Lai asinis varētu veikt savas galvenās funkcijas – piegādāt organismam skābekli un barības vielas – asins serumam un sarkanajiem asins ķermenīšiem jābūt optimālā attiecībā. Asinīm sabiezējot, šo organismam nepieciešamo vielu piegāde tiek traucēta, tādējādi izraisot barības vielu deficītu un palielinot kaitīgo vielu koncentrāciju asinīs, no kurām organisms nespēj laikus atbrīvoties. Nopietnākā problēma, ko var izraisīt asins sabiezēšanās, ir tromboze. Ja trombs veidojas koronārā artērijā vai galvas smadzeņu asinsvados, iespējama išēmiskās slimības attīstība ar miokarda nekrozi (akūta vai hroniska sirds slimība, kad samazinās vai tiek pārtraukta asins piegāde sirds muskulatūrai). Palēninātas asinsrites dēļ šūnas un audi cieš no skābekļa bada, kā rezultātā palielinās dažādu hronisku infekciju un saslimšanu risks.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc asinis var sabiezēt, ir nepietiekama šķidruma uzņemšana. Tāpēc, lai uzturētu ūdens līdzsvaru organismā, cilvēkam jāuzņem aptuveni pusotrs līdz divi litri tīra ūdens dienā (neieskaitot pārtiku un citus dzērienus). 

Tāpat asins sabiezēšanās risks ir paaugstināts aterosklerozes, cukura diabēta un varikozes pacientiem, kā arī pie gremošanas  traucējumiem un zarnu iekaisumiem, kuru dēļ uzņemtais ūdens nespēj uzsūkties organismā pilnā mērā. 

Nereti asins sabiezēšanās ir arī neveselīga dzīvesveida – smēķēšanas un pārmērīga alkohola lietošanas sekas, kā arī to var veicināt dažādi kaitīgi pārtikas produkti, kas satur transtaukvielas un "sliktos" ogļhidrātus, piemēram, pusfabrikāti, ātrās uzkodas, saldumi un mīklas izstrādājumi. 

Kādas uzturvielas palīdz šķidrināt asinis?

Uz eritrocītu skaitu, trombocītu funkciju un hemoglobīna līmeni īpaši labvēlīgi iedarbojas vitamīni, makro un mikro elementi, tāpēc uzturā būtu obligāti jāiekļauj produkti, kas bagātināti ar šīm vielām.

• Magnijs ir universāls enerģijas piegādātājs organisma šūnām. Tas ne tikai veicina asinsvadu paplašināšanos, bet arī uzlabo asins recēšanas funkciju. Galvenie produkti, kas bagātināti ar magniju, ir ķirbju sēklas, kviešu klijas, kakao pulveris. Tāpat magniju satur kunžuts, rieksti un zaļie dārzeņi. Taču svarīgi atcerēties, ka, kaltējot, konservējot vai žāvējot produktus, magnija daudzums produktos būtiski samazinās.
• Kālijs – uztur optimālu asins koncentrāciju un skābju-bāzu līdzsvaru, tāpēc, lai novērstu asins sabiezēšanu, nepieciešams bagātīgā daudzumā uzņemt šo vitamīnu. Kāliju satur pupiņas (īpaši baltās), spināti, kāposti, kartupeļi un batātes, dateles, brokoļi, citrusaugļi, melones, kivi, avokado un citi augļi un dārzeņi.
• Dzelzs – saliktās eritrocītu olbaltumvielas sastāv no 65% dzelzs, tāpēc šis minerāls ir nozīmīgs asinsradei. Dzelzs deficīta gadījumā būtiski palielinās trombu veidošanās risks. Šķidrināt asinis spēj gan dzīvnieku, gan augu valsts produkti – aknas, sarkanā gaļa, olas, timiāns, pētersīļi, salātlapas, ķirbju sēklas, kunžuts, spināti un pilngraudi.
• C vitamīns uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā, uzlabo asinsvadu sieniņu izturību un elastību, kā arī asins recēšanas funkciju. C vitamīnu pietiekamā daudzumā satur ķirši, mežrozītes, paprika, jāņogas (īpaši sarkanās), pētersīļi, smiltsērkšķi un Briseles kāposti.
• Polinepiesātinātās taukskābes. Lai mazinātu asins sabiezēšanas risku, ir ļoti svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt omega 3, 6 un 9 taukskābes, kas uzlabo asinsriti un kalpo aritmijas un aterosklerozes profilaksei. Visvairāk šīs taukskābes pieejamas zivju eļļā, jūras un okeāna zivīs.
• Jods – šis mikroelements ir nepieciešams normālai vairogdziedzera darbībai. Tā deficīta gadījumā var attīstīties sirds aritmija, paaugstināties asinsspiediens un pazemināties hemoglobīna līmenis, tāpēc ir ļoti svarīgi lietot uzturā ar jodu bagātinātus produktus, piemēram, feihoju (to dēvē arī par ananasu guavi), jūras produktus (īpaši jūras kāpostus) un sarkano zivi, kalmārus, garneles, mencas. Tāpat jodu satur zemenes, dzērvenes, plūmes, tītara gaļa, kartupeļi un baltās pupiņas.