medicine.lv skaitļos

Lietotāji online226
Aktīvie uzņēmumi12082
Nozares raksti1505
Ekspertu atbildes21477
Profesore Gunta Ancāne: Emocionāls atbalsts un tā trūkums Latvijas sabiedrībā : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Profesore Gunta Ancāne: Emocionāls atbalsts un tā trūkums Latvijas sabiedrībā

Foto: pixabay.com

Raksta autore: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas vadītāja profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne

"Mūsu gadsimta krīze" - grāmata ar šādu nosaukumu iznāca Ņujorkā 1941.gadā, un tās autors Pitirims Sorokins jau tolaik uzsvēra, cik sarežģīti ir dzīvot pārejas periodā no vienas fundamentālas sabiedrības un kultūras formas uz citu, kad tik strauji mainās vide un vispārakceptētās normas un vērtības, pie kurām katrs cilvēks ir varējis atbalstīties grūtā brīdi. Sorokins raksta, ka pāreju raksturo ekonomiskais pagrimums, demoralizācija un sociokulturālās vides sabrukums.

Pieaug brutalitāte, cietsirdība, protestēšanas un karošanas gars. Pazūd sociāla stabilitāte un vispārpieņemtas normas, kas ir viens no svarīgākajiem sociālajiem faktoriem cilvēka psihiskās veselības uzturēšanā. Sekas ir dažādas, vienas no smagākajām ir veselības traucējumi. Sabrūkot līdzšinējiem sociālajiem institūtiem un tradīcijām, cilvēki nereti jūtas vieni un izolēti, tādēļ, raksta Sorokins, ikvienai sabiedrībai jārēķinās, ka pārejas periodos pieaugs psihisko traucējumu un suicīdu (pašnāvību) skaits.

Psihiskie traucējumi šajā gadījumā nebūtu jāsaprot kā psihotiskie, kad cilvēks zaudē kontaktu ar realitāti. Biežāk šie traucējumi ir personības un adaptācijas traucējumi, akūtas stresa reakcijas u.c., ko varētu salīdzināt ar bronhītam līdzīgām izmaiņām somatisko slimību gadījumā, tātad - labas diagnostikas gadījumā,- ārstējamas. Varam tikai apbrīnot gudra cilvēka 1941.gadā rakstītā aktualitāti šodien.

Protams, šo psihisko traucējumu daudzumu sabiedrībā ir iespējams arī preventēt. Vispirms jau sniedzot atbalstu - emocionālo un arī sociālo atbalstu, kas savā būtībā ir emocionāli atbalstošs. Tomēr gan vienu, gan otru atbalstu ir jāprot gan sniegt, gan arī saņemt.

Vai izprotam emocionālā un sociālā atbalsta sniegšanas nozīmību?

Ja kāds, piemēram, saņem pabalstu tāpēc, ka ir "gudri iekārtojies" un patiesībā parazitē uz līdzcilvēku rēķina, tad sociālā pabalsta sistēma nav jēdzīga pēc savas būtības. Pabalsts pilda savu sociālo un emocionālo funkciju, ja cilvēks to saņem no sabiedrības nepieciešamības brīdī, kad nav paveicies vai - kad pietrūcis paša spēku. Šajā gadījumā pabalsts stabilizēs pašcieņu, radīs pateicības jūtas un vēlēšanos no jauna atsākt darboties savam un visas sabiedrības kopīgam labumam. Manuprāt, sociālā atbalsta sistēmas pamati mums ir izveidoti un diskusijas par tās uzlabošanu paveiks savu.

Vairāk - par problēmu, kas mums ir ar emocionālā atbalsta sniegšanu. Sākot jau ar ģimenēm un bērniem. Beidzot ar pieaugušajiem un darba vidi. Kopumā mēs reti palīdzam viens otram grūtā brīdī, iedrošinot piecelties un darboties tālāk. Vairāk vajājam, destruktīvi kritizējam. Iedrošināšanas vietā, jau ģimenē augot, bērns nereti dzird "nedari to" un "nedari tā", nevis padomu, kā iecerēto paveikt efektīvāk. "Tev jau nesanāks" un "ko tad tu te iedomājies" joprojām dzirdam pārāk bieži.

