Preimplantācijas ģenētiskā diagnostika
Pastāv uzskats, ka ģenētisko saslimšanu skaits pasaulē strauji pieaug. Tomēr ir svarīgi zināt, ka pieaug nevis saslimšanu skaits, bet ievērojami uzlabojas pieejamās slimību diagnostikas iespējas, kā arī tiek atklātas arvien jaunas ģenētiskas saslimšanas.
Šobrīd Latvijā ir kļuvusi pieejama metode, ar kuras palīdzību ir iespējams veikt embriju ģenētisko analīzi pirms to ievietošanas dzemdes dobumā, tā izvairoties no konkrētas ģenētiskas patoloģijas riska pēcnācējiem. Šo metodi sauc par pirmsimplantācijas ģenētisko diagnostiku (PGD). PGD ir metode, kas tiek piedāvāta ģimenēm, kurām ir augsts pēcnācēju ģenētiskas patoloģijas risks, kā arī noskaidrotas konkrētas saslimšanu izraisošas mutācijas.
Ģimenei, kurā piedzimis bērniņš ar ģenētisku saslimšanu, ir daudz neatbildētu jautājumu. Ir grūti izprast, kā diviem veseliem vecākiem var piedzimt bērniņš ar ģenētisku saslimšanu; nav skaidrs, cik liels saslimšanas risks ir citiem šīs ģimenes plānotajiem bērniem un kā šo risku pēc iespējas samazināt.
Lai saprastu, kā tiek pārmantotas ģenētiskas saslimšanas, ir jāatceras, ka dzimumšūnu satikšanās brīdī bērniņš saņem divus pilnīgus ģenētiskas informācijas komplektus – vienu no mammas, otru no tēta. Šī informācija nes arī kļūdas (mutācijas), tomēr visbiežāk tās bērniņa attīstību neietekmē un to klātbūtni cilvēks savas dzīves laikā neizjūt, jo tās ir mantotas tikai no viena vecāka. Dažas no mutācijām ir vieglākas, citas smagākas; dažas sāk izpausties pusmūžā, citas – vēl pirms bērns ir piedzimis.
Ja veseli vecāki, paši to nenojaušot, ir mutācijas nesēji vienā konkrētā gēnā (šādu situāciju iepriekš paredzēt ir praktiski neiespējami, jo gēnu skaits ir milzīgs un mutāciju nesējiem veselības stāvoklis parasti nav izmainīts), bērniņš var mantot mutācijas no abiem vecākiem.
Recesīvas slimības gadījumā risks mantot šo slimību nākamajam bērniņam ir 25%.
PGD metodi lieto arī tādu ģenētisku slimību gadījumā, kad liels patoloģijas risks ir tieši viena dzimuma pēcnācējiem. Tomēr šādos gadījumos ir iespējams veikt salīdzinoši vienkāršāku analīzi, pārbaudot embrija hromosomas (pirmsimplantācijas ģenētiskais skrīnings – PGS) un dzemdes dobumā ievietojot embriju, kura dzimumam nav ģenētiskās patoloģijas riska. Šādas saslimšanas ir, piemēram, hemofīlija A un B, Dišēna un Bekera muskuļu distrofija, fragilās X hromosomas sindroms un ar X hromosomu saistīta garīgā atpalicība.
Kā tas notiek?
5 dienas vecam embrijam pēc mākslīgās apaugļošanas procedūras tiek paņemtas dažas šūnas, bet pats embrijs tiek vitrificēts (sasaldēts). Šūnu ņemšana 5. embrija dzīves dienā nesamazina tā tālākas attīstības potenciālu.
Analīzes rezultāts uzrāda, kuri no embrijiem ir mantojuši mutāciju/as, tādējādi ļaujot atlasīt veselus embrijus. Tiem tiek papildus veikta PGS analīze, lai nodrošinātu, ka dzemdē pārnestā embrija šūnas satur normālu hromosomu komplektu. Pēc šādas analīzes dzemdes dobumā tiek ievadīts viens vesels embrijs, lai izvairītos no dvīņu grūtniecības riska. Ja ģimenei analīzes rezultātā tiek atrasti vairāki veseli embriji, tie vitrificēti var gaidīt savus vecākus vismaz 10 gadus.
Jebkuru neskaidrību vai jautājumu gadījumā esiet mīļi gaidīti klīnikā IVF Riga!
Dr. Liene Korņejeva,