Šajā žurnāla Medicine numurā piedāvājam lasītājiem īsu sarunu ar urologu un medicīnas zinātņu doktoru Egilu Vjateru par prostatas vēža diagnostiku un ārstēšanu, kā arī sadarbības nozīmi starp ģimenes ārstiem un urologiem.

Par prostatas palielināšanos un prostatas vēzi
Prostata ir reproduktīvs orgāns, kas ir katram vīrietim. Vīrietim novecojot, izmainās viņa hormonu līmenis un prostata palielinās. Arī tas ir raksturīgs pilnīgi visiem vīriešiem – agri vai vēlu ar dažāda veida sūdzībām vai nepieciešamību pārbaudīties viņi nonāk pie urologa. Taču izšķir histoloģisko labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju un klīnisko, kad ir atbilstoša apakšējo urīnceļu simptomātika. Labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju var novērot aptuveni no 40 gadu vecuma, kad prostata palielinās un šai gadījumā vienai trešdaļai vīriešu dzīves laikā vajadzīga ārstēšana. Tomēr atkārtoju, ka sūdzības un simptomi mazāk vai vairāk parādās katram vīrietim. Labdabīgu prostatas hiperplāziju var diagnosticēt, mūsdienās ir efektīvas zāles, ar kurām var uzlabot simptomus un pat apturēt slimības attīstību un samazināt prostatas izmērus. Izoperējot labdabīgo prostatas hiperplāziju, vīrietim tik un tā jāturpina doties uz pārbaudēm pie urologa, lai kontrolētu, vai pēc tam neattīstās vēzis.

Ļaundabīgais audzējs attīstās prostatas ārējā daļā un tiek konstatēts ap 15% vīriešu. No tā mirst vidēji 3% vīriešu. Pasaulē tas ir biežāk izplatītais vēzis starp vīriešiem, bet Latvijā tas ieņem otro vietu. Mūsu valstī joprojām ir liels smēķētāju īpatsvars, līdz ar to pirmo vietu starp onkoloģiskajām saslimšanām vīriešiem ieņem plaušu vēzis.
Jāatceras, ka, ja audzēju konstatē laicīgi, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgstoši. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm.

Prostatas vēža ārstēšanas iespējas
Prostatas vēža gadījumā, ja tas tiek konstatēts pirmajā stadijā, pastāv vairākas ārstēšanas iespējas. Tās atkarīgas no pacienta vecuma, blakusslimībām, no audzēja ļaundabīguma pakāpes, no tā, cik ātri aug audzēja šūnas. Tā pirmajā vēža stadijā var tikt izmantota pacienta novērošana. Šo metodi var pielietot gadījumā, ja vēža šūnas aug lēni. Tādā gadījumā pacients netiek ārstēts. Ja šūnas ilgstoši turpina augt lēni, tad pacientam netiek pielietota nekāda ārstēšanas metode, jopacients audzēju nejūt un viņam nav sūdzību. Ir pacienti, kurus sākotnēji novēro un kuriem ar laiku audzēja šūnas sāk augt straujāk. Šajā situācijā pacientiem tiek piedāvātas agresīvākas ārstēšanas metodes. Radikālās un agresīvās ārstēšanas metodes ir operācijas, kuru rezultātā tiek pilnībā izņemta prostata ar visām ļaundabīgajām šūnām. Šai gadījumā pacients tiek pilnībā izārstēts. Otra iespēja ir apstarošana.

Laicīgas diagnosticēšanas nozīme
Savlaicīgai diagnozei jebkuras slimības ārstēšanā ir ārkārtīgi liela nozīme. Laicīgi, tas nozīmē agrīni, piemēram, vēža gadījumā, tas nozīmē ļaundabīgo audzēju atklāt pirmajā stadijā. Šai gadījumā būs labāki ārstēšanas rezultāti, jo vienkāršākas būs arī ārstēšanas metodes. Tātad, lai laicīgi slimību konstatētu, no 50 gadu vecuma jebkuram vīrietim regulāri jādodas pie urologa uz kontrolēm.
Laicīgi atrodot slimību un audzēju izoperējot vai izārstējot pirmajā stadijā, tas izmaksā lētāk, nekā pie valsts apmaksātās hormonālās vai ķīmijterapijas, ja diagnoze noteikta vēlīni. Pēdējo izmanto tikai tiem pacientiem, kam ielaists vēzis un kam nevar veikt radikālas ārstēšanas metodes. Līdz ar to, ja konstatējam audzēju savlaicīgi, varam to izoperēt un nodrošināt pacientam labu dzīves kvalitāti. Viņam nevajadzēs lietot dārgas zāles vai iet pie ārstiem, un līdz ar to tiks ieekonomēti līdzekļi veselības aprūpes budžetā.

Diemžēl Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu un ASV, audzējus lielā mērā diagnosticē novēloti. Pēdējos desmit gados situācija ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties urologu un ģimenes ārstu sadarbībai, tomēr joprojām ir diezgan daudz gadījumu, kad slimības tiek diagnosticētas vēlīni. Domājams, ka lielā mērā to ietekmē ekonomiskā situācija un psiholoģiskie faktori: cilvēki paši negriežas pie ārsta, bet vienkārši nogaida cerībā, ka sūdzības pāries. Tāpat vēlīno diagnostiku ietekmē tas, ka citu specialitāšu ārsti ne vienmēr iedomājas, ka attiecīgās sūdzības varētu attiekties uz prostatas
audzēju.

Runājot par urologu un ģimenes ārstu sadarbību, jāsaka, ka tā tiešām labvēlīgi ietekmē agrīnu diagnostiku. Ģimenes ārstu institūcija pati par sevi labi un strauji attīstās. Turklāt Latvijas Urologu asociācijai ir cieša sadarbība ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju. Šogad tika ieviests īpašs lekciju kurss: sava veida ģimenes ārstu skola, kura izveidota ar Urologu asociācijas atbalstu. Tajā ģimenes ārsti, kuri to vēlas, tiek informēti par uroloģiskām slimībām, to diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējam. Urologi ir novērojuši, ka par kursu ir liela ieinteresētība no ģimenes ārstu puses.

Foto: Fotolia