Politiķi veselības nozares nedienas saista ar finansējuma, stratēģijas un pētījumos balstītu lēmumu trūkumu
Rīga, 14.sept., LETA. Politiķi veselības aprūpes nozares nedienas saista ar finansējuma, stratēģiska skatījuma un pētījumos balstītu lēmumu trūkumu, izriet no partiju pārstāvju paustā šodien biedrības "Veselības projekti Latvijai" organizētajā diskusijā.
Diskusijā par risinājumiem veselības aprūpes nozares stāvokļa uzlabošanai piedalījās astoņu politisko spēku pārstāvji, tostarp no partijas "Saskaņa", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", partiju apvienību "Attīstībai Par!", "Jaunās konservatīvās partijas", Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības, kā arī partijas "KPV LV".
Kā nozīmīgākos jautājumus, kuri saistīti ar neveiksmēm veselības aprūpes nozarē, politiķi minēja akūtu finansējuma nepietiekamību, stratēģisku lēmumu trūkumu, pētījumos balstītas analīzes nepietiekamību, politiskās gribas trūkumu, spēcīgu lobiju nozares iekšienē, kā arī zemās mediķu algas un daudzus citus iemeslus.
Partijas "Saskaņa" pārstāvis, biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzskata, ka situācija veselības aprūpes nozarē ir katastrofāla, kas saistīts ar zemo kopējo finansējuma apmēru tajā. Tāpat veselības nozares nedienas saistītas ar haotisku tās pārvaldību un kopējas stratēģijas trūkumu, uzskata Līkops.
Arī Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošā Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska pauda, ka finansējums nozarei ilgstoši bijis zems, turklāt veselības nozare bijusi prioritāte vārdos, bet ne darbos. Viņa gan uzskata, ka esošā valdība nozari izvirzījusi par prioritāti, tāpēc sāktās izmaiņas nepieciešams turpināt.
Partiju apvienības "Attīstībai Par!" pārstāve Ilze Viņķele sacīja, ka viņai radies priekšstats, ka veselības nozarei uzlikts lāsts. Vienlaikus viņa neizdošanos nozarē saista ar politiskās gribas trūkumu un nespēju veselības aprūpi organizēt balstoties pētījumos. Tāpat Viņķele uzskata, ka nozares attīstību kavējušas spēcīgas nozares lobiju grupas un vāja pacientu pārstāvība.
Nacionālo apvienību pārstāvošā Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne uzskata, ka veselības aprūpes nozari kavējis tas, ka nozares finansēšana un pārvaldīšana notikusi bez nopietniem finanšu aprēķiniem, kā arī racionālas līdzekļu izmantošanas un analīzes. Veselības aprūpes organizēšanai jānotiek zinātniski un ekonomiski pamatoti, sacīja Leitāne.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, Rīgas domes deputāts Juris Jurašs sacīja, ka veselības nozare ilgstoši bijusi "pabērna" lomā un tikusi "badināta", tostarp aizmirsts par nozarē strādājošajiem, kuri saņem ļoti zemu atalgojumu. Tāpat nozīmīgs faktors, pēc Juraša domām, ir tarifu neatbilstība reālajām izmaksām.
Arī partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis, parlamentārietis Renārs Putniņš sacīja, ka galvenais faktors nozares nedienām ir zemais finansējums. "Ja vīrietim iedot maza bērna bikses, viņam nesanāk, jo bikses ir par mazu," sacīja Putniņš, kurš kā problēmu saskata arī lielo lobiju nozares iekšienē.
Parlamentārietis Mārtiņš Šics, kurš pārstāvēja Latvijas Reģionu apvienību, sacīja, ka problēmas nozarē saistītas ar to, ka veselības aprūpes organizēšanā svarīgs bijis process, nevis rezultāts. Tāpat, viņaprāt, nozīmīgs kavēklis bijusi farmācijas nozares noteicošā loma ārstu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā.
Partijas "KPV LV" pārstāvis, ķirurgs Sergejs Šapovalovs uzsvēra, ka veselības nozarē trūkst stratēģiska skatījuma, kā arī dominē privātais sektors. Vienlaikus Šapovalovs uzskata, ka problēmas saistītas ar naudas trūkumu un tā nelietderīgu izmantošanu, kā arī nespēju noturēt Latvijā izskolotos ārstus.