Tikpat kaitīgs ir biežs saukļa "uzmanīgi!" lietojums. Vienalga vai aiz tā seko "neskrien / nekāp" vai kāds cits darbības apturēšanas vārds, tas ir cilvēka aktivitāti bremzējošs jau no mazotnes. Salīdzinot dažādu valstu studentu auditorijas, joprojām vismazāk jautājumu uzdod latviešu studenti.

Vecāku uzdevums ir bērnu uzmanīt, pasargāt, nevis padarīt to nedrošu par savu varēšanu un spējām. Iedrošinājums, kas veicina cilvēkā pārliecības pieaugumu pašam par sevi un savu varēšanu, nepieciešams visos vecuma posmos. Iedrošinātam cilvēkam lietas izdodas izdarīt labāk. Un otrādi – ja cilvēks jūt, ka viņam sīkmanīgi skatās "uz pirkstiem", maziski komentējot katru neveiksmi un neizdošanos, nedodot vietu, kur augt (t.i. darīt un mēģināt, sākumā dabiski piedzīvot neveiksmes, jo meistars no debesīm jau nekrīt), tad arī rezultāti ir sliktāki.

RSU profesors Deniss Hanovs savā grāmatā "Eiropas aristokrātijas kultūra 17.-19.gadsimtā" raksta par "nemitīgu sevis pilnveidi" kā vienu no aristokrātijas iezīmēm. Mums nav bijis aristokrātijas jeb titulētu ģimeņu, kuru izcilība sākas ar piedzimšanu ģimenē, kurai ir tituls un kura no paaudzes paaudzē nodod ar valdīšanu un līderismu saistītas gudrības, taču pārvaldīt savu valsti mums jāiemācas, jo, kā raksta pazīstamā filozofe Maija Kūle, "nācija, kurai ir sava valsts, parasti dzīvo brīvāk un labāk nekā tauta, kurai tās nav" ("Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā", LU Filozofijas un socioloģijas institūts, izdevn. Zinātne, 2016).

Cilvēki, kuri izsmej izglītotus ļaudis vai zināšanas, kuras nesaprot, nodara ļaunumu visiem kopā un paši sev. Tie ir tie mūžīgie kritizētāji un sliktu vai pat katastrofālu scenāriju sludinātāji. Kā zināmie putni, viņi pasīvi sēž, neko nedarot, un gaida, ka tos, kuri dara, piemeklēs neveiksmes, lai tad aprobežotā paštaisnībā varētu teikt "nu, es taču jums teicu, ka tā būs." Tāda attieksme mēdz būt vecāku puses, tāda mēdz būt arī no svešiem cilvēkiem. Ir zināms, ja apkārtējie cilvēki, sevišķi emocionāli nozīmīgi cilvēki prognozē neizdošanos, tā statistiski ticami biežāk arī notiek. Uz šo fenomenu balstās literatūras darbos aprakstītais "nolādēšanas" fenomens – izraisīt cilvēkā tik lielas bailes, ka to patoloģiskais apmērs fizioloģiski kavē veikt jebkuras darbības, ieskaitot domāšanu. Tas cilvēku tuvina neveiksmei.

Cilvēku, kurš ir emocionāli stiprs, "nolādēt" nevar. Tuvināt neveiksmei gan. Savukārt, emocionāls atbalsts uzmundrina, palīdz cilvēkam parādīt savas spējas. Jūtot emocionālu atbalstu un to, ka citi tev vēl labu, priecājas par taviem panākumiem, cilvēks intensīvāk tiecas tos arī sasniegt. Un otrādi – nelabvēlība graus arī vistalantīgāko un varošāko. Zaudētāji - visa sabiedrība kopumā.

Šobrīd publiskajā telpā ir daudz klajas nelabvēlības, neveiksmju, neizdošanās vēlējumu un prognožu. Mums jārēķinās, ka tādejādi visi kopā arī virzāmies pretī neveiksmēm, un ka daudzi neveiksmīgi cilvēki kopā veido neveiksmīgu sabiedrību. Vai mēs to gribam?

