Premenstruālais sindroms
Ikdienas praksē, iztaujājot un izmeklējot pacientes, ginekologam arvien biežāk nākas saskarties ar dažāda rakstura psiholoģiskiem, emocionāliem un fizikāliem simptomiem pirmsmenstruālajā periodā.
PMS (premenstruālais sindroms) - ciklisks simptomu komplekss, kas parādās vidēji 5 – 11 dienas pirms menstruāciju sākšanās.
Nepatīkamās izjūtas šajā laikā saistītas ar hormonu līmeņa izmaiņām – disbalansa rašanos starp sievietes dzimumhormoniem – progesteronu, estrogēniem un androgēniem. Zināms arī PMS "vaininieks"– tas ir progesterons, kurš ir relatīvi citādās attiecībās ar pārējiem hormoniem.
PMS anatomija - lai labāk izprastu PMS, apskatīsim tā simptomus, diagnostikas iespējas un ārstēšanu.
Simptomi
Fiziskas izmaiņas: galvassāpes, krūšu piebriešana un jutības palielināšanās, muguras sāpes, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, svara pieaugums, šķidruma aizture, muskuļu un locītavu sāpes, pūtītes, karstuma viļņi.
Psihoemocionālās izmaiņas: depresīvs garastāvoklis, aizkaitināmība, raudulība,
uzbudināmība, nemiers, spriedze, garastāvokļa maiņas, grūtības koncentrēties, zems pašnovērtējums, aizmāršība, vientulības sajūta, apmulsums.
Uzvedības traucējumi: nogurums, bezmiegs, reibonis, izmainīta seksuālā interese,
palielināta ēstgriba vai pārēšanās.
Diagnozes noteikšana
Diagnozes noteikšana ir ļoti sarežģīts process, jo PMS ir vairāk nekā 160 simptomi, turklāt to kopums un intensitāte katrai sievietei var būt atšķirīgs. Tādas pazīmes kā garastāvokļa un ēstgribas maiņa, karstuma viļņi, pastiprināta svīšana, galvas un muguras sāpes var būt arī citu saslimšanu, piemēram, vairogdziedzera slimību, diabēta, depresijas, anoreksijas, bulīmijas un migrēnas priekšvēstneši. Lai noskaidrotu vai sliktās pašsajūtas iemesls nav kāda no šim slimībām, sievietei iespējams būs jāapmeklē endokrinologs, psihoterapeits vai neirologs. Jāveic vairogdziedzera hormonu analīzes, ultrasonogrāfija un citi izmeklējumi. Kad veselība pārbaudīta un aizdomas par citām saslimšanām nav apstiprinājušās, vairākus menstruālos ciklus pēc kārtas kalendārā rūpīgi jāpieraksta sava pašsajūta – sākot ar uzpūtušos vēderu, svaru, bezmiegu un beidzot ar "sastrīdējos ar puisi", "pateicu šefam visu ko domāju" vai "visu dienu raudāju". Menstruālā cikla otrajā fāzē jāparādās vismaz pieciem no PMS simptomiem, kas pazūd, sākoties asiņošanai. Lai noteiktu PMS diagnozi, sievietei jābūt vecumā no 18 – 45 gadiem, viņa nedrīkst būt stāvoklī un lietot hormonālās kontracepcijas līdzekļus.
PMS ārstēšana
PMS ārstēšanai parasti tiek izmantota trīs veidu terapija:
Veselīgs dzīvesveids: regulāras, biežas ēdienreizes ar sabalansētu uzturu un samazinātu sāls, tauku un kofeīna daudzumu, regulāra fiziskā aktivitāte, smēķēšanas un alkohola patēriņa ierobežošana, regulārs miegs, dusmu un stresa menedžments.
Vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana: papildus B un E grupas vitamīnu, kalcija, magnija uzņemšana, Vitex agnus castus jeb agnukastona kurss, naktssveces eļļas u.c. preparātu lietošana.
Medikamentozā terapija: Ja sieviete ir gados jauna un viņa ir nepieciešama arī kontracepcija, priekšroka tiek dota moderniem hormonālās kontracepcijas līdzekļiem. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka jaunās hormonālās kontracepcijas tabletes ar drospirenonu ir ne tikai efektīvs kontracepcijas līdzeklis, bet arī novērš PMS simptomus.
Olnīcu darbību regulē galvas smadzeņu centri. Lietojot tabletes, signāli no smadzeņu centriem tiek bloķēti. Rezultātā olnīcas vairs nav tik aktīvas un olšūnas nenobriest. Arī dzemdes iekšējais slānis nav tik biezs, lai tajā varētu ieligzdoties apaugļota olšūna. Jo plānāks dzemdes iekšējais slānis, jo mazāka menstruālā asiņošana. Tā ir liela priekšrocība, it īpaši tām sievietēm, kam ir ilgstoša un apjomīga asiņošana. Liels asins zudums ievērojami samazina dzelzs un hemoglobīna līmeni sievietes organismā, kas savukārt izraisa vārgumu un nespēka sajūtu.
Vienlaikus drospirenons līdzsvaro arī hormonu līmeni un līdz ar to mazinās arī PMS.
Fakti un dati
- Aptaujas liecina, ka tikai aptuveni 15 – 20 % sieviešu vecumā no 18 – 45 gadiem šajā laikā jūtas labi;
- Saskaitot dienas ar PMS kopā, iznāk vairāk kā 32 mēneši, jeb apmēram 3 gadi, kas pavadīti nejūtoties labi;
- Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka sievietes, kuras cieš no PMS, pirms mēnešreizēm daudz biežāk izdara slepkavības;
- Terminu PMS medicīnas literatūrā lieto kopš 1931.gada, tomēr skaidra definīcija tika ieviesta 1965.gadā;
- Jo lielāks ikdienas stress, jo sievietei ir lielāka iespēja iekļūt PMS riska grupā.
