāvokļa izmaiņas un jau zina, kad vajag vērsties pēc palīdzības. Cilvēki, kuriem nav šādas pieredzes, bieži vien laikus nepamana un nenoreaģē uz izmaiņām savā pašsajūtā, tā novilcinot laiku palīdzības saņemšanai.
Turpinājumā, nešķirojot diagnozes, minēšu situācijas, kad vajadzētu apsvērt nepieciešamību vērsties pēc palīdzības.
• Ja jūs ilgstoši jūtaties nomākts – vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Agrāk tas, iespējams, jums nav bijis raksturīgi, bet tagad ir pazudusi vēlme tikties, komunicēt ar draugiem, hobiji nesagādā prieku vai pat ir grūti saņemties, lai vispār ar tiem nodarbotos.
• Ir palicis grūtāk koncentrēties, paveikt darba vai kādus mājas darbus, kas pirms tam padevās viegli vai pat nemanījāt, ka tas prasa kādu piepūli (atbildēt uz e-pastiem, telefona zvaniem, pagatavot brokastis utt).
• Grūtības savaldīt savas emocijas, esat vieglāk satraucams, daudz kas ir sācis kaitināt apkārtējos cilvēkos, vidē, sadzīves situācijās, tajā pašā laikā nespējat sajūsmināties par lietām, kas agrāk patika.
• Ir parādījušās kādas sūdzības par fizisko veselību, esat bijis pie ārsta, bet nekāda slimība nav atrasta, tomēr jūtaties fiziski slikti.
• Ir pasliktinājušās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, jo jums ir grūti komunicēt ar cilvēkiem, nevarat brīvi iesaistīties sarunās un just gandarījumu par to.
• Ja ir pasliktinājies miegs, piemēram:
• ir grūtības aizmigt vakarā,
• mostaties pa nakti,
• nevarat atkārtoti aizmigt,
• miegs ir nemierīgs,
• no rīta jūtaties neizgulējies,
• pa dienu ir izteikta miegainība un, iespējams, nespēks.
• Ja jums ir sajūta, ka kaut kas jūsos ir mainījies, neesat īsti pats un, iespējams, netiekat ar sevi galā un jūtat, ka jums noderētu palīdzība.
• Ja jums ir sajūta, ka kaut kas jūsos ir mainījies, neesat īsti pats un, iespējams, netiekat ar sevi galā un jūtat, ka jums noderētu palīdzība.
Ja atpazīstat sevi vai kādu sev pazīstamu cilvēku saistībā ar šiem aprakstiem, vizīte pie speciālista būtu vēlama.
Īsumā – kā notiek vizīte pie psihiatra. Nav vienota un apstiprināta algoritma par to, kā tieši jānotiek vizītei, kā arī diezgan ievērojami var atšķirties speciālistu darba stils, tomēr visus vieno viens mērķis – saprast cilvēka problēmu un piedāvāt tai risinājumu (ārstēšanu).
Pirmreizējā vizīte pie psihiatra bieži ir garāka par turpmākajām vizītēm – ja tādas būs. Vidēji garums ir 30 min–1h, atkarīgs no speciālista darba stila un pacienta situācijas. Pirmajā vizītē psihiatrs izvaicās par sūdzībām, kuru dēļ esat vērsies pie speciālista, kā arī noskaidros jūsu dzīves gājumu, pārciestās slimības, lielākos pārdzīvojumus utt. Var gadīties, ka kādi psihiatra jautājumi var likties savādi, bet tie ir nepieciešami, lai ārsts varētu noteikt pacienta psihisko stāvokli. Jebkurā gadījumā – varat ārstam pajautāt, kāpēc tiek uzdots attiecīgais jautājums, un jūs saņemsiet atbildi, kurai vajadzētu dzēst jūsu samulsumu.
Pirmās vizītes laikā ne vienmēr ir iespējams noskaidrot precīzu diagnozi, bet noteikti iezīmējas iespējamie virzieni. Pat ja precīza diagnoze netiek uzstādīta, lielākajā daļā gadījumu ir iespējams jau sniegt palīdzību (nozīmēt kādus medikamentus, sniegt režīma rekomendācijas, ieteikt kādu no psihoterapijas metodēm), jo ir pazīmes, kuras ir kopīgas vairākām slimībām un kuru koriģēšanai var droši nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu.
Autors: afterglow_beach_clouds_417211
Lai šo pandēmiju pārciestu vieglāk un bez nopietnām seku parādībām, ir jārūpējas gan par savu fizisko, gan garīgo veselību. Viss sākas un beidzas ar vienkāršām lietām – regulārs un pietiekams miegs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, nodarbošanās, kas sniedz gandarījumu un attīstību, un labas attiecības ar cilvēkiem, kurus ikdienā satiekam klātienē vai attālināti!
Tālrunis 29166123
www.drstane.lv
Brīvības iela 108-5, 2.st., Rīga, LV-1001
E-pasts: info@drstane.lv
E-pasts: pieraksts@drstane.lv
https://www.facebook.com/PsihiatreLauraStane