Domāju, ka mūsu kultūrā pietrūkst izstrādātas prasmes teikt labu. Zemapziņas līmenī cilvēki virzās uz neizdošanos. Piemēram, biežie virsraksti: "Pagaidām viss ir labi" vai "pagaidām neko sliktu nevar teikt". Kāpēc pilnīgi nevietā tiek lietots vārds "pagaidām"? Viss taču ir labi. Viens no izskaidrojumiem - zemapziņā dziļi iegūlušas bērnības emocionālās traumas, kad vecāki iedrošināšanas vietā, aprāva bērna darbību ar bailes un trauksmi veicinošiem vārdiem par sagaidāmu neveiksmi (piemēram, nokritīsi, sasitīsies, u.tml.).

Kā vērtēt ārsta pretimnākšanu?

Mēs tiešām vēl tikai mācāmies runāt par padarīto. Jo tas prasa iedziļināšanos, analīzi. Vieglāk ir vienkāršot pēc principa "labs vai slikts". Piemēram, pārmetumi par to, ka ārsts ir palīdzējis kādam kolēģim ārpus kārtas. Zinot, ka ārsti parasti pēc palīdzības pie kolēģa griežas tikai tad, kad jau tiešām izsīkuši un paši vairs galā netiek, ārstu sabiedrībā gadsimtos ir iestrādājusies tradīcija, kolēģim vienmēr palīdzēt pēc iespējas prioritārāk. Tas kļuvis par vienu no nerakstītiem ārstu sabiedrības likumiem. Tā vismaz mūs, studējot medicīnu, mācīja Rīgas Medicīnas institūtā mūsu skolotāji, profesori, kuri šodien tiek minēti kā ētikas paraugi. No šāda viedokļa raugoties, ārsta rīcība minētajā gadījumā prasa gudrāku un kompetentāku, kā arī izprotošāku analīzi.

Darbu analīze un vērtējums ir laba tradīcija. Katrs gaida labu vārdu par saviem labiem darbiem. Mēs sabiedrībā maz runājam par to, kas kādam izdevies. Sportisti zina, kurš muskulis tiek regulāri trenēts, tas attīstās. Tāpat ar emocionālo fenomenu - ja tiek trenētas un attīstītas neveiksmju, neprasmes izjūtas, tās lēnām sagrauj visas sabiedrības pašcieņu. Daudziem joprojām pietrūkst veselīgas pašcieņas. Veselīga pašcieņa, kā garants spējai izturēt brīvību un uzņemties atbildību, ir ne tikai psihiskās veselības pazīme, bet arī viena no eiropeiskajām vērtībām. Tas ir ilgstoši izstrādāts jautājums par savstarpējo robežu respektēšanu saskarsmē vienam ar otru, cieņas izrādīšanu, kas no agras bērnības veicina cilvēkā savas vērtības izjūtas veidošanos. Tajā skaitā, tas ir arī jautājums par uzrunas formu, kas gan ir atsevišķa raksta vērts - par to, ka atšķirībā no daudzām Eiropas tautu sabiedrībām, mums vienam otra uzrunā pietrūkst pieklājīgi labestīgas formas. Piemēram, kamēr frančiem katra sieviete ir madame un vāciešiem frau, latvieši pārāk bieži izlīdzas ar vārdu "meitenes".

Ilgi esam domājuši paradigmā "kā izdzīvot" un esam to pratuši gadu desmitiem ilgi. Būtu labi tagad sākt domāt "kā dzīvot". Dzīvot pilnasinīgu, sulīgu dzīvi, kas bagāta ar pārdzīvojumiem, emocijām, sasniegumiem un kritumiem ar piecelšanos pēc tiem.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Noderīgi padomi, kā justies labāk, baudot vasaras aktivitātes

Noderīgi padomi, kā justies labāk, baudot vasaras aktivitātes

Vasara ir dažādu aktivitāšu laiks, tāpēc ideāls veids, kā rūpēties par kāju veselību, saglabāt labu asinsriti un novērst pietūkumu, ir valkāt kompresijas zeķes, turklāt kompresijas zeķes ir noderīgas arī ilgstošas stāvēšanas gadījumos, kā arī esot augstpapēžu kurpēs, piemēram, koncertos, kāzu ceremonijās, izlaidumos un citos pasākumos, kas ir neiztrūkstoša vasaras sastāvdaļa. 

