Acu plakstiņi aizsedz acābola priekšējo daļu, aizsargājot aci no kaitīgām ārējās vides iedarbībām. Mirkšķināšana notiek reflektori, nodrošinot vienmērīgu asaru mitrinošo efektu un pasargājot radzeni no izžūšanas. Starp plakstiņu malām atrodas mandeļveida acs sprauga. Acs spraugas ārējais kaktiņš ir ass, iekšējais - pakavveidīgi izliekts. Šis izliekums norobežo telpu, ko sauc par asaru ezeru (lacus lacrimalis), kurā atrodas caruncula lacrimalis. Laterāli no tās ir konjunktīvas sabiezējums, pusmēnessveida kroka (plica semilunaris). Šie veidojumi ir trešā plakstiņa rudimentārās atliekas. Acs spraugas garums ir 30 mm, platums 8-15 mm. Augšējais plakstiņš nedaudz sedz radzenes augšējo segmentu, bet apakšējais 1-2 mm nesniedzas līdz limbam. Dažādi emocionāli stāvokļi, kā arī dažādas acābola un tā palīgmehānismu slimības maina acs spraugu platumu.

Plakstiņu brīvās malas ir 2 mm biezas un, acs spraugai veroties, pieguļ viena otrai. Plakstiņu malas priekšējā šķautnīte ir noapaļota, un no tās aug skropstas, mugurējā šķautnīte ir asa un pieguļ acābolam. Starp abām šķautnītēm atrodas intermarginālā josla.

Plakstiņu āda ir ļoti plāna, viegli krokojas. Subkutānie audi ir irdeni un gandrīz nesatur taukaudus, tāpēc plakstiņos ļoti ātri rodas tūska. Zem ādas atrodas gredzenveida muskulis (m. orbucularis oculi), kuram šķir orbitālo (pars orbitalis) un palpebrālo daļu (pars palpebralis). Savelkoties palpebrālai daļai, plakstiņi viegli aizveras un notiek mirkšķināšana. Avis aizmiedzot, orbitrālā daļa savelkas.

Plakstiņu mediālajā kaktiņā atrodas lig. palpebrale mediale. Tas ir cīpslai līdzīgs veidojums, kas sākas no orbītas mediālās sienas, no crista lacrimalis anterior, aptver asaru maisiņu un piestiprinās pie crista lacrimalis posterior.

M. orbicularis oculi palpebrālās daļas šķiedras, kas iet pāri asaru maisiņiem, sauc par pars lacrimalis musculi orbicularis oculi jeb m. Horneri. Mirkšķinot šis muskulis iestiepj asaru maisiņa sienu un rodas vakuums, kas caur kanāliņiem iesūc asaras maisiņā.

Savelkoties m. Riolani (muskuļa kulītis acs gredzenmuskuļa plakstiņa daļā, kurš iet gar plakstiņa malu, skropstu saknītēm un glandulae s. gll. Meiboli izvadkanāliem), plakstiņa mugurējā šķautnīte tiek piespiesta acābolam. M. orbicularis oculi inervē n. facialis.

Aiz pars palpebralis m. orbicularis oculi atrodas saistaudu platnītē (tarsus), kas ir plakstiņa skelets un nosaka tā formu. Orbitrālajā malā tarsus savienojas ar tarsorbitālo fasciju.

Saistaudu plātnītē perpendikulāri plakstiņa malai atrodas Meibroma dziedzeri, kas producē taukainu sekrētu. Tas neļauj asarām plūst pāri plakstiņa malai, pasargā plakstiņu ādu no macerācijas, aiztur sīkus svešķermeņus un nodrošina pilnīgu hermetizāciju, ja acs sprauga aizvērta.

Plakstiņu intramarginālās joslas mediālajā daļā ir neliels pacēlums - papilla lacrimalis, kurā atrodas asaru punkts (punctum lacrimale).

Gar augšējo orbitrālo malu saistaudu plātnītei piestiprinās augšējā plakstiņa cēlējmuskulis (m. levator palpebrae). Šā muskuļa augšējās daļas cilpa sākas orbītas virsotnē no fibriozā gredzena un iet gar orbītas augšējo sienu, sadaloties trīs daļās. Viena daļa iepinas ādā un plakstiņu gredzenmuskulī, otra daļa piestiprinās pie pārējās krokas konjunktīvas. Šāda sadalījuma dēļ vienlaicīgi tiek pacelta plakstiņu āda, tarsus un konjunktīva. M. levator palpebrae inervē n. oculomotorius (izņemot Millera muskuli, ko inervē n. sympathicus).

Plakstiņu asinsapgādi nodrošina aa. palpebrales laterales et mediales, a. lacrimales, a. ethmoidalis anterior, kas anastomozē savā starpā un starp plakstiņu brīvo malu un tarsus veido arcus tarsales interni superior et inferior un arcus tarsales externi superior et inferior. Venozās asins noplūst sejas un orbītas vēnās. Limfa no augšējā plakstiņa ieplūst pieausslimfmezglos, bet no apakšējā - zemžokļa limfmezglos.

Augšējā plakstiņa ādu inervē n. supraorbitalis, n. frontalis, nn. supratrochleares un infratrochearis, n. lacrimalis, bet apakšējā - n. infraorbitalis.

Plakstiņu funkcijas:

1. Acābola aizsargfunkcija.
2. Radzenes barošana un mitrināšana.

Plakstiņu slimības ir šādas: plakstiņu ādas slimības, plakstiņu malas slimības, Meiboma un tauku dziedzeru slimības, plakstiņu muskuļu slimības, plakstiņu audzēji, iedzimtas plakstiņu anomālijas.

Ir trīs tūskas veidi:

• Iekaisuma tūska (oedema inflammatorium s. oedema calidum) plakstiņā pavada ādas hiperēmija, sāpes, lokāli paaugstināta temperatūra. Iekaisuma tūskas biežākie iemesli: hordeolum, abscess, erysipelas, ekzēma, paranazālo sīnusu iekaisumi, orbitāli celulīti, dakrioadenīts, dakriocistīts.
• Neiekaisuma tūska (oedema noninflammatorium s. oedema frigidum) parasti ir abpusēja, izteiktāka no rīta. Plakstiņa āda bāla. Neiekaisuma tūska var būt asinsrites sistēmas un nieru slimību agrīns simptoms, tāpēc šāds slimnieks rūpīgi jāizmeklē.
• Kvinkes tūska (oedema Quinckle) - akūta alerģiska tūska, ko izraisa kukaiņu dzēlieni, medikamenti u.c. Rodas pēkšņas, nesāpīga bilaterāla periorbitrāla un plakstiņu tūska.

Ārstēšanai izmanto sistemātiskus antihistamīna preparātus.

Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan McClellan