Aktuālie piedāvājumi

Dievu garšviela: viss par safrāna labvēlīgajām īpašībām

Dievu garšviela: viss par safrāna labvēlīgajām īpašībām

Mūsdienās ne visi zina, ka safrāns var ne tikai uzlabot pazīstamu ēdienu garšu, bet arī palīdzēt cīņā pret vairākām slimībām gan kā pretiekaisuma līdzeklis, gan kā viela, kas uzlabo garīgās spējas, mieru, miegu un jaunību. 

Profesionālo apavu nozīme ikdienas darbā

Profesionālo apavu nozīme ikdienas darbā

Rūpes par kājām sākas tieši ar apavu izvēli, taču ne visi tam pievērš uzmanību. Pareizi un ērti profesionālie apavi ir veselu kāju garantija, ietekmē vispārējo fizisko stāvokli un samazina saistīto slimību attīstības risku. 

Video

Izglītojošā video aicina pievērst uzmanību ādas veselībai (VIDEO)

Izglītojošā video aicina pievērst uzmanību ādas veselībai (VIDEO)

Noslēdzot šī gada melanomas modrības kampaņu “Dzimumzīmei vajag uzmanību”, melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai” ir sagatavojusi izglītojošu video, kāpēc ikvienam ir svarīgi veikt ķermeņa ādas pašpārbaudes un kā laikus atklāt bīstamo ādas vēzi.

Produktu testi

"Safrino" stresa mazināšanai un smadzeņu darbības veicināšanai

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu "Coral Club" piedāvā testēt "Safrino", kurā apvienots patentēts Irānas safrāna ekstrakts un mioinozitols. Produkta iedarbība ir vērsta uz stresa mazināšanu, miera un nosvērtības sekmēšanu un smadzeņu darbības, fokusa un koncentrācijas spēju uzlabošanai.

Testa rezultāti: RUUTe® Melleņu cilmes šūnu koncentrāts ādas aizsardzībai un atjaunošanai

Testa rezultāti: RUUTe® Melleņu cilmes šūnu koncentrāts ādas aizsardzībai un atjaunošanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvāja testēt Melleņu cilmes šūnu koncentrātu ādas aizsardzībai un atjaunošanai.

Testa rezultāti: “Assimilator” gremošanas sistēmas atbalstam

Testa rezultāti: “Assimilator” gremošanas sistēmas atbalstam

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja izmēģināt veselības produktu gremošanas procesu atbalstam “Assimilator”. Šis unikālais enzīmu komplekss, kurā ietilpst A un D vitamīni, paredzēts, lai veicinātu uzturvielu uzsūkšanos un palīdzētu samazināt diskomfortu kuņģī un zarnās.

Testa rezultāti: HealthAid Brainvit® smadzeņu darbības veicināšanai

Testa rezultāti: HealthAid Brainvit® smadzeņu darbības veicināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "HealthAid Baltics" piedāvāja izmēģināt uztura bagātinātāju "Brainvit®" smadzeņu darbības veicināšanai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

"Lotos Pharma" "Larifan" zobu pasta: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Izvēloties zobu kopšanas līdzekļus, ierasti vērtējam to spēju samazināt aplikumu, baltināt zobus un novērst kariesu. Izrādās, zobu pasta arī var būt noderīgs līdzeklis, kas neļauj organismā iekļūt dažādiem vīrusiem un mikrobiem.

MUSS dabīgie ziemeļu dabas BIO ogu ekstrakti: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

MUSS dabīgie ziemeļu dabas BIO ogu ekstrakti: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Tiek uzskatīts, ka ogām piemīt augstāks antioksidācijas efekts nekā jebkuram citam augu izcelsmes avotam. Ziemeļvalstu daba ar garajām vasaras dienām un vēso temperatūru rada labvēlīgu vidi tādiem īpašiem bioaktīviem savienojumiem kā vitamīni un polifenoli. Tieši šeit MUSS iegūst savas tīrākās sastāvdaļas.